Takapoto

Takapoto
	Takapoto
	Takapoto NASA satelītattēls
	Takapoto Takapoto
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	14°37′39″S 145°12′18″W / 14.62750°S 145.20500°WKoordinātas: 14°37′39″S 145°12′18″W / 14.62750°S 145.20500°W
Arhipelāgs	Karaļa Džordža salas
Platība	15 km²
Lagūnas platība	85 km²
Garums	20 km
Platums	6,7 km
Krasta līnija	47 km
Administrācija
Valsts	Francija
Aizjūras teritorija	Franču Polinēzija
Komūna	Takaroa
Lielākais ciems	Fakatopatere
Demogrāfija
Iedzīvotāji	501 (2017)
Blīvums	33,4/km²
Pamatiedzīvotāji	tuamotieši
	Takapoto Vikikrātuvē

Takapoto (tuamotiešu: Takapoto) ir koraļļu atols Tuamotu salās Klusajā okeānā, ietilpst Karaļa Džordža salu grupā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, ietilpst Takaroas komūnā. Atola pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tuamotieši.

Ģeogrāfija

Takapoto atrodas Karaļa Džordža salu vidusdaļā, tuvākā sala ir 9 km attālā Takaroa ziemeļaustrumos. Takapoto kopā ar kaimiņu Takarou atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 2780 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 55,5 līdz 58,2 miljoniem gadu.^[2] Atolam iegarena forma, tā garums ir 20 km, lielākais platums — 6,7 km, bet rifa perimetrs — 47 km. Atola rifs iekļauj 85 km² lielu lagūnu, kurai nav kuģojama savienojošā šauruma ar okeānu. Neliela piestātne atrodas pie ārējā rifa atola dienvidos; šeit atrodas arī atola vienīgā apdzīvotā vieta Fakatopatere un lidlauks. Rifa dienvidu, rietumu un ziemeļu salas savienotas ar tiltiem un autoceļu.

Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir 27,7 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni; vidējais nokrišņu daudzums ap 1574 mm.

Vēsture

Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja holandiešu ekspedīcija Villema Shautena un Jakoba Le Mēra vadībā 1616. gadā, kas to kopā ar Takarou nodēvēja par Zonderground Eiland. 1722 gadā to apmeklēja holandietis Jabobs Rogevēns, kas to nodēvēja par Schadelijk Eiland. 19. gadsimtā Takaroa kļuva par Francijas teritoriju; šeit dzīvoja aptuveni 150 iedzīvotāji, un tur attīstījās kokosriekstu eļļas ražošana (aptuveni 10—12 mucas gadā ap 1860. gadu). 19. gadsimta vidū atols tika evaņģelizēts. 1879. gadā, britu okupācijas laikā, tika uzcelts neliels cietums. 1920. gadā atola iedzīvotāji uzcēla bāku, kas tika atklāta 1922. gada 11. novembrī, klātesot koloniālajam administratoram Ferusam.

Saimniecība

Vēsturiski atolā nozīmīga nozare bijusi perlamutra ieguvē — 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15—30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies. Mūsdienās galvenās saimniecības nozares ir pērļu audzēšana, zveja un tūrisms.

Atola dienvidu galā atrodas Takapoto lidosta ar 950 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Papeeti un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo 2500—3200 pasažieru.^[3]

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Takapoto.

[1] Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)

[2] Seamount Catalog. Takapoto Atoll

[3] Takapoto routes and destinations. flightradar24.com

[1]

[2]

[3]