Tīkla mārketings

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Tīkla mārketings (angļu: Network marketing), pazīstams arī kā daudzpakāpju mārketings jeb vairāklīmeņu mārketings (Multi-level marketing, MLM),[1][2][3][4] saukts arī par sociālo mārketingu[5] un personīgo franšīzi (personal franchise),[6] ir komercdarbības veids, kas galvenokārt tiek balstīts uz tiešās tirdzniecības principa, kur katram neatkarīgajam pārdošanas aģentam (distributoram) zem sevis ir tiesības piesaistīt sadarbības partnerus, kas tādējādi ar laiku ļauj izveidot arvien plašāku personīgo biznesa tīklu.[2][3][5] Līdz ar to tīkla mārketingā iesaistīto pārdošanas aģentu ienākumus veido komisijas nauda par realizētajiem produktiem un bonusi — papildus atalgojums, kas atkarīgs no partneru grupas pārdošanas apjomiem.[2][3]

Pārdošanas aģentus dažādās kompānijās mēdz saukt atšķirīgi — par partneriem, neatkarīgajiem biznesa īpašniekiem (Individual business owner, IBO), franšīzu īpašniekiem, konsultantiem, pārdošanas konsultantiem, neatkarīgajiem aģentiem u.tml.[2][3]

Par spīti tam, ka pasaulē un Latvijā tiešā pārdošana kļūst aizvien populārāka, bieži vien tīkla mārketinga biznesa modelis sastopas ar sabiedrības noraidījumu, jo to var sajaukt ar nelegālām piramīdshēmām vai Ponzi biznesa shēmām (krāpnieciskas investīciju operācijas, kurās cilvēkus iesaista, sākotnēji maksājot nepamatoti augstus procentus, kuri tiek maksāti, pateicoties jaunu dalībnieku iemaksām, nevis uzņēmuma reālajiem darbības rezultātiem).[3][7][8] Lielākoties piramīdshēmu dibinātāji un dalībnieki cenšas prezentēt savas nelegālās operācijas kā legālu uz tīkla mārketinga pamatiem balstītu biznesu.[3][8]

Tīkla mārketings darbojas un ir atļauts visos 50 ASV štatos, kā arī vairāk kā 100 citās pasaules valstīs.[3] Latvijas Tiešās tirdzniecības asociācijas dalībkompānijas, kas cilvēkiem Latvijā caur tīkla mārketinga darbības jomu piedāvā iespēju kļūt par neatkarīgajiem biznesa īpašniekiem, ir Avon, Orfilame, Amway, Herbalife, Eastcon, GNLD International u.c..[2][9][10]

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Industrija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vadošās tīkla mārketinga kompānijas pēc ieņēmumiem
Vieta Kompānija Ieņēmumi (2017) Valsts Dibināšanas gads
1 Amway $8,80 miljardi ASV 1959
2 Avon $5,70 miljardi ASV 1886
3 Herbalife $4,50 miljardi ASV 1980
4 Vorwerk $4,20 miljardi Vācija 1883
5 Mary Kay $3,50 miljardi Vācija 1963
6 Infinitus $3,41 miljardi Ķīna 1992
7 Perfect $3,06 miljardi Ķīna 1994
8 Quanjian $2,89 miljardi Ķīna n/z
9 Natura $2,26 miljardi Brazīlija 1969
10 Tupperware $2,210 miljardi ASV 1946
11 Nu Skin $2,208 miljardi ASV 1984
12 Primerica $1,52 miljardi ASV 1977
13 JoyMain $1,49 miljardi Ķīna 2000
14 Jeunesse $1,41 miljardi ASV 2009
15 Oriflame $1,40 miljardi Luksemburga 1967
Avoti:[11]

Mūsdienās tīkla mārketinga industrija attīstās daudz straujāk nekā franšīzes un cita veida tradicionālie biznesi. Tam par iemeslu kalpo fakts, ka, lai nodarbotos ar tīkla mārketinga biznesu, cilvēkam nav jāiegādājas atsevišķs zemesgabals, fabrika vai speciālas iekārtas, jo tas darbojas virtuāli caur internetu, līdz ar to šo biznesu jebkurš var veidot un attīstīt caur mājām.

Priekšrocības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbojoties tīkla mārketinga biznesā, cilvēkiem ir iespējams iegūt vairākas priekšrocības, kādas bieži vien nav sastopamas algotā darba vietā vai klasiskajā biznesa modelī. Zemāk ir norādītas redzamākās un izteiktākās no tīkla mārketinga biznesa priekšrocībām:

  • Tas ir informācijas laikmeta bizness.[12][13] Proti, lai veidotu savu personīgo biznesu caur tīkla mārketinga industriju, cilvēkiem pietiek ar internetu, caur kuru tie var pasūtīt preces no attiecīgās tīkla mārketinga kompānijas oficiālās mājaslapas, veikt apgrozījumu, apmācīt un palielināt savu sadarbības partneru tīklu, un pelnīt komisijas maksu.[12] Šī iemesla dēļ cilvēkiem, lai uzsāktu savu tīkla mārketinga biznesu, nav nepieciešams iegādāties konkrētu zemesgabalu, fabriku vai dārgas iekārtas, ar kurām ražot preci, jo kompānija ir tā, kas nodrošina produktu ražošanu, grāmatvedību, uzskaiti, produktu piegādi un cita veida atbalstu.[12] Tāpat nav nepieciešams algot pastāvīgus darbiniekus.[12]
  • Tas dod iespēju izveidot savu personīgo biznesa sistēmu.[14] Citiem vārdiem sakot, tīkla mārketinga bizness ar laiku ļauj ikvienam izveidot un nostiprināt savu sadarbības partneru tīklu, kas tādējādi ilgtermiņā ļauj ikvienam iegūt savā īpašumā papildus naudas plūsmu no sava personīgā biznesa. Turklāt sadarbības partneru tīkls ar laiku var izveidoties tik eksponentāli liels, ka paša attiecīgā indivīda klātbūtne biznesa sistēmas nostiprināšanā vairs nav tik aktīvi nepieciešama. Līdz ar to, izveidojot un nostiprinot sekmīgu biznesa sistēmu, tīkla mārketinga bizness dod iespēju tikt ne tikai pie papildus ienākumiem, bet arī pie papildus brīvā laika ikdienā.
  • Tam ir nepieciešams salīdzinoši zems starta kapitāls.[15] Proti, iesaistīšanās tīkla mārketinga biznesā cilvēkam izmaksās aptuveni 200 dolārus,[16] kas ir ievērojami mazāk nekā tad, lai uzsāktu savu klasisko biznesu. Šī iemesla dēļ, lai uzsāktu darbību tīkla mārketinga biznesā, cilvēkam nav jāiesaistās nekādās kredītsaistībās, jo starta kapitāls ir pietiekoši zems, lai attiecīgais indivīds to spētu nosegt ar saviem nopelnītajiem līdzekļiem.
  • Tas ir komandas bizness.
  • To var veidot brīvajā laikā. Citiem vārdiem sakot, lai ar to nodarbotos, nav vajadzības pamest algoto darbu vai saimniecisko darbību, jo tīkla mārketinga biznesu var droši veidot brīvajā laikā.

Kritika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīkla mārketings bieži izpelnās kritiku un pret to praktizējošiem uzņēmumiem tiek vērsta tiesvedība. Kā kritikas iemesli tiek minēti:

  • tīkla mārketingam ir līdzība ar piramīdu shēmām — daudzas piramīdu shēmas tiek maskētas kā leģitīmi tīklu mārketinga uzņēmumi;[17]
  • augstas pievienošanās izmaksas, kā arī apslēptas izmaksas;
  • tiek likts uzsvars uz jaunu aģentu piesaistīšanu, nevis produktu pārdošanas apjoma palielināšanu;
  • emocionāls spiediens un personīgo attiecību ļaunprātīga izmantošana;
  • apšaubāma pārdodamo produktu kvalitāte, pārspīlēti dārgas cenas un nepatiesi apgalvojumi par tiem;
  • pārspīlēti sarežģītas kompensācijas shēmas;
  • grūtības atgriezt nepārdotās preces.

Tīkla mārketinga kompānijas mēdz pārspīlēt gūstamo peļņu.[18] Tāpat bieži aģenti netiek pilnvērtīgi informēti par nepieciešamajām izmaksām, kā arī laiku, kas jāiegulda.[17][18] Lielākā daļa cilvēku, kas iesaistās tīkla mārketinga uzņēmumos, pelņa ir niecīga, daudzi arī zaudē naudu.[17] Uzņēmuma attīstība un uzsvars uz jaunu aģentu piesaistīšanu var izraisīt tirgus pārsātināšanos, kā rezultātā aģentu peļna sarūk.

2018. gada aptaujā, kurā tika aptaujāti 1049 tīkla mārketinga aģenti, tika noskaidrots, ka lielākā daļa no viņiem pelna mazāk par 70 centiem stundā, 20% no aptaujātajiem nav pārdevuši nevienu preci, kamēr 60% no aptaujāto piecu gadu laikā pārdoto preču vērtība ir mazāka par 500 dolāriem. Tāpat 32% no aptaujātajiem ir ņēmuši kredītu, lai nosegtu sākotnējās izmaksas, 15% to vēl nebija atmaksājuši.[19]

Vairākās teritorijās tīkla mārketinga uzņēmumi ir aizliegti ar likumu (piemēram, Ķīnā[20]) vai arī tie tiek strikti regulēti.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Tīkla mārketinga vēsture». winalitelatvia.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 30. aprīlis.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Tīkla mārketings». pampelmuze.wordpress.com. 2011. gada 15. septembris. Skatīts: 2017. gada 30. aprīlis.[novecojusi saite]
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 «Tīkla mārketinga definīcija». tiklamarketings.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 24. septembrī. Skatīts: 2017. gada 30. aprīlis.
  4. Anna Barkāne, Ingvilda Zālīte. Nauda seko iedvesmai, 2014. 20. lpp. ISBN 978-9934-14-281-9.
  5. 5,0 5,1 Anna Barkāne, Ingvilda Zālīte. Nauda seko iedvesmai, 2014. 9. lpp. ISBN 978-9934-14-281-9.
  6. Robert T. Kiyosaki. Rich Dad's Business School: For People Who Like Helping People (2. izd.), 2003. 18. lpp. ISBN 978-1933057309.
  7. Lelde Mencendorfa. «Tiešās tirdzniecības nozare Baltijā – ātri un stabili augoša». reitingi.lv, 2016. gada 27. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. decembrī. Skatīts: 2017. gada 30. aprīlis.
  8. 8,0 8,1 Anna Barkāne, Ingvilda Zālīte. Nauda seko iedvesmai, 2014. 27.-30. lpp. ISBN 978-9934-14-281-9.
  9. Lelde Petrāne. «Latvijas tiešās tirdzniecības tirgus pērn audzis par 2%». db.lv, 2015. gada 9. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 30. aprīlis.
  10. Anna Barkāne, Ingvilda Zālīte. Nauda seko iedvesmai, 2014. 22.-23. lpp. ISBN 978-9934-14-281-9.
  11. «Top 100 Network Marketing Companies by Global Revenue 2017». networkmarketingcentral.com. Network Marketing Central. 2017. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijs.
  12. 12,0 12,1 12,2 12,3 Anna Barkāne, Ingvilda Zālīte. Nauda seko iedvesmai, 2014. 10.-11. lpp. ISBN 978-9934-14-281-9.
  13. Robert T. Kiyosaki. «Network Marketing: The Business of the 21st Century». directsellingnews.com, 2010. gada 1. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 25. maijs.
  14. Roberts T. Kijosaki. Bagātā tēva padomi, kā iegūt finansiālu brīvību. Rīga : Zvaigzne ABC, 2008. 82. lpp. ISBN 978-9984-40-625-1.
  15. Anna Barkāne, Ingvilda Zālīte. Nauda seko iedvesmai, 2014. 10. lpp. ISBN 978-9934-14-281-9.
  16. Roberts T. Kijosaki. Bagātā tēva padomi, kā iegūt finansiālu brīvību. Rīga : Zvaigzne ABC, 2008. 91. lpp. ISBN 978-9984-40-625-1.
  17. 17,0 17,1 17,2 «Multi-Level Marketing Businesses and Pyramid Schemes». Federal Trade Commision. Skatīts: 2021-11-06.
  18. 18,0 18,1 «LuLaRoe is making some women rich, while thousands struggle to make a profit». Hayley Peterson. businessinsider.com. 2017. gada 16. martā. Skatīts: 2021-11-06.
  19. «3 Reasons To Avoid Multilevel-Marketing Gigs». Nick Clements. forbes.com. 2018. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2021-11-06.
  20. «MLM law of China 'Prohibition of Chuanxiao'». gov.cn. 2005. gada 3. septembris. Skatīts: 2018. gada 19. septembris.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Anna Barkāne, Ingvilda Zālīte. Nauda seko iedvesmai, 2014. ISBN 978-9934-14-281-9.
  • Randy Gage. How to Build A Multi-Level Money Machine: The Science of Network Marketing. Wichita, KS : Prime Concepts Group, Inc., 2005. ISBN 978-0-9673164-6-8.
  • Robert T. Kiyosaki. Rich Dad's Business School: For People Who Like Helping People (2. izd.), 2003. ISBN 978-1933057309.
  • Roberts T. Kijosaki. Bagātā tēva padomi, kā iegūt finansiālu brīvību. Rīga : Zvaigzne ABC, 2008. ISBN 978-9984-40-625-1.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]