TKS

Vikipēdijas lapa
TK-3

TK-3

TK-3 / TKS
Galvenie tehniskie parametri
Apkalpe 2 clv.
Garums 2,6 m
Platums 1,8 m
Augstums 1,3 m
Masa 2,4/2,6 t
Bruņas un bruņojums
Bruņas 4 – 10 mm
Pamatbruņojums 7,92 mm km wz.25 ložmetējs (2000 patronas)
Sekundārais bruņojums
Mobilitāte
Dzinējs Ford A/ Fiat 122
40/46 zs (30/34 kW)
Ātrums uz ceļa 46/40 km/h
Jauda/masa 17/18 zs/t
Maks. attālums 200 km (pa ceļiem),100 km (pa beczeļiem)

TK (TK-3) un TKS bija Otrā pasaules kara laika Polijas tankete.

Dizains un izstrāde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1939

TK (zināma arī kā TK-3) bija 1931. gadā izstrādāta Polijas tankete, kura bija balstīta uz angļu tanketi Carden Loyd. TKS bija uzlabots modelis ar modernizētu virsbūvi un jaudīgāku motoru. 1939. gadā tanketes sāka pārapbruņot ar 20 mm lielgabaliem, taču līdz Otrā pasaules kara sākumam tika modernizētas tikai 24 tanketes.

Variācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • TK(TK-3) - no 1931. gada izgatavotas aptuveni 280 tanketes (Ford A motors).
  • TKF - TK tankete ar jaudīgāku (46 z/s / 34 kW) motoru (Poļu Fiat). Izgatavotas aptuveni 18 tanketes.
  • TKS - uzlabots 1933. gada modelis, izgatavotas aptuveni 260 tanketes.
  • TKS ar 20 mm lielgabalu - aptuveni 24 TKS tanketes 1939. gadā tika aprīkotas ar 20 mm lielgabalu.
  • C2P - neapbruņots artilērijas vilcējs, izgatavotas aptuveni 200 tanketes.

Eksperimentālie modeļi:

  • TK-1, TK-2 - pirmie prototipi.
  • TKD - vieglā pašgājējartilērija ar 47 mm lielgabalu, izgatavotas 4 vienības.
  • TKW - vieglais izlūktanks, izgatavots viens prototips.
  • TK-3 ar 20 mm lielgabalu - izgatavots tikai viens prototips ar modificētu virsbūvi.
  • TKS-D - vieglais tanku iznīcinātājs ar 37 mm Bofors prettanku lielgabalu, izgatavotas 2 vienības.

Lietotājvalstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pielietojums kaujās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polijas kampaņas sākumā, 1939. gadā, Polijas armijai bija 650 kaujas spējīgas tanketes. Kara pirmajās dienās sagūstītais vācu virsnieks-tankists, novērtēdams poļu tanketes, teicis: "... ļoti grūti no tanka lielgabala trāpīt pa tādu mazu tarakānu".[1] Taču nopietnu pretestību tanketes ar ložmetējiem radīt nevarēja, tāpēc, lielākoties tika izmantotas izlūku vajadzībām un kājnieku atbalstam. Poļu tankists Romāns Edmunds Orliks ar savu ekipāžu, 1939. gada septembrī tanketē TKS ar 20 mm lielgabalu, iznīcinājis 13 vācu tankus (starp kuriem, iespējams, bija arī viens PzKpfw IV Ausf B).

Līdz mūsdienām saglabājušās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai 2 pilnīgā darba stāvoklī esošas TKS tanketes un viena TK-3 tankete. Visas no tām tika atjaunotas 21. gadsimta pirmajā desmitgadē, izmatojot arī neoriģinālās rezerves daļas. Vienu no TKS tanketēm zviedru Axvall tanku muzejs ziedoja Polijai, un, kopš 2008. gada, tā atrodas Polijas armijas muzeja ekspozīcijā. Pārējās divas atrodas privātajās kolekcijās. Bez tam, viena tankete atrodas Kubinkas bruņutehnikas muzeja ekspozīcijā (TKS variants), bet viena Belgradas militārajā muzejā (TKF variants). Viena no zviedru TKS tanketēm pēckara periodā atradās Norvēģijā, kur vietējais zemkopis to izmantoja kā traktoru. C2P artilērijas vilcējs tika atrasts Beļģijā, to nopirka Auburnas Nacionālais militārās vēstures muzejs, kur tas pašlaik atrodas ekspozīcijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. J. Magnuski. Karaluchy przeciw Panzerom (Тараканы против танков). Pelta, Warsaw (1995).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]