Tartu Universitātes Vecā observatorija
Tartu Universitātes Vecā observatorija | |
---|---|
Tartu tähetorn | |
Tartu Universitātes Vecā observatorija | |
Iepriekšējie nosaukumi |
Dorpatas observatorija (1810—1893) Svētā Georga Observatorija (1893—1919) Tartu astronomijas observatorija (1919—1964) |
Vispārīga informācija | |
Tips | observatorija |
Atrašanās vieta | Tartu, Igaunija |
Koordinātas | 58°22′44″N 26°43′12″E / 58.3788°N 26.7201°EKoordinātas: 58°22′44″N 26°43′12″E / 58.3788°N 26.7201°E |
Būvniecības sākums | 1808 |
Atvēršana | 1810 |
Tīmekļa vietne | |
https://www.tahetorn.ut.ee/ | |
Oficiālais nosaukums: Strūves ģeodēziskais loks | |
Tips | Kultūra |
Kritērijs | ii, iii, iv |
Iekļauts | 2005 (29. sesija) |
Aizsardzības nr. | 1187 |
Valsts | Norvēģija, Zviedrija, Somija, Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Baltkrievija, Ukraina, Moldova |
Reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
Tartu Universitātes Vecā observatorija (igauņu: Tartu tähetorn) ir 1810. gadā atklāta observatorija, kas atrodas Tartu pilsētas centrā, Domkalnā. Mūsdienās observatorijā iekārtots muzejs, 1964. gadā astronomiskie pētījumi tika pārcelti uz Tartu observatorijas jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no Tartu.
Observatorijas ēkas arhitekts ir Tartu Universitātes galvenās ēkas autors Johans Vilhelms Krauze. 1820. gadā par observatorijas direktoru kļuva Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve. Strūve ir Strūves ģeodēziskā loka autors un Tartu Universitātes Vecā observatorija ir šīs triangulācijas uzmērīšanas ķēdes pirmais punkts. 2005. gadā Strūves ģeodēziskais loks tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
1824. gadā observatorijā uzstādīja Fraunhofera refraktoru, kas tolaik bija lielākais pasaulē. 1840. gadā Strūve pārcēlās uz jaundibināto Pulkovas observatoriju, bet par observatorijas direktoru kļuva Mēness atlanta autors Johans Heinrihs fon Medlers (1794—1874). No 1866. līdz 1872. gadam observatorijas direktors bija dāņu matemātiķis un astronoms Tomass Klauzens (1801—1885), bet no 1872. līdz 1891. gadam — Ludvigs Švarcs (1822—1894). Starp pasaules kariem Tartu Vecajā observatorijā strādāja Ernsts Epiks.
1946. gadā observatoriju iekļāva Igaunijas Zinātņu akadēmijas sastāvā. Pēc tam, kad 1964. gadā uzcēla jauno Tartu observatoriju, vecā observatorijas ēka kļuva par administratīvo ēku. 1996. gadā ēku atkal piešķīra Tartu Universitātei. No 2009. līdz 2010. gadam to rekonstruēja un tagad tajā ierīkots muzejs.
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tartu Universitātes Vecā observatorija.
- Oficiālā tīmekļa vietne
|
|