Diskusija:Egils Levits
Tiešām visus, kam ir kāda radniecība ar ebrejiem, jāliek attiecīgajā kategorijā? --ScAvenger (diskusija) 2015. gada 29. novembris, plkst. 19.22 (EET)
- Ir tiešām kāda atsauce tam, ka ir ebrejs? --Zemgalietis (diskusija) 2015. gada 29. novembris, plkst. 19.57 (EET)
Etniskā izcelsme[labot pirmkodu]
- Tiešām nevajag pārspīlēt ar Egila Levita nelatviskās izcelsmes daudzināšanu. Viņš pats 2015. gada intervijā teicis, ka visi tēva radi gājuši bojā holokaustā, māte un viņas vecāki ir latviskas cilmes: "Tēvs bija inženieris, taču par sevi stāstīja maz. Zinu, ka visi viņa piederīgie ir tikuši nogalināti holokaustā. [..] Tāpēc no tēva puses man nav ģimenes. Arī tas man toreiz šķita normāli, ka ģimene man ir tikai no mātes puses. [..] Mātes vectētiņš Jānis Bargs, tāpat kā viņa divi brāļi, bija aktīvs 1905. gada revolucionārs. Viņa dzīvoklī Rīgā, Tēriņu ielā, kādu laiku atradās nelegālā latviešu sociāldemokrātu izdevuma “Cīņa” tipogrāfija. [..] mana vecmāmiņa [..] uzauga un gāja skolā Vācijā, viņas galvenā valoda bija vācu, lai gan viņa bija latviete. [..] Tomēr 20. gadu vidū atgriezās Latvijā, apprecējās, nopirka lauku mājas un viņi abi ar manu vectētiņu kļuva diezgan turīgi jaunsaimnieki. [..] Arī mana māte bija 1949. gadā izsūtāmo latviešu zemnieku (komunisti viņus dēvēja par budžiem) sarakstā." skat. [1]--Pirags (diskusija) 2019. gada 29. maijs, plkst. 20.06 (EEST)
- Vispārzināms fakts, ka Egila Levita tētis bija ebrejs, bet mamma vācbaltiete no Tukuma vāciešiem. Levits pats to nenoliedz. Tālākais teksts skaidri norāda, ka viņš emigrējis juridiski kā ebrejs, bet pats sevi definē kā latvietis. Tēva ebrejiskās izcelsmes fakta dzēšana no enciklopēdijas var nevajadzīgi uzjundīt aplamu tēlu par antisemītu esību Latvijā, taču mums tādu nav. Vismaz wikipedijā. Latvija ir ar to arī slavena, ka tajā toleranti sadzīvo daudzas etniskās izcelsmes, neredzu nekādu iemeslu slēpt apstākli, ka neviens no nākamā Valsts Prezidenta vecākiem etniski nebija latvietis. Tas būtu pretrunā paša Egila teiktajam par valstsnāciju.--Vera-Zhelikhovskaya (diskusija) 2019. gada 30. maijs, plkst. 13.46 (EEST)
- Diskusija ir par Egila Levita nelatviskās izcelsmes daudzināšanu, nevis par antisemītismu. Kāpēc tēva etniskā piederība ebrejiem jāatkārto vairākas reizes? Kāpēc noliegt viņa 2015. gada intervijā LA teikto par mātes etnisko piederību latviešiem? Piekrītu par latviešu valstsnācijas koncepciju, tādēļ uzskatu, ka latviešu valodas Vikipēdijai nav tik ļoti jāuzsver nelatviskā izcelsme, kurai liktas atsauces uz plaģiātiskiem rakstiem dzeltenajā presē.--Pirags (diskusija) 2019. gada 31. maijs, plkst. 08.59 (EEST)
- Uzskatu, ka mums vajadzētu izveidot vadlīniju, ka etnisko izcelsmi neminam ievadrindkopā, ja raksts ir tik garš, ka tam ir biogrāfijas sadaļa. Tur tad varētu vienu reizi pieminēt mātes, tēva, vecvecāku etnisko piederību. --Papuass (diskusija) 2019. gada 31. maijs, plkst. 11.01 (EEST)
- Šobrīd tā Egilam Levitam arī ir - ievadrinkopā ir nacionalitāte (latvietis), bet biogrāfijā etniskā izcelsme (tēvs ebrejs, māte vācbaltiete).--Vera-Zhelikhovskaya (diskusija) 2019. gada 1. jūnijs, plkst. 01.48 (EEST)
- Uzskatu, ka mums vajadzētu izveidot vadlīniju, ka etnisko izcelsmi neminam ievadrindkopā, ja raksts ir tik garš, ka tam ir biogrāfijas sadaļa. Tur tad varētu vienu reizi pieminēt mātes, tēva, vecvecāku etnisko piederību. --Papuass (diskusija) 2019. gada 31. maijs, plkst. 11.01 (EEST)
- Diskusija ir par Egila Levita nelatviskās izcelsmes daudzināšanu, nevis par antisemītismu. Kāpēc tēva etniskā piederība ebrejiem jāatkārto vairākas reizes? Kāpēc noliegt viņa 2015. gada intervijā LA teikto par mātes etnisko piederību latviešiem? Piekrītu par latviešu valstsnācijas koncepciju, tādēļ uzskatu, ka latviešu valodas Vikipēdijai nav tik ļoti jāuzsver nelatviskā izcelsme, kurai liktas atsauces uz plaģiātiskiem rakstiem dzeltenajā presē.--Pirags (diskusija) 2019. gada 31. maijs, plkst. 08.59 (EEST)
- Vispārzināms fakts, ka Egila Levita tētis bija ebrejs, bet mamma vācbaltiete no Tukuma vāciešiem. Levits pats to nenoliedz. Tālākais teksts skaidri norāda, ka viņš emigrējis juridiski kā ebrejs, bet pats sevi definē kā latvietis. Tēva ebrejiskās izcelsmes fakta dzēšana no enciklopēdijas var nevajadzīgi uzjundīt aplamu tēlu par antisemītu esību Latvijā, taču mums tādu nav. Vismaz wikipedijā. Latvija ir ar to arī slavena, ka tajā toleranti sadzīvo daudzas etniskās izcelsmes, neredzu nekādu iemeslu slēpt apstākli, ka neviens no nākamā Valsts Prezidenta vecākiem etniski nebija latvietis. Tas būtu pretrunā paša Egila teiktajam par valstsnāciju.--Vera-Zhelikhovskaya (diskusija) 2019. gada 30. maijs, plkst. 13.46 (EEST)
- Tiešām nevajag pārspīlēt ar Egila Levita nelatviskās izcelsmes daudzināšanu. Viņš pats 2015. gada intervijā teicis, ka visi tēva radi gājuši bojā holokaustā, māte un viņas vecāki ir latviskas cilmes: "Tēvs bija inženieris, taču par sevi stāstīja maz. Zinu, ka visi viņa piederīgie ir tikuši nogalināti holokaustā. [..] Tāpēc no tēva puses man nav ģimenes. Arī tas man toreiz šķita normāli, ka ģimene man ir tikai no mātes puses. [..] Mātes vectētiņš Jānis Bargs, tāpat kā viņa divi brāļi, bija aktīvs 1905. gada revolucionārs. Viņa dzīvoklī Rīgā, Tēriņu ielā, kādu laiku atradās nelegālā latviešu sociāldemokrātu izdevuma “Cīņa” tipogrāfija. [..] mana vecmāmiņa [..] uzauga un gāja skolā Vācijā, viņas galvenā valoda bija vācu, lai gan viņa bija latviete. [..] Tomēr 20. gadu vidū atgriezās Latvijā, apprecējās, nopirka lauku mājas un viņi abi ar manu vectētiņu kļuva diezgan turīgi jaunsaimnieki. [..] Arī mana māte bija 1949. gadā izsūtāmo latviešu zemnieku (komunisti viņus dēvēja par budžiem) sarakstā." skat. [1]--Pirags (diskusija) 2019. gada 29. maijs, plkst. 20.06 (EEST)