Tīmekļa neitralitāte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Tīmekļa neitralitāte ir princips, ka Interneta pakalpojumu sniedzējiem visu veidu dati Internetā jāuztver vienādi un tos nedrīkst ierobežot vai likt maksāt atšķirīgi atkarībā no lietotāja, satura, tīmekļa vietnes, platformas, lietojuma, izmantotās aparatūra vai komunikācijas veida.[1] Piemēram, saskaņā ar šiem principiem, Interneta pakalpojumu sniedzēji nevar ar nolūku bloķēt, samazināt datu pārraides ātrumu vai iekasēt samaksu par konkrētu tīmekļa vietņu un tiešsaistes satura izmantošanu.

Šo jēdzienu 2003. gadā ieviesa Kolumbijas Universitātes izklaides industrijas likumdošanas profesors Tims Vu, paplašinot publisko telesakaru operatoru jēdzienu, ko iepriekš izmantoja, lai aprakstītu tālruņu sakaru sistēmu lomu.[2][3][4][5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Angele A. Gilroy. Access to Broadband Networks: The Net Neutrality Debate (Report). DIANE Publishing, 2011. gada 11. marts. 1. lpp. ISBN 978-1437984545.
  2. Tim Wu (2003). "Network Neutrality, Broadband Discrimination". Journal on telecom and high tech law. Arhivēts no oriģināla 24 April 2014. Atjaunināts: 23 Apr 2014.
  3. Krämer, J & Wiewiorra, L. & Weinhardt, C. (2013). "Net Neutrality: A Progress Report". Telecommunications Policy 37 (9): 794–813. Arhivēts no oriģināla 23 May 2015.
  4. Tim Berners-Lee. «Net Neutrality: This is Serious». timbl's blog, 2006. gada 21. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 27. decembris. Skatīts: 2008. gada 26. decembris.
  5. Staff. «A Guide to Net Neutrality for Google Users». Google. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 1. septembris. Skatīts: 2008. gada 7. decembris.