Diskusija:Lībiešu valoda

Lapas saturs netiek atbalstīts citās valodās.
Vikipēdijas lapa

Šis raksts ir latviešu Vikipēdijas vērtīgs raksts. Skatīt diskusiju. Atzīts 2015. gada 27. jūnijā.

Kategoriju "Latvija" nevajadzētu likt pilnīgi visiem rakstiem, kas saistīti ar Latviju. Vajag padomāt, kurā ar Latviju saistītā kategorijā to ielikt, un ja tādas nav - tad izveidot. Iemesls - nav labi, ja vienā kategorijā ir pārlieku daudz rakstu par dažādām tēmām - tad ir grūti orientēties. Nomainīju kategoriju "Latvija" ar kategoriju "Lībieši", kas ir apakškategorija kategorijai "Latvija". Daarznieks 12:49, 21 novembrī, 2006 (UTC)

Būtu ļoti noderīgi publicēt katram simbolam Unicode ciparu kodu! [guest]

Kā tas var būt noderīgi? Turklāt, diskusiju lapās vēlams parakstīties ar četrām tildēm (~~~~). --SpeedKing 14:39, 19 oktobrī, 2007 (UTC)

Līdzības[labot pirmkodu]

Piedāvāju šo sadaļu izsvēpēt - nav ne atsauču, ne skaidru veidošanas kritēriju un saturs izskatās apšaubāmi. Proti, teorētiski šiem vārdiem varētu būt viena cilme, bet tas nenozīmē, ka šīs valodas tos aizguvušas viena no otras. Izskatās apmēram tā it kā kāds būtu paņēmis vārdnīcu un izrakstījis tos vārdus, kas pašam liekas līdzīgi; tādā stilā drošvien var piemeklēt vēl vismaz tūkstoti. Jēga kāda? ~~Xil (saruna) 10:31, 8 janvārī, 2012 (UTC)

Turklāt ir aizdomas, ka daži no šiem vārdiem ir aizguvumi no citām valodām un nav ne latviski, ne lībiski (biķeris, ķēķis). --ScAvenger 11:19, 8 janvārī, 2012 (UTC)
Mani visvairāk iepriecināja māte. Somugru aizguvumi latviešu valodā jau ir minēti rakstā par latviešu valodu, bet otra virziena pārstāvju šeit, šķiet, ir maz, ja neviens tuvāko trīs dienu laikā neiebildīs, es to sadaļu dzēsīšu ~~Xil (saruna) 13:23, 8 janvārī, 2012 (UTC)
Runa ir par līdzībām, ne par aizguvumiem. Iebilstu pret dzēšanu.--Pirags 15:14, 8 janvārī, 2012 (UTC)
Es tā kā vairāk atbalstu Xil teikto (vismaz pirmo komentu). --FRK (runas/darbi) 15:18, 8 janvārī, 2012 (UTC)
Pīrāg, es gaidīju pamatotus iebildumus. Te ir enciklopēdija, nevis interesantas informācijas krātuve, kā šis saraksts palielina lasītāja izpratni par tematu? Daudzās valodās ir līdzīgi vārdi. Tas, ka tu kā atsauci tagad liec saiti uz vārdnīcu, tikai liek domāt, ka mans minējums pirmajā komentārā bija pareizs, kas vispār ir neenciklopēdiskuma kalngals
P.S. Būtu labāk uzrakstījis par mijiedarbību starp šīm valodām ~~Xil (saruna) 16:16, 8 janvārī, 2012 (UTC)
Xil, es savukārt Jaunajā gadā gaidu vairāk radošu un mazāk graujošu darbību rakstu pilnveidošanā. --Pirags 19:16, 8 janvārī, 2012 (UTC)
Vēlreiz - vai tu vari pamatot kā tieši šis saraksts pilnveido šo rakstu? Vienkāršs vārdu saraksts bez kādas analīzes neko nepasaka par valodu savstarpējo mijiedarbību. Un ja runa ir par līdzībām, ne par aizguvumiem tad vēl jo sliktāk, jo līdzības var būt dažādi skaidrojamas un ne vienmēr norāda uz mijiedarbību ~~Xil (saruna) 21:26, 8 janvārī, 2012 (UTC)

Pārrakstīšana[labot pirmkodu]

Mans lībiešu val. "projekts" ir daļēji pabeigts (uz kādiem 80­~85%), bet man bail, ka man varētu nepietikt laika pilnīgai pabeigšanai un atstāt viņu lietotāja vārdtelpā būtu diezgan nejedzīgi. Plānoju to realizēt kā pilnīgu pārrakstīšanu.

Cerams, ka agrākie lietotāji neapvainosies, bet gandrīz neviena sadaļa nešķiet paturēšanas vērta, tā pat ir pilns ar kļūdām (un, jā, arī manis ieviestām — no zila gaisa (t.i., en.wiki) parauta ⟨ȯ⟩ vērtība un nepareiza ⟨õ⟩ vērtība).

Izņēmums ir sadaļa "Vēsture", bet viņa ir galvenokārt balstīta uz tīmekļa atsaucēm, kam atbilstošus apstiprinājumus vajadzētu atrast literatūrā un daži apgalvojumi ir neviennozīmīgi ("pēc 1. pasaules kara Latvijas līb. kopiena bija gandrīz pilnīgi divvalodīga"?) Ja ir slinkums skatīties hronoloģijā, te viņa ir:

13. gadsimtā lībiski runāja ap 30 000 cilvēku. (Vääri, 1966) 14.—16. gadsimtā lībiešu valodā runāja Rīgas arhibīskapijas, Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas teritorijās. No 1558.—1583. gadam lībiešu valodas lietotāju skaits Vidzemē samazinājās Livonijas kara laika postījumu dēļ. No 1700.—1721. gadam Vidzemes lībiešu valoda gandrīz pilnīgi izzuda pēc Lielā Ziemeļu kara izraisītās Lielās mēra epidēmijas. 1862. gadā Londonā pa 250 eksemplāriem katrā austrumlībiešu un rietumlībiešu izloksnēs tiek iespiesta pirmā grāmata — Mateja evaņģēlijs. 1880. gadā Sanktpēterburgā tiek iespiests vēl viens Mateja evaņģēlija tulkojums lībiešu valodā, kas gan, atšķirībā no iepriekšējām grāmatām, arī nonāk līdz lībiešiem.[1] 1852. gadā Kurzemes guberņas teritorijā lībiski vēl runāja 2394 cilvēku. Tomēr jau kopš 1. pasaules kara Latvijas lībiešu kopiena bija jau gandrīz pilnībā divvalodīga, līdztekus savai dzimtajai lībiešu valodai protot arī latviešu valodu.[2] 20. gadsimta 20.—30. gados pēc Latvijas Republikas izveidošanas ar Somijas, Igaunijas un Ungārijas valodnieku palīdzību notika lībiešu valodas uzplaukums.[3] 20. gadsimta 40.—80. gados, 2. pasaules kara laikā un Padomju Savienības veikto robežapsardzības pasākumu dēļ notika tradicionālās uz zvejniecību balstītās lībiešu kultūras izskaušana un valodas marginalizācija.[2] 1981. gadā lībiski runāja vien 78 cilvēki.

2009. gadā nomira Viktors Bertholds,[4] bet 2013. gada 2. jūnijā Grizelda Kristiņa, kuri bija pēdējie lībiešu valodas runātāji, kam tā bija dzimtā valoda.[5][6]

  1. Valts Ernštreits. «Lībiešu valodas ortogrāfija». Igaunijas izdevēju akadēmija (angliski). Skatīts: 2013. gada 16. martā.
  2. 2,0 2,1 Valts Ernštreits. «Lībiešu valodas situācija». Livones.net (latviski). Skatīts: 2012-07-22.
  3. Valts Ernštreits. «Lībiešu valodas lietojuma jomas». Livones.net (latviski). Skatīts: 2012-07-22.
  4. Johanna Laakso. «"Pēdējais lībietis" ir miris». Tangyra. Skatīts: 2009-06-09.
  5. Lībiešu valoda vairs nav "dzīva"! Mūžībā aizsaukta pēdējā īstā lībiete Grizelda Kristiņa Kasjauns.lv
  6. «103 gadu vecumā mūžībā aizgājusi vecākā lībiešu dzimtās valodas runātāja Grizelda Kristiņa». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 4. jūnijā.

Par iedvesmu var kalpot lībiešu izcelsmes vietvārdu uzskaitījums (kam nav atsauce), bet es zinu, ka vismaz daži no šiem būs pretrunīgi (un vajag atsauces!) Piemēram, Karulis meklē Jelgavai balt(u-slāv)u izcelsmi, saistot to ar "elks" ("izliekts"), "elkonis", protams, viņam ir raksturīga vēlme noliegt potenciālus aizguvumus, bet viņš tomēr ir publicēts autors un tādas lietas vajadzētu pieminēt.

No lībiešu valodas radušies daudz Latvijas vietvārdu — Ainaži, Ādaži, Engure, Ikšķile, Jelgava, Kandava, Kolka, Lielvārde, Limbaži, Matkule, Nurmuiža, Ogre, Puikule, Ropaži, Suntaži, Talsi, Tārgale, Tukums un citi, kā arī upju un ezeru nosaukumi — Aģe, Gauja, Irve, Jugla, Korģe, Salaca, Līlastes ezers, Valguma ezers, Usmas ezers un daudz citu.

Jebkurā gadījumā sūdzības var publicēt šeit. Neitrāls vārds (diskusija) 03:15, 2 jūnijā, 2015 (EEST)

Jautājums[labot pirmkodu]

Neesmu speciālists, bet vai šis nevelk vismaz uz labu (ja ne vērtīgu) rakstu? --Feens (diskusija) 10:31, 2 jūnijā, 2015 (EEST)

Pats autors sakot, ka nav pabeigts. Skatīt augšējo sadaļu. --FRK (diskusija) 10:35, 2 jūnijā, 2015 (EEST)
Es noteikti kaut kad gribētu virzīt uz featured statusu (augstas prioritātes tēma no mana skatpunkta utt.), protams, ja tas ir kaut cik reālistiski (es paskatījos un en.wiki ir labi ja kādi 10 featured articles zem valodām un viņiem iet tūkstošos kopskaits(!), lai gan de.wiki ir vairāk), bet tad es varētu "update'ot", kad (vai ja vispār) "trūkstošās" sadaļas ir klāt un potenciālu negatīvu balsojumu ar relevantajām sūdībām vienmēr jau var atrast arī vēlāk (ņemot vēra manus on-and-off viki rediģēšanas paradumus.) Nu, kaut kā tā. Neitrāls vārds (diskusija) 01:15, 3 jūnijā, 2015 (EEST)
Šajā gadījumā uz enwiki vai dewiki skaitu skatīties nav jēgas. Katrai Vikipēdijai savi kritēriji, principi. --FRK (diskusija) 01:17, 3 jūnijā, 2015 (EEST)

OK, vēlos darīt zināmu, ka raksts skaitās pabeigts. Kādam varbūt tas liksies nepieņemami, bet, manuprāt, visi "lībiešu valodas vēstures" apraksti ir drīzāk cilvēkģeogrāfija/demogrāfija, kuru vieta būtu rakstā lībieši, kaut ko līdzīgu varētu teikt par, piemēram, "lībieši vs. līvi" diskusiju, kas līdzīgi neskar valodu per se... Citas lietas varētu būt interpretējamas, piem., cik politnekorekti ir izmantot apzīmējumu "baltu-slāvu" u.c. Neitrāls vārds (diskusija) 01:04, 10 jūnijā, 2015 (EEST)

Vēl vienīgi Salacas lībiešu valoda būtu vai nu jāuzraksta, vai jāņem arā saite. Vērtīgajos rakstos nevar būt sarkanu saišu ievadā. Vēl nenāktu par ļaunu ielikt pa kādai atsaucei piezīmēs. Bišk ož arī pēc oriģinālpētījuma (ja netiek sniegtas atsauces), piemēram, f piezīme (tā, kas sākas ar Nav skaidrs, ko viņš šeit domājis ar garu sākuma komponenti). sakarīgus komentus gan laikam tikai kolēģis Kikos varētu sniegt :) --FRK (diskusija) 01:16, 10 jūnijā, 2015 (EEST)
Man gan tieši liekas, ka vēstures sadaļā aprakstītā lībiešu valodas situācijas attīstība, kas to noveda līdz izmiršanai, ir daudz aktuālākā par daudziem teorētiskajiem valodniecības jautājumiem, turklāt sadaļā bija arī minēti lībiešu valodas pirmie rakstu pieminekļi, kas pašreizējā versijā nav atrodami vispār. --Turaids (diskusija) 2015. gada 10. jūnijā plkst. 11.03 (EEST)
Izdarīts & izdarīts. Neitrāls vārds (diskusija) 22:57, 12 jūnijā, 2015 (EEST)
Paldies par atsaucību! Veiksmi, un pilns mans atbalsts ceļā uz vērtīga raksta statusu! :)--Turaids (diskusija) 2015. gada 12. jūnijā plkst. 23.52 (EEST)
Paldies par feedbacku! Pievienoju vēl dažus relevantus gadu/demogrāfijas skaitļus. Tagad tiešām, manuprāt, "lasot starp rindiņām", katrs var izdarīt secinājumus kā viņi ir tikuši asimilēti. Ķemmes kult. un auklas kult. dzīvojot kopā 3k gadu, lībiešiem nokrītoties līdz nieka 10% (max 20%), redzams, ka tur ir bijusi kaut kāda masveidīga asimilācija labu laiku pirms vāciešu uzrašanās. Ironiski, ja viņi ir bijuši tādi maģijas praktizētāji, tad vāciešu atvestā šķietamā reliģiozitāte latviešu vidū varētu būt ļāvusi viņiem izolēties ilgāku laiku. Protams, tās tik manas interpretācijas, katrs var uz savu galvu interpretēt tos skaitļus kā tīk. Neitrāls vārds (diskusija) 18:44, 13 jūnijā, 2015 (EEST)
Kaut kāda asimilācija — it kā jau izplatītākais viedoklis ir slāvu spiediens uz baltiem, kas tos trenca uz jūru, iespiežoties somugru apdzīvotajos areālos. --Zemgalietis (diskusija) 19:00, 13 jūnijā, 2015 (EEST)

Autohtonas valodas[labot pirmkodu]

@Neitrāls vārds: šis izteiciens pašā pirmajā rindiņā - nav plaši sastopams, prasās paskaidrot. Atradu tikai krievu Vikipēdijā (Автохтонность) un vēl divās. Man sarkano saiti nebūtu smuki likt, ja nevaru aprakstīt. Un kā tu pats domā? Varbūt mazu rakstiņu uztaisīsi? Vai aizstāsi šo izteicienu ar kādu biežāk sastopamu sinonīmu?--MC2013 (diskusija) 00:04, 14 jūnijā, 2015 (EEST)

Nedaudz pastiepjot latviešu valodas robežas, varētu teikt "iezemiešu valodas", tomēr diezin vai latviešiem gribētos saukties par "iezemiešiem"! :) --Turaids (diskusija) 2015. gada 14. jūnijā plkst. 1.05 (EEST)
Varbūt tas vārds tur vispār nav jālieto (LPE šim jēdzienam dots pavisam cits skaidrojums). --Zemgalietis (diskusija) 11:26, 14 jūnijā, 2015 (EEST)
Mea culpa, likumā tā lietots. --Zemgalietis (diskusija) 11:40, 14 jūnijā, 2015 (EEST)
Izdarīts. Neitrāls vārds (diskusija) 23:19, 14 jūnijā, 2015 (EEST)

Ačgārni, ka viscaur tekstam lietota abreviatūra, kura (starp citu) tiek atšifrēta tikai teksta pašās beigās, imho, pirmo reizi lietojot tekstā tomēr būtu lietojams pilnais nosaukums ar (turpmāk — LĒL). --Zemgalietis (diskusija) 11:59, 14 jūnijā, 2015 (EEST)

@Neitrāls vārds: vai LĒL nevajadzētu pielikt saiti katrā apakšnodaļā un izveidot mazu rakstiņu, kas tas tāds ir (lai saite nebūtu sarkana)?
Pie reizes, vēl viens ierosinājums - rakstā nelietot "adverbs", bet gan "apstākļa vārds".--MC2013 (diskusija) 12:46, 14 jūnijā, 2015 (EEST)
Nedomāju, ka raksts par lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīcu būtu nozīmīgs, bet jā — vismaz pirmoreiz vajadzētu atšifrējumu: Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz (LĒL; latviešu: lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca). --FRK (diskusija) 17:20, 14 jūnijā, 2015 (EEST)
Izdarīts, saliku pa linkam uz katru 2. līmeņa virsrakstu.
P.S. kas vainas adverbam? Cik zinu, tad viņš ir pilnīgi sinonīmisks ar apst. v., es tādus centos likt pamīšus, lai būtu mazāk stilistiski nevēlamās viena un tā paša vārda atkārtošanas, ja viņam ir mainījusies definīcija (vairs nav sin.), tad, protams, var mainīt. Neitrāls vārds (diskusija) 23:22, 14 jūnijā, 2015 (EEST)
Ja tiešām sinonīmi, tad viss kārtībā.--MC2013 (diskusija) 00:50, 15 jūnijā, 2015 (EEST)
Tekstu vajadzēja lasīt, tur ir vienā vietā apstākļa vārds (adverbs)..atgādina, ka pirms kara latviešu valodas grāmatas bija pillas ar tādiem nosaukumiem, tagad esam izlaidušies :) --81.198.173.81 00:53, 15 jūnijā, 2015 (EEST)
Nedaudz par tēmu diskusija. --FRK (diskusija) 20:23, 15 jūnijā, 2015 (EEST)
Bija pillas, jo nebija līdz galam izstrādāta latviskā terminoloģija, un nācās to sagrābstīties no citām valodām. --Turaids (diskusija) 2015. gada 15. jūnijā plkst. 21.42 (EEST)
imho, nedaudz kļūdies, tie termini nāk no latīņu valodas. --81.198.173.81 22:03, 15 jūnijā, 2015 (EEST)

Jocīgi simboli[labot pirmkodu]

Vai tikai man vietām tekstā rādās kvadrātiņi dažu simbolu vietā? --ScAvenger (diskusija) 07:45, 15 jūnijā, 2015 (EEST)

Uz mājas datora viss normāli. Varbūt tomēr nelietot šīs jocīgās iekavas, kas ne visur pareizi rādās? --ScAvenger (diskusija) 19:44, 15 jūnijā, 2015 (EEST)
Es pieņemu, ka šādas iekavas ir vajadzīgas (jo tiek izmantotas šim mērķim). Es nedaudz papildināju to atrunu infokastē. OK, tie nav IPA simboli, bet vismaz šādi. --FRK (diskusija) 19:55, 15 jūnijā, 2015 (EEST)

Izdarīts. (Oriģ. Vītso rakstā, kur uzskaitīts cik daudz burtu ir, bija lietotas "mazāks par/lielāks par" zīmes, kas ir izplatītākais veids latviešu val.) Neitrāls vārds (diskusija) 03:03, 16 jūnijā, 2015 (EEST)

Kas vēl[labot pirmkodu]

  1. Piezīme zem tabulas sadaļā "Nomenu locīšana" nav saprotama.
  2. Tabulu stils tomēr jāpiemēro tagadējam vikipēdijas stilam. Kādreiz arī šādas lietoja, bet tas vairs neskaitās košeri :)
  3. Teksta piemērus vajadzētu noformēt šādi: (laps jālgad at kievāmõd — ‘bērna kājas ir vieglas’). Tāpat man neliekas īsti parieza viscaur tekstā lietotā forma ...ikštuoistõn "vienpadsmit"... Vai nevajag arī šādos gadījumos tulkojumu atdalīt stiprāk? Ar iekavām vai domu zīmi?
  4. Jāizvērš saīsinājumi (dsk., pers. utt) - šeit vietu neekonomējam. --Kikos (diskusija) 08:56, 15 jūnijā, 2015 (EEST)

No manis ar vēl kaut kas:

  1. izmantojot "lielāks par" zīmi (>) — valodniecībā tam tomēr ir pavisam cita nozīme — Cēlies no/pamatā. Tāpat ieteiktu izvairīties no < pārlieku lielas lietošanas tekstā — pārāk kruti. Es ieteiktu (kam vari nepiekrist) varbūt katrā nodaļā pirmo ielikt ar piezīmi? <? Vēl (vismaz man) nav skaidrs, kāda nozīme ir ~, * (esmu pārāk neizglītots šajā jautājumā)
  2. Nu tāpat nedaudz ož pēc OR tās piezīmes. Vismaz šajā versijā e, l piezīme (bet nedaudz jāsamazina smaka arī citām). Tāpat daudzām noderētu atsauces. Tas, ka Tu to zini, ir forši, bet ļauj arī lasītājiem par to pārliecināties pašiem kādā avotā :)

--FRK (diskusija) 11:23, 15 jūnijā, 2015 (EEST)

tilde un zvaigznīte, šķiet, ir vārdnīcās lietoti simboli (nav pa rokai kāda, lai pārliecinātos) --Zemgalietis (diskusija) 12:24, 15 jūnijā, 2015 (EEST)
Nē, nu to es tā kā saprotu. --FRK (diskusija) 12:28, 15 jūnijā, 2015 (EEST)

@Kikos

vienskaitlis (ikšlug) daudzskaitlis (pǟgiņlug)
nominatīvs (nominatīv) vīžkimdõ vīdkimdõd
ģenitīvs (genitīv) vīdkimdõ vīdkimdõd
partitīvs (partitīv) vīdtõkimdõ vīžikimdidi
datīvs (datīv) vīdõnkimdõn vīdõnkimdõdõn
instr. (instrumentāl) vīdkõkskimdõks vīdkõkskimdõdõks
illatīvs (illatīv) vīdõkimdõ
vīdõkimdõz
vīdižkimdiž
inesīvs (inesīv) vīdsõkimdõs vīdšikimdis
elatīvs (elatīv) vīdstõkimdõst vīdštikimdist
vienskaitlis (ikšlug) daudzskaitlis (pǟgiņlug)
nominatīvs (nominatīv) vīžkimdõ vīdkimdõd
ģenitīvs (genitīv) vīdkimdõ vīdkimdõd
partitīvs (partitīv) vīdtõkimdõ vīžikimdidi
datīvs (datīv) vīdõnkimdõn vīdõnkimdõdõn
instr. (instrumentāl) vīdkõkskimdõks vīdkõkskimdõdõks
illatīvs (illatīv) vīdõkimdõ
vīdõkimdõz
vīdižkimdiž
inesīvs (inesīv) vīdsõkimdõs vīdšikimdis
elatīvs (elatīv) vīdstõkimdõst vīdštikimdist
Kurzemes lībiešu valodas leksikas izcelsme (pēc Vinklera):[1]
  mantoti vārdi (62,9 %)
  aizgūti vārdi (37,1 %)

lībiešu valodas leksikas izcelsme (pēc Vinklera) lībiešu valodas leksikas izcelsme (pēc Vinklera) lībiešu valodas leksikas izcelsme (pēc Vinklera) lībiešu valodas leksikas izcelsme (pēc Vinklera) lībiešu valodas leksikas izcelsme (pēc Vinklera) lībiešu valodas leksikas izcelsme (pēc Vinklera) lībiešu valodas leksikas izcelsme (pēc Vinklera) lībiešu valodas leksikas izcelsme (pēc Vinklera) lībiešu valodas leksikas izcelsme (pēc Vinklera) lībiešu valodas leksikas izcelsme (pēc Vinklera) lībiešu valodas leksikas izcelsme (pēc Vinklera) lībiešu valodas leksikas izcelsme (pēc Vinklera) lībiešu valodas leksikas izcelsme (pēc Vinklera) lībiešu valodas leksikas izcelsme (pēc Vinklera) lībiešu valodas leksikas izcelsme (pēc Vinklera) lībiešu valodas leksikas izcelsme (pēc Vinklera)





Kurzemes lībiešu valodas leksikas izcelsme (pēc Vinklera)

  mantoti vārdi (62.9%)
  aizgūti vārdi (37.1%)
433937
5A4C49
705F5C
87726E
9A8784
AC9D9A
BFB3B0
D1C9C7
E3DEDD
EDE9E9
F6F4F4
  1. ...
  1. Pierakstīju par nomenu locīšanas tipiem un cik viņu ir tai sadaļā.
  2. Izmēģināju class=wikitable uz veidne:lībiešu deklinēšanas tabula un neizskatās nemaz tik slikti (es sagaidīju, ka būs pārlieku liels paddings un "uzblīdusi" tā tabula, bet nav). Vai šī ir tā forma, kādā tiek uzskatīts, ka viņai vajadzētu būt?
  3. Par iekavām un domuzīmēm, vai tas nebūtu par daudz? Pēdiņas papīra formāta rakstā ir dotas tieši tādas kā šeit – "iņ un jaņ" vienpēdiņas, bet ārpus rediģēšanas man viņas izskatās identiski apostrofiem (Chrome, Win 7) un es izteikti dotu priekšroku dubultajām, jo viņas ir atšķirīgākas no apostrofa, ko izmanto kā papildzīmi lauztā toņa norādīšanai (piem., rō' "nauda") un kā krievu mjagkij znak transkripcija utt.
    "Pareizās" vienpēdiņas var dabūt rediģēšanas loga apakšā pie simboliem. Tās tomēr ir atbilstošākas latviešu valodas pareizrakstības normām. Par iekavām un domu zīmēm - nē nebūs par daudz, ja pareizrakstība to prasa. (un kas ir "iņ un jaņ" pēdiņas?) --Kikos (diskusija) 08:26, 16 jūnijā, 2015 (EEST)
  4. Tam varētu piekrist (bet vēl nav izdarīts).

@Edgars2007

  1. Kā viņu (>) lieto LĒL ir tikai piebilde, to var arī nodzēst un apgalvojuma jēga neminītos. Kur viņa ir lietota etimoloģijas skaidrošanas nozīmē, es pieliku zvaigznītēm un lielāks/mazāks par zīmēm veidne:piezīme pa vienai uz katru L 2 virsrakstu.
  2. Es nodzēsu "Pozīciju, ka Arumā uzskata, ka..." (tas bija mans top kandidāts piezīmei, ko dzēst), bet to, kur Mozlijs ir kārtējo reizi pieļāvis nevīžīgu kļūdu manuprāt vajadzētu atstāt (viņa grāmata ir pilna ar kļūdām). Nedaudz offtopic: en.wiki, ja kas ir pusoficiāla politika, ka nedrīkst lietot "jāpiezīmē, ka" :D (bet es viņu visu laiku ignorēju, jo tā ir viena no manām mīļākajām prozas saistīšanas konstrukcijām :D) Neitrāls vārds (diskusija) 03:35, 16 jūnijā, 2015 (EEST)

@Kikos, ja var ticēt šim w:de:Anführungszeichen#Andere_Sprachen, tad latv. val. ir viena no trim valodām, kur "ātrās pēdiņas" ir leģitīma alternatīva "kurkuļu pēdiņām" (vai ļoti korektā nosaukumā "pēdiņām, kurām atvērējpēdiņa atšķiras no aizvērējpēdiņas"). Manuprāt, tas noreducējas uz jautājumu, vai tas ir gaumes vai korektuma jautājums? Un, manuprāt, tas ir 1. Man personīgi nepatīk, ka vienpēdiņas izskatās tik līdzīgi apostrofiem, ko daudz izmanto. Ekstra iekavas un domuzīmes, manuprāt, ir overkill, mans viedoklis ir, ka vieta tomēr ir jātaupa un jācenšas rakstīt maksimāli īsi (izņemot "pers.; vsk." utt.) Turklāt viņas jau tiek lietotas, piem., lai pretnostatītu divus vārdus (vizā "ciets; tāds, kas nav mīksts" — vizāl; vizās; vizzõ "ciet; tāds, kas nav vaļā") utt. Manuprāt, ja tas ir gaumes jautājums, tas nozīmē, ka labo tas kam nav pa gaumei, bet saturu un korektu (pēc vienas gaumes) prezentāciju tas kritiski neietekmē. Īsāk sakot, man tas ir diezgan vienaldzīgi, bet ja es ņemos veltīt tās 15 vai cik tur minūtes, lai to rediģētu, tad es gribu zināt, ka tur ir reāls "korektuma uzlabojums". Neitrāls vārds (diskusija) 19:12, 16 jūnijā, 2015 (EEST)

Izmiršana[labot pirmkodu]

Vai no ievadteikuma nebūtu jāizņem vārds "gandrīz" ("gandrīz izmirusi"), ja infokastē ir atzīmēts, ka valoda izmira 2013. gadā? --AgrisR (diskusija) 23:52, 27 jūnijā, 2015 (EEST)

Skatīt Lietotāja diskusija:Pirags#Lībiešu valoda. --FRK (diskusija) 00:02, 28 jūnijā, 2015 (EEST)

Krievu Vikipēdijā raksta: "Существуют три тона: восходящий (повышение интонации, а затем короткое плавное падение), переломленный (падение интонации после резкого смыкания голосовых связок) и нисходящий[43]." (Pastāv trīs toni: kāpjošais, lauztais un kŗītošais). Šai rakstā apgalvo:"Lībiešu valoda ir vienīgā Baltijas jūras somu valoda, kura vārda uzsvērtajā zilbē šķir divus toņus (zilbes intonācijas): kāpjošo pamattoni un kāpjoši krītošu lauzto toni." Taču šeit bija teiks, ka patāv "krītošie divskaņi". Kas ar vārdu "kŗītošie" minēts? Un kam ir taisnība toņu skaitļa dēļ?--Ed1974LT (diskusija) 2016. gada 10. novembris, plkst. 23.36 (EET)[atbildēt]

Ed1974LT, izteikums šķir divus toņus: kāpjošo pamattoni un kāpjoši krītošu lauzto toni ir praktiski verbatim no attiecīgā raksta tulkojuma latviešu valodā, atklāti sakot, es personīgi neesmu sajūsmā par pamattoņa klasificēšanu par "kāpjošu" (rodas jautājums, kas nosaka, kas ir kāpjošs?) Bet šajā gadījumā vismaz ir tikai 2 toņi, kas atbilst virspusīgam apskatam, kur vai nu "nav toņa", vai arī ir lauzts tonis. Teksts no ru.wiki varētu būt aizdomīgs, es atceros, ka es pārlaidu acis de.wiki rakstam par lībiešu valodu un tur bija par 3 intonācijām un bija pat latviešu vārdi iebāzti, piemēram "ola" un "loks" un uzskaitīja 3 intonācijas, acīmredzot, kļūda? Varbūt, ka krievi būs pamanījušies pārkopēt to kļūdu no de.wiki?
Saistībā ar diftongiem "kāpjošs" un "krītošs" ir cita nozīme nekā saistībā ar toņiem. Ja nemaldos, tad latviešu valodā visi diftongi ir krītoši (visticamāk, tas pats arī lietuviešu valodā), bet itāļu valodā, piemēram, ne – iemesls kāpēc latviešu skola un itāļu scuola diftongs skan savādāk, IPA kāpjošam diftongam to var parādīt, norādot pirmo elementu kā puspatskani, attiecīgi itāļu /skwola/ un krītošam norādot otro elementu kā puspatskani, piem., meita /mejta/, uzskatāmāk varētu būt ar vienu un to pašu divskani grafēmiski, teiksim, <ui>: itāļu guida "gids" /gwida/ un latviešu muita /mujta/.
Vārdsakot, divskaņu kontekstā apzīmējumiem "kāpjošs/krītošs" nozīme ir savādāka nekā toņu kontekstā. Neitrāls vārds (diskusija) 2017. gada 5. februāris, plkst. 21.59 (EET)[atbildēt]
Lietuviešu divskani pēc intonācijas var būt gan kpājošie, gan krītošie. Spēcifiskākā nozīme, ko jūs minējāt, man nav zināma.--Ed1974LT (diskusija) 2017. gada 5. februāris, plkst. 22.16 (EET)[atbildēt]

Mantots vārds[labot pirmkodu]

"Tāpat arī balsīgie /b d g z/ vārda sākumā lielākoties norāda, ka vārds ir aizgūts vai onomatopoētisks,[31] taču atsevišķos gadījumos tie ievada arī mantotus vārdus (būolgõz "brūklene", dūrbal "cinis; kūdra") (Fonotaktika un zilbes garums).

dūrbal ir aizguvums no ģermāņiem (kā arī lietuviešu durpės), tas nav mantots vārds: "In some loanwords, e.g., dūrbal,<...>" (74. lpp., 3.10. Loss of v or v > b LIVONIAN FEATURES IN ESTONIAN DIALECTS). Igauņu turvas, lībiešu dūrbal < ģermāņu *turƀes, *turƀas [1].---Ed1974LT (diskusija) 2017. gada 23. jūnijs, plkst. 20.49 (EEST)-Ed1974LT (diskusija) 2017. gada 23. jūnijs, plkst. 20.48 (EEST)[atbildēt]

Somugru vārdi[labot pirmkodu]

Būtu interesanti zināt, kādu latviešu valodas leksikas procentu sastāda somugru izcelsmes vārdi--Ed1974LT (diskusija) 2022. gada 23. maijs, plkst. 22.21 (EEST)[atbildēt]

Līvu valodnieks Valts Ernštreits aplēsis, ka latviešu valodā ir ap 500 no Baltijas jūras somu valodām aizgūtu leksēmu. —Turaids (diskusija) 2022. gada 23. maijs, plkst. 22.45 (EEST)[atbildēt]
Jā, es to lasīju. Bet kādu procentu tie veido no visas latviešu leksikas? Piem. lietuviešu valodā ġermānismi veido ap 0,5 proc. no visas lietuviešu leksikas.--Ed1974LT (diskusija) 2022. gada 24. maijs, plkst. 00.17 (EEST)[atbildēt]