Tallinas vēsture

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tallinas skats 17. gs. (Adam Olearius, 1603-1671).
Tallinas skats 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens).

Tallinas vēsture aptver laikaposmu kopš Tallinas dibināšanas vikingu laikos līdz mūsdienām.

Senie nosaukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1154. gadā Tallina tika iezīmēta arābu kartogrāfa Muhameda al Idrisi (Muhammad al-Idrisi) pasaules kartē Tabula RogerianaQlwn, kas atbilst Novgorodas hronikā lietotajam Tallinas pilskalna nosaukumam Kolivaņa (Колывань). Vikingu lietotais pilskalna vārds bija Lindanise (zviedru: Lindanäs). Arī Latviešu Indriķis 13. gadsimta sākumā Tallinas apzīmēšanai lietoja vārdu Lindanise, aprakstot 1219. gada dāņu karaļa Valdemāra II karagājienu uz Rēveles zemi.

Pēc Tallinas kļūšanas par Dāņu Igaunijas galvaspilsētu tā senās Revalas provinces vārdā tika dēvēta par Rēveli (latīņu: Revalia). Līdz pat Igaunijas Republikas nodibināšanai 1918. gadā Tallinas oficiālais nosaukums bija "Rēvele" (vācu: Reval, krievu: Ревель).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tallinas skats pirms 1900. gada.

Livonijas krusta karu laikā 1227. gadā pilsētu ieņēma Zobenbrāļu ordenis, bet pēc Saules kaujas un apvienošanās ar Vācu ordeni, to nelabprāt atdeva dāņu karalim Valdemāram II. No 1238. līdz 1346. gadam Tallina līdz ar Ziemeļigauniju (Dāņu Igauniju) bija Dānijas sastāvā. Pēc populāras leģendas kaujā par pilsētu dāņu karalim debesīs parādījās karogs ar krusta zīmi, pateicoties tam dāņi uzvarēja kaujā. Šādi radās pašreizējais Dānijas karogs (Dannebrog). 1285. gadā tā kļuva par Hanzas savienības locekli. 1347. gadā Dānija pārdeva Ziemeļigauniju Livonijas ordenim.

Livonijas kara laikā Tallinas rāte 1561. gadā padevās Zviedrijas karalim Ērikam nosūtīja karaspēku uz savā kontrolē nonākušajām Livonijas teritorijām. 1570. gada 10. jūnijā Maskavā kronētais Livonijas karalis Magnuss ar 20 tūkstošiem krievu algotņu mēģināja atkarot zviedriem Tallinas cietoksni, bet nespēja to ieņemt līdz pat 1571. gada martam. Līdz 1710. gadam Tallina bija Zviedru Igaunijas galvaspilsēta.

Lielā Ziemeļu kara laikā Tallina kapitulēja krievu karaspēkam un tika iekļauta Krievijas impērijā. Tallina bija Igaunijas guberņas centrs.

1918. gada 24. februārī Tallinā tika publicēta Neatkarības deklarācija un Tallina kļuva par neatkarīgās Igaunijas galvaspilsētu.

2. pasaules kara laikā Tallina līdz ar visu Igauniju nokļuva padomju (1940-41), pēc tam vācu (1941-44), pēc tam atkal padomju okupācijā. Kara beigu posmā Tallinu bombardēja padomju aviācija, izraisot postījumus un upurus. Tomēr vecpilsētā lielākā daļa ēku, jo īpaši Doma kalnā (Toompea) ir saglabājušās. Kā runā ļaudis, tad par to jāpateicas Aleksandra Ņevska katedrālei, jo, tieši baidīdamies to iznīcināt, krievu kareivji Doma kalnu nebombardēja.[nepieciešama atsauce]

No 1940. līdz 1990. gadam Tallina bija Igaunijas PSR galvaspilsēta.

No 1991. gada Tallina atkal ir neatkarīgās Igaunijas galvaspilsēta.

1997. gadā tās senpilsēta tika iekļauta UNESCO pasaules arhitektūras mantojuma sarakstā.