Diskusija:Sergejs Mirskis

Lapas saturs netiek atbalstīts citās valodās.
Vikipēdijas lapa

Domāju, ka politiķu pašizvēlēto "tautību" nevajadzētu likt ievadā. Tā Vitālijs Orlovs no krieva kļuvis par "karēli", Sergejs Mirskis par "vācieti", Edvīns Inkēns par "arābu" u.t.t.--Pirags (diskusija) 2020. gada 19. februāris, plkst. 23.44 (EET)[atbildēt]

vienmēr esmu dzīvojis ar ciešu pārliecību, ka pirmie divi tiešām tādi ir. savukārt Inkēns to uzrādīja padomju laika tautskaitei, ne jau CVK. neticu, ka var atrast labāku avotu, kamēr nav pierādījumu, ka divi minētie kungi ir krievi nevis vācietis un karēlis, kas ir pamatots ar atsauci - nepiekrītu šīs informācijas izņemšanai. --Biafra (diskusija) 2020. gada 20. februāris, plkst. 00.16 (EET)[atbildēt]
Piekrītu, to var likt biogrāfijas sākumā pie vecāku vārdiem. Pirmajā teikumā nav jābūt. --Papuass (diskusija) 2020. gada 20. februāris, plkst. 00.23 (EET)[atbildēt]
jā, vieta, kur informācija novietota rakstā, var būt citur. pret to nav iebildumu. iebilstu pret izņemšanu no raksta. --Biafra (diskusija) 2020. gada 20. februāris, plkst. 09.29 (EET)[atbildēt]
Ministru kabineta 2013. gada "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem" noteic, ka tautības ierakstu Latvijas pasē bērniem izvēlas viņa vecāki no piedāvātā etnisko grupu saraksta. Bērnam, sasniedzot 15 gadu vecumu, ir iespēja vienu reizi mūžā mainīt savu tautību, pieņemot savu augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās. Iegūstot Latvijas pilsonību 1990. gados, Sergejs Mirskis pats izvēlējies vācu etnisko piederību.--Pirags (diskusija) 2020. gada 20. februāris, plkst. 10.07 (EET)[atbildēt]
jā, labi. ko no tā jāsecina? ir avots, kas piedāvā citu, ticamāku versiju par to, ko viņš pats izvēlējies, uzrādījis? --Biafra (diskusija) 2020. gada 20. februāris, plkst. 11.32 (EET)[atbildēt]