Diskusija:Latgales atbrīvošana

Lapas saturs netiek atbalstīts citās valodās.
Vikipēdijas lapa

Riskēju būt "nepatriotisks", bet Latgales atbrīvošana nav NPOV vārds. Izklausās pēc Latvijas atdzimšana 1934. gadā. Kas vieniem atbrīvošana, tas otriem (arī, latviešiem, starp citu) - sakāve. Neitrālāks būtu Latgales ieņemšana, kampaņa, operācija vai kas tamlīdzīgs. --Feens (diskusija) 2016. gada 7. oktobris, plkst. 09.52 (EEST)[atbildēt]

Politkorektuma dēļ jau varētu arī pārdēvēt par Latgales ieņemšanu. Tomēr tas ir Latgalē tradicionāli lietots termins: Atbrīvošanas aleja Rēzeknē, Latgales Atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai", Atbrīvošanas piemineklis Līvānos, piemineklis Latgales atbrīvošanas cīņas kritušajiem Rēzeknes kapos, Latgales atbrīvošanas no lieliniekiem 95. gadadienai veltītie piemiņas pasākumi Daugavpilī un Rēzeknē utt. Līdzīgi varētu sākt diskusiju par nosaukumu Latvijas brīvības cīņas kopumā: lieliniekiem un krievu monarhistiem tās taču nebija nekādas brīvības cīņas... Vienīgi komiski būtu prasīt politkorekti pārdēvēt Rēzeknē Atbrīvošanas ielu par Ieņemšanas ielu, bet "Vienoti Latvijai" par "Latgales Ieņemšanas pieminekli".--Pirags (diskusija) 2016. gada 7. oktobris, plkst. 22.26 (EEST)[atbildēt]
Latgales ieņemšana ir prātīga alternatīva, lai gan šaubos, ka kādu aizvaino šis plaši lietotais nosaukums. Nacionālie jautājumi Latvijā jau pāris gadus zaudējuši aktualitāti. --GreenZeb (diskusija) — 2016. gada 7. oktobris, plkst. 22.53 (EEST)
Es ne par aizvainojumu (man vienalga), es par NPOV, bet par ne-NPOV, ja iegājies historiogrāfijā. --Feens (diskusija) 2016. gada 8. oktobris, plkst. 11.19 (EEST)[atbildēt]
par esošo raksta nosaukumu. --Biafra (diskusija) 2016. gada 8. oktobris, plkst. 00.03 (EEST)[atbildēt]
Latgales kā Latvijas daļas atbrīvošana Algonkins (diskusija) 2016. gada 8. oktobris, plkst. 00:25 (EEST)
Ieņemt var arī bērnu :) --Papuass (diskusija) 2016. gada 8. oktobris, plkst. 00.26 (EEST)[atbildēt]
Neuzstāju, protams, kamēr tas nebūs Latvijas historiogrāfijā izrunāts. Replika Piragam. Kāds te sakars ar politkorektumu? Ielas (pieminekļus) var un vajag saukt nezinātniski, tam nav saistība ar vēstures terminoloģiju. Lieliniekiem un krievu monarhistiem tās taču nebija nekādas brīvības cīņas - nu lieliniekiem (to rindās ļoti daudziem latviešiem) bija gan tā cīņa par brīvību vai "brīvību" (atkarīgs no interpretācijas). Jā, uzskatu, ka Latvijas Brīvības cīņas jāsauc pēc Somijas parauga par Latvijas pilsoņu karu, bet tā ir tikai mana interpretācija. --Feens (diskusija) 2016. gada 8. oktobris, plkst. 00.41 (EEST)[atbildēt]

Interesanti, ka ir Somijas pilsoņu karš, bet Igaunijas Brīvības karš (igauņu: Vabadussõda) un Poļu-padomju karš. Variantu iespējamam Latvijas 1919.—1920. gada kara nosaukumam ir daudz. Politkorektuma angliskā definīcija: Respectful of and avoiding offending certain genders, ethnicities, sexualities and/or other demographics, šajā gadījumā politkorekts nosaukums censtos respektēt lielinieku, krievu monarhistu un vācbaltiešu vēsturisko atmiņu, uzskatus un emocijas par šo seno karu.

  • 1928. gadā izdotajā Latviešu Konversācijas vārdnīcas 2. sējumā karš dēvēts par "Brīvības cīņām 1918—20";
  • toties Latvijas Padomju enciklopēdijas 52 dēvēts par "Cīņu par padomju varu Latvijā", ietverot arī "Latvijas teritorijas atbrīvošanu 1918. decembrī - 1919. gada janvārī";
  • savukārt Berlīnē 1937. gadā vāciski izdota pētnieciska grāmata ar nosaukumu "Karagājiens Baltijā līdz otrajai Rīgas ieņemšanai. 1919. gada janvāris - maijs" (Der Feldzug im Baltikum bis zur zweiten Einnahme von Riga. Januar bis Mai 1919.).--Pirags (diskusija) 2016. gada 8. oktobris, plkst. 09.53 (EEST)[atbildēt]
Tā ir Konversācijas vārdnīca (sena lieta) + PE (bez komentāriem) + nacistu laikā izdevums. No 2000+ gada kaut kas nav? :) --Feens (diskusija) 2016. gada 8. oktobris, plkst. 11.05 (EEST)[atbildēt]
Bet par tēmu - Somijas pilsoņu kars, jo ievērojams skaits somu bija sarkanie, nu gluži kā Latvijā, kur iesākumā vispār - vienos vārtos. Poļu gadījumā diez vai var runāt par cik ievērojamu skatu sarkano poļi, bet Igaunija - kaut kas vidējs starp Latviju un Poliju. Galu galā Igaunijas brīvības cīņu galvenās kaujas : Cēsu kaujas pret, formāli, Latvijas armiju un Paju kauja, kur krita nacionālais varonis Kuperjanovs, pret padomju Latvijas armiju ('man kā latvietim jocīgi bija pie būt pie memoriāla netālu no Valgas, kur pilnīgi visiem "sliktajiem" latviešu uzvārdi. --Feens (diskusija) 2016. gada 8. oktobris, plkst. 11.15 (EEST)[atbildēt]
Krievijas inscenēts/izraisīts "pilsoņu karš", līdzīgs mūsdienu austrumu Ukrainā... neatkarīgi no latviešu skaita lielinieku rindās, Latvijai kā valstij tās bija brīvības jeb atbrīvošanas cīņas. --Algonkins (diskusija) 2016. gada 8. oktobris, plkst. 01:18 (EEST)
Nevis Krievijas, bet bijušās impērijas lielinieku internacionāles, tai skaitā milzums skaits latviešu (domājams bez ebrejiem ietekmīgākā nacionālā frakcija). Latvijai kā valstij tās bija brīvības jeb atbrīvošanas cīņas - tas tagad tā izskatās, toreiz, kad lielinieki bija par brīvu Latviju bez apspiedējiem un nacionālā armija bija par "vienkārši" brīvu Latviju, bet ar sazin kādu vācu kokteili + igauņiem, kas arī, pēc nostāstiem, Vidzemē aizdomīgi uzvedās, nemaz tik viennozīmīgi viss neizskatījās. Nebūtu Stučkas valdība tika radikāla pat pēc padomju mērauklām - ej nu sazini kā izveidotos. --Feens (diskusija) 2016. gada 8. oktobris, plkst. 11.05 (EEST)[atbildēt]
Vēsture tie pētīta, analizēta un vētīta pēcāk, un nekā savādāk. Latvijas historiogrāfijā tās ir pazīstamas kā Brīvības cīņas, sinonīms 'atbrīvošanas'... un patiesi nesaprotu, kamdēļ uz kādu valsts daļu tas pēkšņi vairs neattiektos... bet „kā būtu ja būtu” laikam jau lielais nezināmais.--Algonkins (diskusija) 2016. gada 9. oktobris, plkst. 12.26 (EEST)[atbildēt]