Tahuata

Tahuata
Tahuata
Salas rietumu piekraste pie Hapatoni
Tahuata Tahuata Tahuata
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	9°56′30″S 139°05′00″W
Arhipelāgs	Marķīza salas
Platība	61 km²
Garums	16 km
Platums	8,5 km
Krasta līnija	53,6 km
Augstākais kalns	Tumu Meae Ufa 1050 m
Administrācija
Valsts	Francija
Aizjūras teritorija	Franču Polinēzija
Komūna	Tahuata
Lielākais ciems	Vaitahu
Demogrāfija
Iedzīvotāji	595 (2022)
Blīvums	9,8/km²
Pamatiedzīvotāji	marķīzieši
Tahuata Vikikrātuvē

Tahuata (franču un taitiešu: Tahuata) ir vulkāniska sala Marķīza salās Klusajā okeānā, arhipelāga mazākā apdzīvotā sala. Administratīvi pieder Franču Polinēzijas Marķīza salu administratīvajai vienībai, kur veido atsevišķu Tahuatas komūnu. Salas pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta marķīzieši. Lielākā apdzīvotā vieta ir komūnas centrs Vaitahu salas rietumu krastā.

Ģeogrāfija

Kokospalmu birzs Tahuatā

Tahuata atrodas Marķīza salu dienviddaļā, tuvākā sala ir Hivaoa ziemeļaustrumos, no kuras to atdala 3,5 km platais Haavas šaurums. Sala vulkāniskas izcelsmes, reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Tumu Meae Ufas kalns (1050 m vjl) salas dienviddaļā. Krasta līnija stipri izrobota, daudz nelielu līču un pussalu, piekrastē dažas nelielas klinšainas saliņas. Ainavā dominē tropiskie lietusmeži, bet ziemeļu nogāzē — savanna.

Vēsture

Hapatoni baznīca

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Tahuata, līdzīgi, kā citas Marķīza salas, kolonizēta pirms aptuveni (pēc dažādiem avotiem) 1800—900 gadiem. Pirms kontakta ar rietumniekiem sala bija blīvi apdzīvota, par ko liecina daudzskaitlīgie arheoloģiskie artefakti. Tahuatas iedzīvotāji bija aliansē ar Hivaoas Nuku provinci. Iedzīvotāju skaits tiek lēsts ap 7—15 tūkstošiem 1800. gadā, ap 4000 1830. gadā un ap 2000 1840. gadā. Tiek uzskatīts, ka katastrofālā iedzīvotāju skaita samazināšanās bija saistīta ar izmaiņām, kas notikušas vairāk nekā pusgadsimta laikā: cilšu savstarpējo sāncensību, amatniecības komercializāciju, nevienlīdzīgu tirdzniecību, vietējo pārtikas krājumu samazināšanos un seksuāli transmisīvās slimības.

Pirmie no eiropiešiem salu atklāja spāņu ekspedīcija Alvaro de Mandanjas vadībā 1595. gada 22. jūlijā, kas to nodēvēja par Santa Cristina. Spāņi nokāpa krastā Vaitahu, ko tie nodēvēja par Madre de Dios. Saskaņā ar spāņu liecībām, Tahuatā audzēja putnus, zivis, cukurniedres, plantānus, riekstus un augļus. Pilsēta bija celta divās taisnstūra formas laukuma pusēs, mājas bija veidotas no koka un savstarpēji savītām niedrēm. Ārpus pilsētas, palisāžu ielenkumā, atradās ēka, ko spāņi uzskatīja par reliģisku ēku, un tajā atradās daži slikti izgrebti attēli, kuru priekšā tika nesti ziedojumi un pārtika. Iedzīvotājiem bija lielas un labi uzbūvētas buru kanoe laivas. Viņu darbarīki bija izgatavoti no gliemežvākiem un zivju kauliem. Kā ieročus viņi izmantoja lingas, akmeņus un šķēpus.

1842. gadā Tahuata kopā ar pārējām dienvidu Marķīza salām kļuva par Francijas koloniju.

Saimniecība

Salas galvenās saimniecības nozares ir lauksaimniecība (manioka, taro, kokospalmas, banāni, tropiskie augļi), lopkopība (cūkkopība un putnkopība) un zveja. Tūrisms mazattīstīts. Līdz 1980. gadiem salā tika audzēta kafija. Tahuatā nav lidostas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tahuata.