Diskusija:Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā

Šis raksts ir bijis vērtīga raksta kandidāts latviešu Vikipēdijā. Skatīt diskusiju (noraidīts 2008. gada 23. jūnijā).

Šis raksts ir Vikipēdijas latviešu valodā labs raksts. Skatīt diskusiju. Atzīts 2013. gada 19. aprīlī.

detaļplānojums vai detālplānojums

Kā īsti ir pareizi - detaļplānojums vai detālplānojums? [1] --ScAvenger 08:36, 22 decembrī, 2008 (UTC)

Es arī aizdomājos par šo vārdu, bet Enciklopēdijā Rīga ir detaļplānojums. Laikam jau tā ir pareizi. --Digital1 (uzrunāt) 13:03, 22 decembrī, 2008 (UTC)

Svešvārdu vārdnīcā ir vārds detāls - sīks, ar visām detaļām; varbūt termins tomēr cēlies no tā? --ScAvenger 13:27, 22 decembrī, 2008 (UTC)

Googles tante saka:

DetaLplānojums - 2710

DetaĻplānojums - 7000

Protams tas nav izšķirošais rādītājs, bet tomēr. --Digital1 (uzrunāt) 14:19, 22 decembrī, 2008 (UTC)

DetĀLplānojums - 24 700 --Papuass 14:22, 22 decembrī, 2008 (UTC)

Laika Detālplānojums tomēr būs pareizs. Te būs links par attiecīgo tēmu. Tomēr nedaudz mulsina, kādēļ Rīgas Enciklopēdijā ir citas variants? Vai tiešām enciklopēdijas sastādītāji nezināja, ko raksta? --Digital1 (uzrunāt) 14:32, 22 decembrī, 2008 (UTC)

Enciklopēdija "Rīga" tomēr iznākusi jau krietni sen un termini ar laiku mainās. Rīgas domei visur ir "detālplānojums". --ScAvenger 15:25, 22 decembrī, 2008 (UTC)

Nu tad jautājums domāju ir atrisināts :) --Digital1 (uzrunāt) 15:27, 22 decembrī, 2008 (UTC)

Zaļās zonas un "liek vēlēties vairāk"

Nevaru īsti piekrist tam, ka visi Rīgas mikrorajoni ir maz apzaļumoti. Dzīvoju Ķengaragā, te ir ļoti daudz apstādījumu. Imantā arī, tur pat priedītes. Pļavnieki un Purvciems, vismaz tiktāl, cik redz pa 15. autobusa logu, ir zaļi diezgan. Godīgi sakot, tās fotogrāfijas rakstā man patiešām ir neredzēti skati, neesmu tur bijis. Nu, bet ne visās bildēs ir tikai klājumi. --Esmu Igors 19:27, 7 februārī, 2010 (UTC)

Arī tā jau sen diskutējamā "vienmuļība". Man pašam gan šķiet, ka ēku dekoratīvie elementi padara rajonus atšķirīgus diezgan. Krasta rajonā/Ķengaragā-1 deviņstāvenes ir citādākas nekā Ķengaragā-3, Purvciemā/Pļavniekos nami arī, manuprā,t, ir raksturīgi tieši šiem diviem rajoniem un nevienam citam. Piemēram, garās deviņstāvenes Purvciemā ar flīzētām lodžiju margām vai "šaha kvadrātiņi" kāpņu sekcijā un "puse nama krāsaina, puse balta" Pļavniekos. Nu, par Hruščova laika būvēm es to, protams, nevaru pateikt, lai gan — varbūt es vienkārši neesmu ieskatījies?... --Esmu Igors 19:39, 7 februārī, 2010 (UTC)

Manuprāt, ēka Ogres ielā Krasta rajonā arī ir no 104. sērijas? Tai ir līdzīgs izskats.

Par apstādījumiem. Rakstā ir domāti mākslīgi veidoti apstādījumi. Tevis pieminētie gadījumi pārsvarā ir zaļā teritorija, kas ir saglabājusies rajona celtniecības gaitā un nav vai ir minmāli koriģēta. Par vienmuļību - tas ir tavs subjektīvais viedoklis un man pašam arī šie rajoni neliekas tik vienmuļi, bet tekstā ir atstāstīts pazīstamu Latvijas arhirtektu viedoklis, kas ir gana profesionāls lai ņemtu vērā un vairāk vai mazāk piekristu tam. Ja esi bijis Viļņā, tad noteikti ir sanācis braukt cauri padomju laika mikrorajoniem, kas pārsvarā ir būvēti 1970. gadu beigās un 1980. gados, kurus tiešām nevar uzskatīt par vienmuļiem.

P.S. Tā kā šī ir brīvajā enciklopēdijā, tad laipni aicināts papildināt, bet noteikti ar ataucēm un pārbaudāmu avotu. --Digital1 [uzrunāt] 21:25, 7 februārī, 2010 (UTC)

Biju, bet laikam nepaspēju pamanīt. Kartē gan redzēju, ka tur ir kāds rajons ar riņķveida plānojumu. Varbūt tas mans viedoklis par Rīgu ir radies tādēļ, ka tā, pirmkārt, ir sal. neliela pilsēta, turklāt, patiešām, maz kurš rajons ir būvēts "no nulles". Par avotiem - nu, neko uzrādīt gan pašlaik nevaru, ja kāds gribēs paskatīties - manuprāt, "Enciklopēdijā "Rīga" ticis slavēts Mežciema plānojums (varbūt arī A. Ārgaiļa "Rīgā" - neatceros); nu, vēl atceros krievu populārā stilā rakstītas grāmatas par arhitektūru, kur, starp citu, tika atgādināts, ka tipveida projekti nav radušies padomju laikā. Piemēram, Sanktpēterburga. Pie mums, manuprāt, piemēri varētu būt Daugavpils centra apbūve un savā ziņā J. F. Baumaņa celtās ēkas iepretī cirkam. Visi var secināt, ka es protu tikai pļāpāt, bet neko lietderīgu nepaveikt :) Laikam taisnība.

Rīgā tiešām daudzi rajoni ir celti no nulles. Protams atkarībā no vietas, iepriekš tur bija vai nu mežs, vai pļava ar atsevišķām privātmājā, kuras daļēji tika arī saglabātas, bet tā kā apkārtne tika pārveidota līdz nepazīšanai, tad to var sauktu par no nulles uzbūvētu rajonu. Lai ilustratīvi redzētu pārmaiņas, ir iespēja apmeklēt mājas lapu 1201.lv. kurā ir plaša Rīgas karšu izvēle no dažādiem laikiem. --Digital1 19:21, 18 oktobrī, 2010 (UTC)

Nosaukuma atbilstība saturam

Vai ņemot vērā, ka te nav iekļauti trekno gadu un citi sasniegumi civilizācijas vēsturē, šitam sākumā nevajadzētu piekabināt vārdiņu "padomju"? ~~Xil (saruna) 20:34, 27 janvārī, 2011 (UTC)

Es par to domāju un nolēmu pievienot arī trekno gadu sasniegumus, kaut gan tādu praktiski nav, jo tāda masveida rajonu celtniecība, kāda bija 70. un 80. gados, pēdējos 20 gados nav bijusi un domājams tuvākajās desmitgadēs arī nav reāla. Bet par atsevišķiem daudzstāvu kompleksiem, kuri tomēr tika uzbūvēti (Dreiliņi, atsevišķas ēkas Pļavniekos un Ziepniekkalnā, kā arī tādi projekti kā Skanstes virsotnes, Metropolia Imantā, Panorama plaza un citi) uzrakstīšu. --Digital1 20:42, 27 janvārī, 2011 (UTC)

Neatbilstošs nosaukums

Nevajag aizmirst, ka mikrorajons ir padomju laiku izgudrojums un principā ir teritoriāla vienība, nevis apbūve, bet rakstu ir paredzēts papildināt arī ar informāciju par post PSRS laika periodu. Ja ir vēlme pārdēvēt, tad iesaku izvēlēties korektāku nosaukumu ... teiksim Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā vai kādu citu. Ieteikumi!? --Digital1 15:01, 31 jūlijā, 2011 (UTC)

navigācijas veidne

kādēļ šai rakstā ir vajadzīga Rīgas apkaimju navigācijas veidne? --Biafra (diskusija) 14:01, 8 martā, 2013 (EET)

Kādēļ gan ne? Rakstā daudz tiek runāts par dažādiem mikrorajoniem un ir zināms, ka atsevišķas apkaimes principā pilnībā vai lielākoties sastāv no tipveida dzīvojamās apbūves. Kādas pretenzijas? --Laurijs (diskusija) 14:06, 8 martā, 2013 (EET)

šīs veidnes, manuprāt, domātas navigācijai starp rakstiem. un vienmēr, kā likums, viens no veidnē iekļautajiem rakstiem ir raksts, kurā tā ir ievietota. vismaz man grūti iedomāties gadījumus, kad tas tā nav. --Biafra (diskusija) 22:06, 8 martā, 2013 (EET)

Biafra, tu neko nesaproti - šo veidni ir izveidojis/papildinājis Laurijs, apkaimes noskaidroja Laurijs, šo rakstu rakstījis arī Laurijs, šai veidnei jābūt šajā rakstā, jo to tur ielika Laurijs. p.S. Tu esi Krišāns un viņa bots. VikipēdijasPilsonis (diskusija) 00:47, 9 martā, 2013 (EET)

Piedāvāju tās vednes vietā ielikt kaut ko šādu - protams daudz sarkano saišu un vajag labot, bet piemērotāks. --Wikipēdijas Dīdžejs (diskusija | devums) 12:23, 9 martā, 2013 (EET)

Nozagi manu ideju :) Vienīgais ir jāpadomā, kā pareize tos projektus sakārtot. --Laurijs (diskusija) 13:16, 9 martā, 2013 (EET)

Pozitīvie/negatīvie faktori

Kāpēc autors saka ka balkona neesamība ir kas slikts? Es teiksim priecātos par dzīvoklio bez balkona no kura kādi kretīni var aiznest manas apenes vai gurķu burku. Ja autoram ta liekas, tas nav jāliek enciklopēdijā, pie tam rakstam, kas tiek publicēts ar kaut kādām pretenzijām uz "labākais" un "vērtīgakais". Es saprotu ka kādam var likties ka caustaigajam istaba vai maza virtuve ir negatīva, bet te tad jāliek ir arī atsaucēm. Ja projektam X ir problēmas ar logiem (kas ir veci vai kā) vai hidroizolāciju, tad uz tiem faktiem vajag atsauces. Citādi sanāk kaut kādas filosofiskas pārdomas. VikipēdijasPilsonis (diskusija) 14:39, 11 martā, 2013 (EET) P.S. 103. sērija ir vispār marazms - sākumā apgalvots ka visizplatītakā sērija, bet pie nagtīvā - "nav vairs daudz palikušas" - citplanētiesi visas parāvuši uz Marsu vai? VikipēdijasPilsonis (diskusija) 14:42, 11 martā, 2013 (EET)

Pārlasot šo rakstu viss liekas, ir pareizi. Pats dzīvoju hruščovkā uz zinot situāciju, viss, kas aprakstīts par šo projektu ir patiess. Caurstaigājama iztaba tiešām ir neērta un maza virtube arī. Un kuram gan negribās balkonu dzīvoklī.

Pilsoni - iesaku pa laikam uzrakstīt arī kaut ko nevis visu laiku uz mums izpaust savas negatīvās emocijas.

P.S Man nav komentāru par 103, sēriju. Liekas, ka tur kļūda, bet Laurijs varbūt var paskaidrot?--Wikipēdijas Dīdžejs (diskusija | devums) 14:46, 11 martā, 2013 (EET)

Pilsoni, esi kaut ko dzirdējis par nekustamā īpašuma vērtēšanu? --Laurijs (diskusija) 14:53, 11 martā, 2013 (EET)

DJ EV, kādi iebildumi par 103. sēriju? --Laurijs (diskusija) 14:54, 11 martā, 2013 (EET)

Skaties, ko teica Pilsonis. --Wikipēdijas Dīdžejs (diskusija | devums) 14:56, 11 martā, 2013 (EET)

Es neteiktu, ka tikai Hruščova projektiem virtuves ir mazas, kurā tad padomju laika dzīvoklī nav tās mazas? Šeit vajag uzskaitīt lielumus, kas reāli atšķiras no citām sērijām, nevis vienai sērijai to pieminēt, citai nē. P.S. 103. sērijas mājas Latvijā ir ļoti izplatītas, Rīgā gan nē. Ko tur nesaprast? --GreenZeb (diskusija) — 2013. gada 11. martā, plkst. 14.56 (EET)

Tātad Laurija subjektīvie prātuļojumi par to kas ir pozitīvi/negatīvi ir tagad enciklopēdisks fakts? Laurij - es zinu kas ir "nekustamā īpašuma vērtēšanu" - nesaprotu gan kontekstu, jo rakstā nekā tada nav. P.S. Laurij, lūdzu pievaldi savas galmadāmas - ja runajam, tad runājam ka vīri - pa taisno, bez papildus subvūferiem. VikipēdijasPilsonis (diskusija) 15:11, 11 martā, 2013 (EET)

Tātad tas, ka nav balkona ir izcili!!!!??? Iesaku bloķēt šo brīnumu. --Wikipēdijas Dīdžejs (diskusija | devums) 15:12, 11 martā, 2013 (EET)

Varbūt tev un Laurijam sāk svīst plaukstas domājot par balkonu, man un varbūt vēl kādam - nē, ja nav kvantitatīvas bāzes, ka jā, absolūtais vairakums ģībst par balkoniem, tad to nevar likt kā negatīvu/pozitīvu faktu. VikipēdijasPilsonis (diskusija) 15:16, 11 martā, 2013 (EET)

Varbūt to plusu/mīnusu uzskaitījumu pārveidot par īpašību uzskaitījumu? Man personīgi patīk plusu un mīnusu uzskaitījumu stils, bet to daudzi lasa un lasīs pirms dzīvokļu iegādāšanās un īrēšanas, nez vai būtu labs stils tos kritiski neizvērtēt. Tie plusi un mīnusi izskatās ir izplatījušies arī pa visām interneta lapām, vairs pat nevar saprast, vai sākumā bija Vikipēdijas raksts, no kura tika kopēts, vai no šiem avotiem ir kopēts. Kā jau teicu nedaudz vairāk atsauču pielikt pie apgalvojumiem un būs labi, labs raksts. Par balkoniem - skaidrs, ka labāk, ka dzīvoklim ir balkons, bet, ja par 1 kvadrātmetru lielu "balkonu" jāpiemaksā 20% cenas, tad arī kādam tas varētu nepatikt. --GreenZeb (diskusija) — 2013. gada 11. martā, plkst. 15.21 (EET)

Plusu mīnusu uzskaitījums viennozīmīgi ir labāks. --Wikipēdijas Dīdžejs (diskusija | devums) 15:23, 11 martā, 2013 (EET)

Plusu mīnusu uzskaitījums viennozīmīgi ir subjektīvs. VikipēdijasPilsonis (diskusija) 15:29, 11 martā, 2013 (EET)

Visi pozitīvie un negatīvie faktori tiek noteikti pēc nekustamā īpašuma vērtēšanas principa ar ko nodarbojas šajās kompānjās strādājoši speciālisti. Ja piemēram ir lodžija, izolētas istabas vai lifts, tad tas ir kā plus un dzīvokļa cena ir augstāka, savukārt, ja ir caurstaigājamas istabas, maza virtuve vai kopējs sanitārais mezgls, tad dzīvokļa cena būs zemāka attiecībā pret vidējo rādītāju konkrētajai un līdzīgām sērijām. Protams tiek ņemts vērā arī daudzi citi aspekti, kā piemēram stāvs, apkārtne, stāvoklis utt. Tā teikt ar skatu uz cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanu — par ko arī būs sadaļa. Diez vai tas, ka tev nepatīk lodžijas, kādam no vērtētājiem diži sāpētu :)

GreenZeb, piekrītu, ka vajadzētu iziet cauri un pārskatīt +/- un ka kāds no aspektiem kādā aprakstā ir palaists garām. --Laurijs (diskusija) 15:30, 11 martā, 2013 (EET)

Pretrunas

Par 316. un 318.sēriju (hruščovkām). Pozitīvie faktori:

• Lēti dzīvokļi;
• Laba siltumizolācija.

Negatīvie faktori:

• Caurstaigājamas istabas;
• Mazas palīgtelpas;
• Palielināts inženierkomunikāciju avāriju risks ēku vecuma dēļ;
• Nepieciešama logu nomaiņa vājās siltumizolācijas dēļ.

Te tiešām ir pretruna. Undiine55 (diskusija) 2018. gada 24. oktobris, plkst. 11.48 (EEST)