Tamaņas pussala

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tamaņas pussala
Tamaņas pussala
Dubļu vulkāns Tamaņas pussalā
Tamaņas pussala (Melnā jūra)
Tamaņas pussala
Tamaņas pussala
Ģeogrāfija
Izvietojums Krievija
Koordinātas 45°11′8″N 36°47′28″E / 45.18556°N 36.79111°E / 45.18556; 36.79111Koordinātas: 45°11′8″N 36°47′28″E / 45.18556°N 36.79111°E / 45.18556; 36.79111
Platība 2000 km²
Garums 65 km
Platums 32—38 km
Augstākais kalns 164 m
Administrācija
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Adm. vien. Krasnodaras novads
Lielākā pilsēta Tamaņa
Tamaņas pussala Vikikrātuvē

Tamaņas pussala (krievu: Таманский полуостров) ir ap 65 km gara un platākajā vietā līdz 38 km plata pussala Krasnodaras novadā Krievijā. Ziemeļos to apskalo Azovas jūras Tamaņas līcis, rietumos Kerčas šaurums to atdala no Krimas Kerčas pussalas, dienvidos apskalo Melnā jūra. Krasti zemi, līčaini.[1] Piekrastē vairāki limāni. Pussalas ziemeļaustrumos Azovas jūrā ietek Kubaņas upe. Raksturīgi dubļu vulkāni. Naftas un gāzes atradnes.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senie mednieki un vācēji apdzīvoja Tamaņas pussalu eopleistocēna laikā, par ko liecina tādas agrā paleolīta apmetnes, kā Kermeka (pirms 2,1—1,8 mlj. gadiem) un Rodniki (pirms 1,6—1,2 mlj. gadiem), kas atrodas Pieazovas dienvidos. Pie agrā paleolīta ir pieskaitāmas arī tādas apmetnes, kā Bogatiri (1,2—1,0 mlj. gadu), Rodniki 2, 3, 4.[2]

Senatnē pussalu apdzīvoja skitu ciltis. Antīkajā laikā tā kļuva par Bospora valsts daļu, kurā dzīvoja grieķi, sarmāti un vietējās ciltis. Tamaņas pussalā atradās grieķu kolonijas Hermonasa un Fanagorija. 4. gadsimtā pussalu iekaroja huņņi, bet pēc tam tā bija Lielās Bulgārijas centrs un 7. gadsimta vidū nonāca hazāru rokās. Pēc tam, kad 969. gadā Hazāru kaganātu sakāva Kijevas kņazs Svjatoslavs, pussalu ieņēma Kijevas Krievzeme, un uz tās izveidojās Tmutarkaņas kņaziste, kuru pārvaldīja Vladimira Lielā dēls, Mstislavs Drosmīgais.

12. gadsimta sākumā šī kņaziste beidza pastāvēt un pussalu apdzīvoja galvenokārt čerkesu ciltis.

1239. gadā pussalu izlaupīja mongoļi, bet pēc tiem, līdzīgi kā Krimā, šeit nostiprinājās dženovieši, kas pārvaldīja pussalu līdz 1483. gadam. Viņus izspieda jaunizveidotā Krimas haniste. Pēc 1783. gada neilgu laika periodu Tamaņas pussala bija iekļauta Osmaņu impērijas sastāvā, līdz 1787—1792. gada Krievu-turku kara rezultātā tā tika inkorporēta Krievijas impērijā. Katrīna II 1788. gadā izdeva rīkojumu, kas pavēlēja Zaporožjes kazakiem pārcelties vai nu uz Kerču, vai arī uz Tamaņas pussalu. 1792. gada 25. augustā kazaki izcēlās Tamaņas krastā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 686. lpp.
  2. Щелинский В. Е. Кермек — стоянка начальной поры раннего палеолита в Южном Приазовье // Фундаментальные проблемы археологии, антропологии и этнографии Евразии: К 70-летию академика А. П. Деревянко. Отв. ред. В. И. Молодин, М. В. Шуньков. Новосибирск.