Tīmekļa vietne

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Tīmekļa vietne jeb tīmekļvietne[1] (Website - tīmekļa vieta) ir tīmekļa lappušu kopums, ko veido caur HTTP protokolu internetā pieejami HTML/XHTML dokumenti. Visas publiski pieejamās tīmekļa vietnes veido vispasaules tīmekli. Tīmekļa vietnes lapas ir pieejamas no kopēja saknes URL (mājas lapas) un parasti atrodas vienā fiziskā serverī. Lapu vietrāži organizē tās hierarhiski, savukārt hipersaites starp tām kontrolē to, kā lietotājs redz kopējo struktūru un kā notiek pārvietošanās starp dažādām vietnes daļām.

Veidotāja un uzturētāja skatījumā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīmekļa vietne jeb vietne parasti ir vienas personas, uzņēmuma vai iestādes darba rezultāts, kas veltīts noteiktai tematikai vai mērķim. Vietnes veidotāja un/vai uzturētāja amata nosaukums ir vietņvedis.

Vietņu izstrādi veic gan atsevišķi profesionāļi, gan uzņēmumi. Izstrādes grupā var būt vajadzīgi gan dizaineri, gan dažādi programmētāji. Tīmekļa vietnes ir rakstītas vai arī tiek dinamiski ģenerētas HTML (hiperteksta iezīmēšanas valodā), to noformējumu parasti veido CSS valodā un interaktivitāti nodrošina ar JavaScript palīdzību. Tās apmeklētājiem ir pieejamas, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu.

Tīmekļa vietnes var tikt sagatavotas, izmantojot tādas tehnoloģijas kā PHP, Active Server Pages (ASP) un Java Server Pages (JSP). Tīmekļa vietnes pasniegšanu klientam nodrošina HTTP servera programmatūra, piemēram, Apache vai Nginx. Bieži tīmekļa vietnes saturs glabāts datu bāzēs.

Tīmekļa vietnēm bieži ir satura pārvaldības sistēma (angļu: content management systemCMS), kas ļauj lietotājiem bez īpašām programmēšanas zināšanām izmainīt vietnes saturu un reizēm arī izskatā vai struktūrā.

Lietotāja skatījumā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīmekļa vietnes ļauj interneta lietotājiem saņemt vizuālu, tekstuālu un multimediālu informāciju vispasaules tīmeklī. Lielāka apjoma un plašākai auditorijai domātas vietnes mēdz dēvēt par portāliem un vortāliem.

Daļa tīmekļa vietņu prasa abonēšanu par samaksu vai reģistrēšanos bez tās. Kā piemēru var minēt daudzas interneta pornogrāfijas un ziņu vietnes.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LZA TK ITTEA protokols Nr. 308 (07.03.2008) un Nr. 417 (17.05.2013), Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm http://termini.lza.lv/