Tasmānijas aborigēni
Tasmānijas aborigēni (Palawa) ir Austrālijas pamatiedzīvotāju grupa, kas vēsturiski apdzīvoja Tasmānijas salu uz dienvidiem no Austrālijas kontinenta. Viņi tiek uzskatīti par vienu no senākajām izolētajām cilvēku populācijām pasaulē, jo pēc jūras līmeņa celšanās pirms aptuveni 8000 gadu Tasmānija tika atdalīta no Austrālijas.
Tasmānijas aborigēnu sabiedrība sastāvēja no vairākām ciltīm un valodu grupām. Pirms eiropiešu ierašanās salā dzīvoja, pēc dažādām aplēsēm, no 3000 līdz 15 000 cilvēku. Viņu tradicionālā saimniecība balstījās uz medībām, zveju un vākšanu.
Saskaņā ar 2021. gada Austrālijas tautas skaitīšanu Tasmānijā aptuveni 30 000 cilvēku identificējās kā aborigēni vai Torresa šauruma salinieki, kas veidoja 5,4 % no štata iedzīvotājiem.[1] Tasmānijas aborigēnu kopiena bieži lieto pašnosaukumus palawa, pakana un parlevar. Nozīmīga loma kopienas pārstāvniecībā ir Tasmānijas aborigēnu centram, kas nodrošina veselības aprūpes, izglītības, juridiskos un kultūras pakalpojumus.[2]
Kopš 20. gadsimta beigām notiek aktīva kultūras atjaunošana. Viens no svarīgākajiem procesiem ir palawa kani valodas atdzīvināšana. Tā ir mūsdienās lietota rekonstruēta Tasmānijas aborigēnu valoda, kas veidota no agrīno koloniālo pierakstu, saglabājušos vārdu, dziesmu un mutvārdu tradīciju materiāliem.[3]
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Arheoloģiskie atradumi liecina, ka cilvēki Tasmānijā dzīvoja vismaz pirms 35 000 gadu. Ledus laikmeta laikā Tasmānija bija savienota ar Austrālijas kontinentu ar sauszemes tiltu, pa kuru pirmie iedzīvotāji sasniedza reģionu.
Pēc Basa šauruma izveidošanās Tasmānijas aborigēni vairākus tūkstošus gadu dzīvoja relatīvā izolācijā. Šajā laikā izveidojās atšķirīgas kultūras tradīcijas, tehnoloģijas un valodas.
Pirmie eiropieši salu sasniedza 17. gadsimtā, bet plaša britu kolonizācija sākās 19. gadsimta sākumā. Kolonizācijas laikā notika vardarbīgi konflikti starp kolonistiem un vietējiem iedzīvotājiem, kas pazīstami kā Melnais karš (Black War).
Melnais karš
[labot | labot pirmkodu]1820.—1830. gados britu kolonisti pakāpeniski pārņēma Tasmānijas teritorijas, izspiežot vietējos iedzīvotājus no medību zemēm. Konfliktos, slimību izplatīšanās un piespiedu pārvietošanas rezultātā Tasmānijas aborigēnu skaits strauji samazinājās.
1830. gadā koloniālā administrācija organizēja tā saukto Melnās līnijas operāciju, kurā karavīri un kolonisti mēģināja ielenkt un pārvietot atlikušos aborigēnus.
Daudzi izdzīvojušie vēlāk tika pārvietoti uz Flindersa salu Basa šaurumā. Tur slikto dzīves apstākļu un slimību dēļ liela daļa iedzīvotāju nomira.
Kultūra
[labot | labot pirmkodu]Tasmānijas aborigēnu kultūra balstījās uz ciešu saikni ar dabas vidi. Viņi izmantoja akmens rīkus, koka šķēpus un uguni ainavas pārvaldīšanai. Piekrastes grupas plaši izmantoja jūras resursus, tostarp gliemjus, zivis un roņus.
Tasmānijas aborigēniem bija bagātas mutvārdu tradīcijas, ceremonijas un garīgie priekšstati, kas bija saistīti ar ainavu, senčiem un dzīvniekiem.
Valodnieki uzskata, ka Tasmānijā pastāvēja vairākas savstarpēji radniecīgas, bet atšķirīgas valodas. Lielākā daļa no tām izzuda pēc koloniālā perioda.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Tasmania: Aboriginal and Torres Strait Islander population summary». Australian Bureau of Statistics. 2022-07-01. Skatīts: 2026-05-17.
- ↑ «Tasmanian Aboriginal Centre». Tasmanian Aboriginal Centre. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2026-05-27. Skatīts: 2026-05-17.
- ↑ «palawa kani». Tasmanian Aboriginal Centre. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-04-28. Skatīts: 2026-05-17.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tasmānijas aborigēni.
