Diskusija:Baltu valodas

Lithuanian name

Brali, please change the Lithuanian name below the map

changing the black text into latviešu valodas: The spreading of Baltic places names according to A.Vanagas (1), V.Toporov (2), H.Šal (3).

Thanks. They were great scientists and our pra-grand fathers lived on Karpat mountains from the ice age, and mooved to the north, whem the iceland melted. Genetic type Rb1 prooves this.

Kestutis 195.182.77.103 17:16, 18 februārī, 2006 (UTC), Vilnius.

Latviešu valoda – vissenākā indoeiropiešu valoda ar rakstību?

Avoti:

• HITTITE and INDO-EUROPEAN (with a comparison to Baltic on the basis of Latvian)

"Latviešu un Lietuviešu valodas ir visvecākās no mūsdienās eksistējošām indoeiropiešu valodām. Kas viņi bija un cik sena to valoda? Pēdījumi rāda, ka viņu (latviešu un lietuviešu) valoda saglabāja daudz senākas formas nekā līdz šim domāts.

Pamatojumu tam var rast Hieroglifu Hetu - zinātniekiem pazīstamu kā Luviešu (Luwian) valodā. Mūsuprāt tās transkripcija ir šāda Lu (t) viešu t.i. Latviešu (Lu(t)-wian is Lutwian, i.e. Latvian).

Hetu Lu(t)viešu valoda ir vissenākā indoeiropiešu valoda - 1500. gadi pirms mūsu ēras.

Vārda ūdens salīdzināšana latviešu un hetu valodā:

Case form (gadījuma forma?)	Hetu valodā	Latviešu valodā
Nominatīvs	ú-i-da-ar , ú-wi-ta-ar	ū-de-nis , u-de-n
Ģenetīvs	ú-wi-te-na-es	ū-de-ņa (s) , ū-de-nī-ša (deminutīvs)
Datīvs/Lokatīvs	ú-it-ten-i	ū-de-nī
	ú-i-te-na-as	ū-de-ņo-s
	ú-e-te-na	ū-de-ņa
Ablative (Instrumentālis?)	ú-i-te-na-za , ú-i-te-na-an-za	ū-de-ņai-ns
Instrumental (Instrumentālis?)	ú-i-te-ni-it	ū-de-nīt (deminutīvs)

Abas formas ir līdzīgas: lu(t)viešu arī bija latviešu valoda. Bet Kronāssers (Kronasser) nekad savā etimoloģijas ("etymological") gramatā nepiemin latviešu valodu. Šāda "neredzība" ir r izplatīta lingvistu vidū. ..."

Iztulkoju kā mācēju, angļu valoda nav mana stiprā puse. Gribētos dzirdēt lingvist un vēsturnieku viedokli par šo tekstu. Vispār, kaut ko tādu es sastopu pirmo reizi, kaut gan internetā var atrast dzaudz ko ;) Aviātors 20:41, 9 decembrī, 2006 (UTC)

Jā, man arī ir gadījies iepazīties ar šo vareno "pētījumu"... :) Tikpat labi var salīdzināt arī latviešu un latīņu valodas, līdzības varēs atrast ne mazāk. Vārdsakot, tas nav nopietni. --Dekaels 21:52, 9 decembrī, 2006 (UTC)

Neieskaitu sevi kategorijā lingvisti un vēsturnieki, tomēr par šo tēmu interesējos. Manuprāt norādītās lapas saturs (arī man ir nācies to redzēt iepriekš) ir visai apšaubāms, šajā pašā tekstā ir vairākas kļūdas - Luviešu un hetu valodas ir cieši saistītas, bet laikam tomēr nav viens un tas pats, tās pieder anatoliešu saimei, kura savukārt pieder indoeiropiešu valodām, kurām pieder arī latviešu valoda, starp visām indoeiropiešu valodām, protams, pastāv līdzība, taču to nevar pierādīt ar viena vārda palīdzību, turklāt virs šīs analīzes rakstītais teksts visai viegli saprotams kā norāde, ka abās valodās ir lietoti vienādi locījumi, lai gan ir pilnīgi acīm redzami, ka tas tā nav. Etnonīms "latvieši" nav tik sens, lai varētu vadīties pēc tā. Daudzi zinātnieki uzskata, ka baltu senči nekad nav dzīvojuši tuvajos austrumos, kur dzīvojuši luvieši. Attiecībā uz tulkojumu - Case form ir locījums, luviešu valodā acīmredzot ir bijuši tādi locījumi kā datīvs-lokatīvs un ablatīvs, kuri mūsdienu latviešu valodā nepastāv -- Xil/gribi par to parunāt ? 22:12, 9 decembrī, 2006 (UTC)

Kā būtu pareizi Goļādu vai Galindu valoda?

Radās jautajums vai pareizs ir nosaukums Goļādi.

LATVIJAS VēSTURES ATLANTS, Rīga 1998;

Kartē: "Baltijas 5.-10.gs." attēlotas sekojošas baltu tautas:

• KURŠI (Latvijas un Lietuvas teritorija);
• ZEMGAĻI (Latvijas un Lietuvas teritorija);
• LATGAĻI (Latvijas teritorija);
• SĒĻI (Latvijas un Lietuvas teritorija);
• ŽEMAIŠI (Lietuvas teritorija);
• AUGSTAIŠI (Lietuvas teritorija);
• LIETUVIEŠI (Lietuvas un Baltkrievijas teritorija);
• Lamatieši (Lietuvas teritorija, pie Nemunas iztekas Kuršu jomā);
• SKALVJI (Lietuvas un Kaļiņingradas (Karalauču) apgabala teritorija, gar Nemunu);
• PRŪŠI (Kaļiņingradas (Karalauču) apgabala un Polijas teritorija);
• ! Galindi (Kaļiņingradas (Karalauču) apgabala un Polijas teritorija);
• JĀTVINGI (Lietuvas, Kaļiņingradas (Karalauču) apgabala, Polijas un Baltkrievijas teritorija);
• AUSTRUMBALTI (Latvijas (dienvidaustrumu Latgale), Baltkrievijas un Krievijas teritorija).
  • P.S.

Kartē Lamatieši un Galindi rakstīti ar mazajiem burtiem, izņemot pirmo burtu, pārējie tautu nosaukumi tikai ar lielajiem burtiem. Lamatieši iezīmēti kartē vienā krāsā ar SKALVJIEM, tāpat arī Galindi vienā krāsā ar PRŪŠIEM.

Kartē: "Balti un to kaimiņi 9.-11.gs." attēlotas sekojošas baltu tautas:

• KURŠI;
• ZEMGAĻI;
• LATGAĻI;
• SĒĻI;
• ŽEMAIŠI;
• LIETUVIEŠI;
• SKALVJI;
• PRŪŠI;
• JĀTVINGI;
• AUSTRUMGALINDI;
  • P.S.

Austrumgalindi attēloti Krievijas teritorijā:

• ziemeļu robeža - Maskavas upe (Москва) un Možaiskas ūdenskrātuve (Можайское);
• ziemeļaustrumu r. - Naras upe (Нара);
• austrumu r. - Naras un Okas upes (Ока);
• dienvidaustrumu r. - Okas upe;
• dienvidu r. - Okas un Ugras upes (Угра);
• dienvidrietumu r. - Ugras upe;
• rietumu r. - Vorjas upe (Воря);
• ziemeļrietumu r. - Vorjas un Maskavas upes.

• ziemeļos - Maskavas apgabalā;
• austrumos - Maskavas un Kalugas apgabalos;
• dienvidos un centrā - Kalugas apgabals;
• rietumos - Smoļenskas apgabals.

Cik atceros, latviešu literatūrā tiek lietots galindi, kuri krievu hronikās saukti goļadj, bet, ja atmiņa neviļ, tajās hronikās bija runa par tiek galindiem, kuri netālu no Maskavas, resp. austrumgalindiem. --Feens 22:17, 26 decembrī, 2006 (UTC)

Galindi būtu labāk, kur vien man gadījies par viņiem lasīt viņus tā sauc, bet "goļādi" ir krievu apzīmējums tieši tam pašam -- Xil/gribi par to parunāt ? 14:55, 27 decembrī, 2006 (UTC)

Kas tā par "Pirmslatviešu valodu"?

Orion7, kur tu ņēmi tādu piemēru: "Pirmslatviski: Daivas adavjāt ghambāns (dantins), Daivas dāsjati dhānās."? Vari lūdu uzrakstīt atsauci, vai, ja tā ir tava hipotēze, dot kādu nelielu paskaidrojumu ;) --Aviātors 11:33, 8 jūnijā, 2007 (UTC)

Žemaitiski

Žemaitiski: Dievs davė dontės, Dievs dous/dūs ė dounas/dūnas.
bat-smg:user:zordsdavini 193.219.135.225 11:17, 11 septembrī, 2007 (UTC)

Par karti

Domāju, ka karte Baltu valodu izplatība mūsdienās ir joks. Kurš Olštinā atradīs kaut vienu prūšu valodas lietotāju, dabūs no manis poļu košļeni. --Feens 08:04, 6 maijā, 2008 (UTC)

Atbilde Fēnam - dod šurp man to košļeni...

Pazīstu Kwedenau/Kwidzyn autohtonu, prūsi, kurš ir iemācījies prūšu valodu. konspirācijas nolūkos, lai pēkšņi māja nenodegtu vai vel kas, tad zināms pēc segvārda Nērtiks Pamedīns, e-pasts : nertiks@prusai.org ; paslaik laikam dzīvo vietā ar nosaukumu Prabuty /prūsiki - prabūtiskwan - mūžība/ ak kā man gribās poļu košļeni, nepacieīgi gaidu.... rikoyota@inbox.lv

Atvedīšu, jo nepareizi noformulēju jautājumu, vainīgs. :) Gribēju teikt, kuram prūšu valoda ir dzimtā. :) Vienalga, vai konspiratora Nērtika Pamedīna dēļ būtu jāiekrāso kā jaukta lingvistiskā zona (kā tajā kartē) kāda sestdaļa no mūsdienu Polijas teritorijas - neesmu pārliecināts. Par Prabutiem, poļu lapā apgalvots, ka senais prūšu nosaukums - Reizija jebšu Rezija. --Feens 13:44, 13 oktobrī, 2008 (UTC)

Autohtons prūsis, kurš ir iemācījies prūšu valodu (par kuru nevienam nav ne jausmas, kā tā skanējusi), ir kas līdzīgs itālim, kurš iemācījies no grāmatas latīņu valodu un kļuvis par autohtonu latīni? --anonīms 13:57, 13 oktobrī, 2008 (UTC)

---

Nu, stulbie poļi, neko citu nevar pateikt. Jo tas ir vācu nosaukums. Poļi nešķiro prūšus no austrumprūsiešiem. var pat teikt ka poļu nacionālā apziņa ir būvēta uz naidu, riebumu pret prūšiem. Ja anonīmais kungs saprastu, ka vācu ortogrāfijai ir savi likumi, un valoda izzūdot atstāj aiz sevis GALVENOKĀRT savas fonētiskās īpašības, un ja šim cilvēkam būtu kaut niecīgākā apjausma par nīderproisišu, tad šis cilvēks tik stulbi nerakstītu, piedodiet. Lībiešu apdzīvotsajos rajonos fonētika un pa daļai gramatika ir 100% lībiska, malienā - igauniskais elements ir ļõõti spēcīgs. Un tagad kāds sadomājās, ka Prūsā visi runāja skaistā vācu valodā un garšvielu trauciņus kārtoja ierindā kā zaldātiņus, bez ķiveres gulēt negāja utt... tad laiks pamosties. Nu nekādīgi nespēju saprast, kāpēc tieši baltiem ir pretenzijas pret faktu, ka arī mūsdienās ir neskaitāmas prūšu dzimtas, arī te Latvijā un, ka valoda ikdienas lietošanā ir jau 20 gadus. Un gribi iedzimto runātāju? Tāds ir, tikai viņš/viņa/tas vēl ir pārāk mazs un saka ķata nevis katta, utt... Atkal - konspirācijas nolūkos neteikšu īsto vārdu un pat ne dzimumu. --MartinalSmith 19:54, 15 oktobrī, 2008 (UTC)

No kādas vēl Indijas, kas par indoeiropiešiem nākuši?

Kas tas par murgojumu?—Šo komentāru pievienoja 85.115.106.145 (diskusija • devums).

Acīmredzot viena no teorijām par indoeiropiešu valodu izcelsmi. Man gan šķiet, ka par izcelsmes vietu uzskata Kaukāzu? ~~Xil (saruna) 12:29, 29 martā, 2012 (UTC)

Mūsdienu lingvisti pamanīja ka eiropiešu valodās ir daudz vārdu kas sakrīt ar sanskritu. Tā arī radies šis jēdziens. Tā sakritība ir diskutējams jautājums un vairums gadījumos apšaubāma. Un tas ka kaut kādi "indoeiropieši" nākuši no Indijas ir pasakas. Viss ir taisni otrādi - daļa eiropiešu migrēja līdz Indijai, tur tie dzīvo un nekur prom nav devušies —Šo komentāru pievienoja 85.115.106.145 (diskusija • devums).

Un jautājums lietotājam ScAvenger kurš man te kaut ko sāk draudēt bloķēt manu IP "par lamuvārdiem": - Kur šajā tekstā ir saskatāms lamuvārds?

Pirmkārt, paskatieties uz brīdinājuma datumu, otrkārt, kretīni un ēzelis tādā kontekstā ir rupjības. Brīdinātas tiek IP adreses, nevis konkrēti lietotāji, tā ka, ja neesat rupjību autors, tad varu ieteikt reģistrēties. --ScAvenger (diskusija) 18:39, 29 martā, 2012 (UTC)

Vispār šo rakstu vajag nopietni pārstrādāt. Vai negribi palīdzēt? Vai ir vēlme tikai kritizēt? --Dainis (diskusija) 18:09, 29 martā, 2012 (UTC)

--85.115.106.145 19:04, 29 martā, 2012 (UTC) es domāju laikam šī sadaļa ir domāta kritikai =)), no kā rezultātā arī veidojas tas ko pēc tam palabot

Šī vieta ir domāta sarunām par raksta saturu, bet parasti cilvēks, kam ir iebildumi pajautā vai citi iebildumiem piekrīt un tad pats visu izlabo. Ja tīri primitīvi paskatās kartes ar indoeiropiešu migrāciju (kas nav fufelis) google attēlos masveidā parādās Kaukāzs vai Krievijas stepes virs tā un nekāda Indija, tā varētu būt kāda senāka hipotēze ~~Xil (saruna) 08:03, 30 martā, 2012 (UTC)

--85.115.106.145 12:31, 30 martā, 2012 (UTC)Nu tak es ar pacēlu jautājumu. Tas ka indoeiropieši ir ieradušies no Indijas ir primitīva dogma, kas nāk no pagājušā gadsimta lingvistiem. Skatos ka kāds arī rakstu palaboja. Par kādām migrāciju kartēm jūs pieminat? Aprakstiet par ko jūs runājat un kas tās par kartēm. Par indoeiropiešiem kartēs dzirdu pirmo reizi. Tas ir lingvistisks jēdziens. Jūs varbūt domājat bildes ar haplogrupu migrācijām kas raksturīgas arī "indoeropiešiem". Par šo lietu atsevišķs raksts sanāk.

Parakstieties AIZ komentāra, lūdzu! Iemetiet google attēlu meklētājā attiecīgus tekstus un paskatieties... Jebkurai hipotētiskai vlodai, taču ir arī hipotētiski runātāji. Tas nav tikai ģenētikas un lingvistikas, bet arī dažu vēstures pētījumu jautājums ~~Xil (saruna) 13:34, 30 martā, 2012 (UTC)

Vai tad grūti saprast ko jums skaidro? Daudzās eiropiešu valodās ir atrasti vārdi kas sakrīt ar sanskritu, no kā tika darīts slēdziens, ka Indija ir eiropiešu dzimtene un eiropieši ir indoeiropieši. Vai nav vesela saprāta izsmiekls? Ja ne, tad kāds pamatojiet, kāds sakars indoeiropiešu valodās runājošiem ar Indiju? Kas attiecās uz metodēm. Ir milzīgs daudzums pilnīgi atšķirīgu valodu un tautību, nemaz nerunājot par izmirušām valodām, kuras nevar nemaz saskaitīt. Bet ir cilvēka haplogupas, saskaitāmas uz pirkstiem, kuras savācot jo vairak jo labāk var noteikt to migrācijas pagātnē. Kā vēl citādi var noteikt? Kā migrācijas var noteikt pēc valodām, kuras tiek nomainītas vai kuras evolucionē? Nevarat pateikt ar vārdiem ideju? Jūs man dodat atsauci uz google meklētāju? Viljams (diskusija) 22:58, 30 martā, 2012 (UTC)

Kolēģi, nav īsti saprotams, ko jūs kritizējat? Citējat rakstu, dodat savus pretargumentus, tad arī būs diskusija, nevis runāšana runāšanas pēc;) --Gaujmalnieks (diskusija) 23:09, 30 martā, 2012 (UTC)

Vispirms palasiet un pēc tam kaut ko runājiet kolēģi Gaujmalniek. Viljams (diskusija) 23:16, 30 martā, 2012 (UTC)

Kas jūs KONKRĒTI rakstā neapmierina? --Gaujmalnieks (diskusija) 23:19, 30 martā, 2012 (UTC)

Ko jūs bļaustaties kā bērns. Lasīt nemākat? Runa gāja par nekorektu jēdzienu "indoeiropieši" un migrāciju, kura vairs rakstā nav.Viljams (diskusija) 23:25, 30 martā, 2012 (UTC)

Man arī nav skaidrs, kas jums vēl joprojām nepatīk - teksts par Indiju sen ir izņemts un visi jums piekrita, ka tā ir novecojusi ideja. Par Indoeiropiešiem savukārt acīmredzot pastāv citas hipotēzes, bet tā galīgi nav šī raksta tēma, vienkārši norādu, ka tādas teorijas arī ir un ne Vikipēdijai vētīt vai tās pareizas vai nepareizas, ja gana daudziem pētniekiem šis jautājums licies aktuāls. Ja jūs gribat apskaidrot pasauli par haplogrupām vai vēl kaut ko, rakstiet rakstus, nevis taisiet teorētiskas diskusijas, te nav forums ~~Xil (saruna) 23:26, 30 martā, 2012 (UTC)

Ja vairāk iebildumu nav, tad arī jautājums izsmelts, vai ne? --Gaujmalnieks (diskusija) 23:29, 30 martā, 2012 (UTC)

Nu tak es augšā Xil ar to pašu teicu, ka tas viss ir atsevišķs stāsts. Bet jūs man atstājāt savu repliku, aicinot uz tālāku diskutēšanu. Tāpēc es jums atbildu. Un kas tie par muļķīgiem aizrādijumiem ka te nav forums? Negribat satikties lai paturpinātu? Viljams (diskusija) 23:36, 30 martā, 2012 (UTC)

Nez kāda velna pēc? Diskusijas ir paredzētas, lai noskaidrotu rakstā esošas problēmas. Problēmas nav, diskusija beigusies. Gaujmalnieks acīmredzami gribēja zināt vai vēl ir kādas konkrētas sūdzības par saturu, nevis aicināja turpināt diskusiju par neko un arī es negribu, lai diskusija izvēršas šādā virzienā, ne arī, ka sākat apšaubīt rakstus, kur indoeiropieši vēl parādās ~~Xil (saruna) 23:45, 30 martā, 2012 (UTC)

Nē, jums acīmredzami gribējās turpināt ar mani diskusiju par jēdzienu "indoeiropieši" citā izpratnē, jo atstājāt savu repliku. =)) Pamatojiet to korekti ar pretargumentiem. Ja nē, tad paliksim katrs pie sava. Neķeriet kreņķi. Viljams (diskusija) 23:48, 30 martā, 2012 (UTC)

Neko man negribējās, es vienkārši nesaprotu ko jūs domājat, bet neizskatās, ka izdosies to noskaidrot. Jebkurā gadījumā labāk beidziet gari runāt un uzrakstiet kādu rakstu ;) ~~Xil (saruna) 23:59, 30 martā, 2012 (UTC)

Es arī neko nesapratu. Sacerējāt man kaut kādu penteri, ka "hipotētiski runātāji nav tikai ģenētikas un lingvistikas, bet arī dažu vēstures pētījumu jautājums"? Runātāji indoeiropieši, par kuriem iet runa, nevis "hipotētiskie runātāji", nav ģenētikas jautājums, bet kā reiz tikai lingvistisks jautājums, par ko arī gajā runa. Un es nekur nesaku ka vēstures analītikā neizmanto datus no DNS testiem un lingvistiku. Jūs piedevām aizsākāt vispār kaut kādu citu tematu Viljams (diskusija) 01:00, 31 martā, 2012 (UTC)

GIYF. Reiz sensenos laikos iespējams bija valoda no kuras cēlušās visas indoeiropiešu valodas, šīs valodas runātāji pārvietojās no sākotnēji apdzīvotā reģiona uz citiem reģioniem. Diskusija beigusies. Uzraksti ko prātīgu par tēmu, ja esi tāds speciālists ~~Xil (saruna) 03:23, 31 martā, 2012 (UTC)

Diskusija jau sen beigusies ar to, ka indoeiropieši ir lingvistiska kategorija, kuru nekorekti saista ar dzimtu migrācijām. Pavisam cits temats. Par indoeiropiešu valodam jūs varat droši rakstīt pats, šeit vai atsevišķi man vienalga, sadalot pa pretējiem uzskatiem, tai skaitā mistiskiem, u.t.t. Enciklopēdijas tiešais uzdevums ir dot cilvēkam skaidrojumus un galvenais veicināt patstāvīgu domāšanu. Un ja kaut ko tajā raksta, tad dara to tā, lai lasītajam ir viegli saprast kas tas ir un kādā sakarā konkrētā vietā tiek pieminēts.[[Lietotājs:Viljams|Viljams](diskusija) 13:19, 31 martā, 2012 (UTC)

Uzknābāt citiem nav māksla, to māk katrs "latvietis". Izdarīt, tur prāta daudziem pietrūkst. Paldies un uz redzēšanos. --Feens (diskusija) 13:59, 31 martā, 2012 (UTC)

Var visu ko uzrakstīt, tikai paskaidrojot. Ja nezin un ir jautājumi, tad vispirms diskusija. Ne? Xhil man nemacēja neko paskaidrot par dzimtu migrācijām un kādā veidā tas saistīts ar "indoeiropiešiem", bet sūtīja uz google. Esmu parasts lasītājs un es šo rakstu lasu priekš skolas.Viljams (diskusija) 14:13, 31 martā, 2012 (UTC)

Cien. Xhil. A uz kāda pamata jūs mūžigi pārmetat "a tev nav neviena raksta, tu tikai pavadi laiku diskutējot, u.t.t". Kāpēc šeit daži tik negatīvi reaģē un ar smagām grūtībām pieņem kļūdu kritiku, traucē labot. Jūs tak esat administrātori! Kā tas viss saucas?85.115.106.145 14:52, 2 aprīlī, 2012 (UTC)

Vikipēdija ir enciklopēdija kuru raksta lietotāji. Administratori ir lietotāji kuriem ir tiesības, kas ļauj uzturēt kārtību - piemēram izdzēst rakstus, ātri novērst vandālismu utml. mēs nenosakām rakstu saturu vairāk kā jebkurš cits lietotājs. Raksts pats no sevis neizlabosies, rakstu ir tūkstošiem, katram cilvēkam savas intereses un zināšanas, tāpēc ja tu atrodi kļūdu tiek sagaidīts, ka tu to pats arī labosi. Diskusijās ir jāiesaistās, ja gadījusies kāda problēma vai liekas, ka labojumi varētu būt pretrunīgi, nevis jāsūdzās par pašsaprotamām lietām kā to ka baltu valodas nav no Indijas ~~Xil (saruna) 15:21, 2 aprīlī, 2012 =(UTC)

Nu pirmkārt diskusija jūs nespejat man paskaidrot pašsaprotamo, bet sutijat uz google. Otrkārt jūs izlabojat pateicoties lietotāja aktivitātei diskusijā. Treskārt man daudzkārt sākumā tika traucets labot tikpat it kā pašsaprotamas lietas citur ar piedavajaumu registreties un taisit rakstus. Tas domaju nebut neatbilstat administratora kritērijiem un līmenim.159.148.155.117 16:03, 2 aprīlī, 2012 (UTC)

Lietojiet vienu lietotājvārdu, nevis anonīmas IP adreses, kā to bieži dara vandāļi un paskaidrojiet kopsavilkumā veikto izmaiņu jēgu. Adminstratori paskatoties uz kaut kādu ciparu virknējumu nevar zināt, ka jūs esat Viljams, kas orientējas tēmā un veic derīgas izmaiņas, nevis Jānītis, kuram skolā starpbrīdī nav ko darīt. Turklāt ja reiz esat nobanots, tad gaidiet kamēr bans beigsies (palasiet materiālus ko ieteicu diskusijā par Krieviju) nevis turpiniet ņemties ~~Xil (saruna) 16:43, 2 aprīlī, 2012 (UTC)

Baltu pirmvaloda

Lietuviešu Vikipēdijā ir izveidots raksts Baltu pirmvaloda. Varbūt jums tas būs interesanti. --Ed1974LT (diskusija) 2016. gada 15. jūlijs, plkst. 23.28 (EEST)

Baltu valodu koks un ne-loģika

Vai ir kaut kādi ne no pirksta izzīsti avoti par to, ka šis ir visatbilstošākais valodu koks?

Kur ir aptuveni gadskaitļi par šo valodu rašanās laikiem?

Žemaišu valoda pēc definīcijas nevar būt lietuviešu valodas paveids, jo šī valoda pastāvēja vēl pirms lietuvieši ieradās no austrumiem un nodibināja Lietuvas valsti, kuru ļoti ilgi dēvēja par Latuvu, jo acīmredzami leiši tajā laikā neuzskatīja ka viņi ar kaut ko atšķirtos no latviešiem. Latviešiem NAV NEKĀDU PIENĀKUMU pret leišu politisko diktātu lai noteiktu vai žemaišiem ir tiesības uz savu valodu un kultūru vai nav.

Kāpēc latviešu un lietuviešu valodām nav kopējs sākums? Vai varētu būt tā, ka ar "austrumbaltu" valodām šeit tiek jaukti jēdzieni latviešu-lietuviešu senču kopīgā valoda zem kuras tiek pabāztas ģeogrāfiski tuvās Dņepras baltu valodas?

Vai ir kaut kādi nopietni pamatojumi tam lai uzskatītu, ka Pomerānijas baltu valoda bija radniecīga ar rietumbaltu valodu? Tak neeksistē nekādu avotu par šīs valodas esamību vispār - varbūt tur bija pavisam cits - Pomerānijas baltu atzars? Jebkurā gadījumā, loģika liktu uzksatīt Pomerānijas baltus par pilnīgi atšķirīgu atzaru, jo NEEKSISTĒ nekādu pierādījumu tam, ka prūšu valodai bija jebkādas līdzības ar Pomerānijas baltu valodām.

Kādā veidā austrumgalindi(goļadi) kas tiek uzskatīti par rietumgalindu atzarojumu var atrasties gan rietumbaltu gan austrumbaltu sadaļā?

Sūdavu(purva sinonīms) valodas nu galīgi nepieder rietumbaltu valodām, bet ir radniecība ar žemaišu un sēļu. Žemaišu un zemgaļu valodām bija vairāk līdzības ar rietumbaltu(un šeit es šo terminu saprotu tikai kā prūšu) valodām, kur e tika lietots kur mūsdienās latvieši un leiši lieto ie, kā Devs, Dieva vietā.

Ne tikai Sūduvu(Nervu) valoda atšķiras no prūšu, bet arī galindu valodas tiek uzskatītas ka vairāk bija līdzības ar sūduvu valodu.

Vai kriviči un citas "slāvu" ciltis, kas apdzīvoja Baltkrievijas teritoriju sākotnēji nerunāja baltu valodās pirms tās tika slāviskotas? Pēc kādiem kritērijiem Pomerānijas baltiem(kas tika slāviskoti) ir tiesības uz valodu Baltu valodu kokā, bet sūduviem radniecīgiem radimičiem nav?

Vai vispār kādam ir nojausma par to, ka pastāvēja baltu valodās runājošas somugru ciltis, kas klejoja ap mūsdienu Sankt-Pēterburgas apkaimi? Ko darīt ar tām?

Latviešu un lietuviešu sākotnējā baltu valoda(bez zemgaļu un sēļu ietekmes) visticamāk ka bija baltu valoda kuru lietoja baltiskoti somugri un arhaismi latviešu un lietuviešu valodā visticamāk, ka nāk no Latvijas un Lietuvas teritorijā esošajām asimilētajām baltu tautām.

Tikai no šāda uzmetuma ir jāskatās uz Baltu valodas koku ar vismaz 4 atzarojumiem:

Pomerānijas kuriem var un var nebūt līdzīgas valodas ar Prūšu(un kuršu)

Vidusbaltu(core baltic): zemgaļu, sēļu, aukštaišu, žemaišu, sūduvu(Nervu*), galindu, radimiču un Dņepras baltu

Kriviču: latviešu, lietuviešu, kriviču un citas kulturāli somiskas, bet lingvistiski baltiskas ciltis, kas runāja baltu valodās

* Acīmredzami, ka pastāvēja arī Vislas balti(kas spriežot pēr Nervu nosaukuma(no Narevas upes) visticamāk, ka bija radniecīgi ar Sūduviem), kuri kā kultūra izzuda ap to laiku, kad tajā apmetās goti, kas pēc tam ar visiem ģermanizētiem baltiem pārvācās uz stepi un to vietā jau parādās proto-slāvi(ar pavisam citu - stepes ģenētiku). —Šo komentāru pievienoja 88.111.117.73 (diskusija • devums).

Jo mazāk cilvēks zina, jo vairāk vinam viss ir acīmredzami un nav vajadzīgas nekādas tur atsauces... --Egilus (diskusija) 2023. gada 8. marts, plkst. 18.53 (EET)