Pāriet uz saturu

Tartu Universitātes Vecā observatorija

Vikipēdijas lapa
Tartu Universitātes Vecā observatorija
Tartu tähetorn
Tartu Universitātes Vecā observatorija
Tartu Universitātes Vecā observatorija
Karte
Iepriekšējie nosaukumi Dorpatas observatorija (1810—1893)
Svētā Georga Observatorija (1893—1919)
Tartu astronomijas observatorija (1919—1964)
Vispārīga informācija
Tips observatorija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Igaunija Tartu, Igaunija
Koordinātas 58°22′44″N 26°43′12″E / 58.3788°N 26.7201°E / 58.3788; 26.7201Koordinātas: 58°22′44″N 26°43′12″E / 58.3788°N 26.7201°E / 58.3788; 26.7201
Būvniecības sākums 1808
Atvēršana 1810
Tīmekļa vietne
https://www.tahetorn.ut.ee/
Oficiālais nosaukums: Strūves ģeodēziskais loks
Tips Kultūra
Kritērijs ii, iii, iv
Iekļauts 2005 (29. sesija)
Aizsardzības nr. 1187
Valsts Karogs: Norvēģija Norvēģija, Karogs: Zviedrija Zviedrija, Karogs: Somija Somija, Karogs: Krievija Krievija, Karogs: Igaunija Igaunija, Karogs: Latvija Latvija, Karogs: Lietuva Lietuva, Karogs: Baltkrievija Baltkrievija, Karogs: Ukraina Ukraina, Karogs: Moldova Moldova
Reģions Eiropa un Ziemeļamerika

Tartu Universitātes Vecā observatorija (igauņu: Tartu tähetorn) ir 1810. gadā atklāta observatorija, kas atrodas Tartu pilsētas centrā, Domkalnā. Mūsdienās observatorijā iekārtots muzejs, 1964. gadā astronomiskie pētījumi tika pārcelti uz Tartu observatorijas jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no Tartu.

Observatorijas ēkas arhitekts ir Tartu Universitātes galvenās ēkas autors Johans Vilhelms Krauze. 1820. gadā par observatorijas direktoru kļuva Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve. Strūve ir Strūves ģeodēziskā loka autors un Tartu Universitātes Vecā observatorija ir šīs triangulācijas uzmērīšanas ķēdes pirmais punkts. 2005. gadā Strūves ģeodēziskais loks tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

1824. gadā observatorijā uzstādīja Fraunhofera refraktoru, kas tolaik bija lielākais pasaulē. 1840. gadā Strūve pārcēlās uz jaundibināto Pulkovas observatoriju, bet par observatorijas direktoru kļuva Mēness atlanta autors Johans Heinrihs fon Medlers (1794—1874). No 1866. līdz 1872. gadam observatorijas direktors bija dāņu matemātiķis un astronoms Tomass Klauzens (1801—1885), bet no 1872. līdz 1891. gadam — Ludvigs Švarcs (1822—1894). Starp pasaules kariem Tartu Vecajā observatorijā strādāja Ernsts Epiks.

1946. gadā observatoriju iekļāva Igaunijas Zinātņu akadēmijas sastāvā. Pēc tam, kad 1964. gadā uzcēla jauno Tartu observatoriju, vecā observatorijas ēka kļuva par administratīvo ēku. 1996. gadā ēku atkal piešķīra Tartu Universitātei. No 2009. līdz 2010. gadam to rekonstruēja un tagad tajā ierīkots muzejs.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]