TGK2
| TGK2 ТГК2 | |
|---|---|
 | |
| Ekspluatācijas periods | |
| Ražotājs | Kalugas mašīnbūves rūpnīca |
| Ražošanas periods | 1960—2008 |
| Uzbūvēti sastāvi | >9100 |
| Sliežu platums | 1520 mm, 1435 mm |
TGK2 (krievu: ТГК2, saīsinājums no Тепловоз с Гидропередачей Калужский, tips 2) ir Padomju Savienības divasu manevrēšanas un rūpnieciskā dīzeļlokomotīve ar hidraulisko pārvadu, kuras ražoja Kalugas mašīnbūves rūpnīcā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Paralēli divu asu dīzeļlokomotīvju TGK ražošanai Kalugas mašīnbūves rūpnīcā projektēja un 1960. gadā sāka ražot jaudīgāku un izturīgāku divu asu dīzeļlokomotīvi ar apzīmējumu TGK2, kas paredzēta ekspluatācijai rūpniecības uzņēmumu dzelzceļos un kā manevru lokomotīve dzelzceļa stacijās ar maksimālo piekabes svaru uz platformas līdz 700 tonnām.
Šo dīzeļlokomotīvju ražošana Kalugas rūpnīcā turpinājās līdz 1992. gadam ieskaitot. Kopš 1990. gada ražoja modernizētas lokomotīves versijas, ņemot vērā TGM61 lokomotīves attīstību — TGK2-1 (ar vienrežīma hidraulisko pārvadu), un no 1992. gada ar pārtraukumiem līdz 2009. gadam — TGK2M, kas izceļas ar palielinātu dīzeļdzinēja jaudu un palielinātu lokomotīves svaru līdz 32 tonnām. Kopš 1960. gada kopumā saražotas vairāk nekā 9100 TGK2 sērijas lokomotīves.
Lokomotīves eksporta versija ar apzīmējumu TGK2-E piegādāja VDR Deutsche Reichsbahn (183 lokomotīves), Čehoslovākijas dzelzceļam (55) un Polijas Valsts dzelzceļam.[1]
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salīdzinot ar iepriekšējo modeli (TGK), jaunajai lokomotīvei ir pārveidota virsbūve, samazināts lokomotīves platums un atsperu piekares sistēmā ieviestas cilindriskas atsperes. Dzinēja pārsega virsbūve uzstādīta uz lokšņu rāmja.
Dīzeļdzinējs ir Sverdlovskas turbomotoru rūpnīcā ražotais U1D6-250TK — sešcilindru, četrtaktu dzinējs ar gāzes turbīnas kompresoru. Jaudu no dzinēja uz lokomotīves kustīgajām asīm pārnes, izmantojot kompleksa tipa hidrotransformatoru GTK-II, reversējamu divpakāpju pārnesumkārbu, kardāna vārpstas un asu reduktorus. Mašīnista kabīne un mašīntelpas pārsegs ir metinātas konstrukcijas. Kabīnes un pārsega sienas izgatavotas ar siltuma un skaņas izolāciju. Lokomotīvei ir divpusēja vadība. Bremzes ir divpusēja loka bremze ar pneimatisko un manuālo piedziņu. Lai vadītu piekabinātā sastāva bremžu sistēmu dīzeļlokomotīve aprīkota ar mašīnista krānu.
Dīzeļlokomotīve aprīkota ar gaismas un skaņas signalizāciju, sildītāju dīzeļdzinēja sistēmu uzsildīšanai pirms iedarbināšanas aukstajā sezonā, pneimatiski darbināmām smilšu kastēm, apsildi un ventilāciju mašīnista kabīnē.
Tehniskais raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dīzeļdzinēja jauda — 220—250 ZS (TGK2) un 275 ZS (TGK2-M)
- Vilciena režīma maksimālais ātrums — 67 km/h
- Manevrēšanas režīma maksimālais ātrums — 34 km/h
- Dienesta masa — 28,5 t (TGK2) un 32 t (TGK2-M)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «12мм — Тепловоз ТГК2» (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-02-26. Skatīts: 2008-01-16.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: TGK2.- «Тепловоз ТГК2-М». Калугапутьмаш. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. septembrī. Skatīts: 2025. gada 28. augustā. (krieviski)
