Takaroa
| Takaroa | |
|---|---|
| Takaroa | |
 Takaroas NASA satelītattēls | |
  Takaroa  Takaroa | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 14°27′S 144°59′W / 14.450°S 144.983°WKoordinātas: 14°27′S 144°59′W / 14.450°S 144.983°W |
| Arhipelāgs | Karaļa Džordža salas |
| Platība | 20 km² |
| Lagūnas platība | 93 km² |
| Garums | 26 km |
| Platums | 6,5 km |
| Krasta līnija | 59 km |
| Administrācija | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Francija |
| Aizjūras teritorija |
 Franču Polinēzija |
| Komūna | Takaroa |
| Lielākais ciems | Teavaroa |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 674 (2017[1]) |
| Blīvums | 33,7/km² |
| Pamatiedzīvotāji | tuamotieši |
 Takaroa Vikikrātuvē | |
Takaroa (tuamotiešu: Takaroa) ir koraļļu atols Tuamotu salās Klusajā okeānā, ietilpst Karaļa Džordža salu grupā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, kopā ar Takapoto atolu un neapdzīvoto Tikei salu veido Takaroas komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tuamotieši.
Ģeogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Takaroa atrodas Karaļa Džordža salu vidusdaļā, tuvākā sala ir 9 km attālā Takapoto dienvidrietumos. Takaroa kopā ar kaimiņu Takapoto atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 2780 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 55,5 līdz 58,2 miljoniem gadu.[2] Atolam iegarena forma, tā garums ir 26 km, lielākais platums — 6,5 km, bet rifa perimetrs — 106 km. Atola rifs iekļauj 93 km² lielu lagūnu, kurai ir viens nelieliem kuģiem kuģojams savienojošais šaurumi ar okeānu — 80 m platais Teauonaes šaurums atola dienvidrietumos, pie kā atrodas atola vienīgā apdzīvotā vieta Teavaroa. Uz atola rifa ap 40 motu, ziemeļdaļas salas savienotas ar tiltiem un autoceļu.
Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir 27,7 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni; vidējais nokrišņu daudzums ap 1574 mm.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Arheoloģiskie atklājumi liecina par senu polinēziešu apmetni atolā, kurā ir atrasta marae un krāsns gan ēdienam, gan rituāliem un, iespējams, pat kanibāliskiem mērķiem.[3] Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja holandiešu ekspedīcija Villema Shautena un Jakoba Le Mēra vadībā 1616. gadā, kas to nodēvēja par Zonderground Eiland. 19. gadsimtā Takaroa kļuva par Francijas teritoriju; šeit dzīvoja aptuveni 75 iedzīvotāji, un tur attīstījās kokosriekstu eļļas ražošana (aptuveni 30 mucas gadā ap 1860. gadu). 19. gadsimta vidū atols tika evaņģelizēts.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Vēsturiski atols spēlēja nozīmīgu lomu perlamutra ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai Eiropā; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies. To aizstājusi pērļu audzēšana, un Takaroa atols ir viens no aktīvākajiem šajā nozarē Franču Polinēzijā ar tam paredzētiem 550 ha lagūnas, kas izkaisīti visā tās platībā, izņemot pašu ziemeļaustrumu galu, kas paredzēta potēšanai un selekcijai.
Kopš 1980. gadiem tiek attīstīts tūrisms. Atola rietumos pie Teavaroas atrodas Takaroas lidosta, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Papeeti un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 4 tūkstoti pasažieru.[4]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. martā. Skatīts: 2019. gada 9. martā.
- ↑ Seamount Catalog. Takapoto Atoll
- ↑ «Le four cannibale de Takaroa enseveli…». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025. gada 20. martā. Skatīts: 2025. gada 26. jūnijā.
- ↑ Takaroa routes and destinations. flightradar24.com
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Takaroa.