Tatakoto
| Tatakoto | |
|---|---|
| Tatakoto | |
|
Tatakoto satelītattēls | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 17°20′25″S 138°23′50″W / 17.34028°S 138.39722°WKoordinātas: 17°20′25″S 138°23′50″W / 17.34028°S 138.39722°W |
| Arhipelāgs | Tuamotu salas |
| Platība | 7,3 km² |
| Lagūnas platība | 20 km² |
| Garums | 14 km |
| Platums | 3,5 km |
| Krasta līnija | 31 km |
| Administrācija | |
| Valsts |
|
| Aizjūras teritorija |
|
| Komūna | Tatakoto |
| Lielākais ciems | Tumukuru |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 265 (2017[1]) |
| Blīvums | 36,3/km² |
| Pamatiedzīvotāji | tuamotieši |
|
| |
Tatakoto (franču: Tatakoto) ir koraļļu atols Tuamotu salās Klusajā okeānā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, kur veido patstāvīgu Tatakoto komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tuamotieši.
Ģeogrāfija
[rediģēt | labot pirmkodu]Tatakoto atrodas Tuamotu salu ziemeļaustrumu daļā, viens no nomaļākajiem arhipelāga atoliem. Tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos. Tatakoto atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē.[2] Atolam izstiepta ovāla forma, tā garums ir 14 km, lielākais platums — 3,5 km, bet rifa perimetrs — 31 km. Atola rifs iekļauj 20 km² lielu lagūnu, kurai nav kuģojamu savienojošo šaurumu ar okeānu. Atola ziemeļu malu visā tā garumā aizņem viena sala, kas lielākoties aizņemta ar kokospalmu plantācijām. Vienīgā apdzīvotā vieta Tumukuru un lidlauks atrodas atola rietumu galā.
Vēsture
[rediģēt | labot pirmkodu]Pirmie no eiropiešiem atolu 1774. gadā apmeklēja spāņu ekspedīcija Domingo de Boenečeas un Hosē de Andijas i Varelas vadībā, kas to nodēvēja par San Narciso. Vēlāk salu apmeklēja franči, kas to nosauca par Île d'Augier, un briti, kas to nodēvēja par Clerkes Island. 19. gadsimtā Tatakoto kļuva par Francijas teritoriju ar 120 iedzīvotājiem 1850. gadā. 20. gadsimta sākumā atols tika evaņģelizēts, 1868. gadā nodibinot Bezvainīgās Ieņemšanas draudzi, un pēc tam 1957. gadā uzceļot tāda paša nosaukuma baznīcu.
Saimniecība
[rediģēt | labot pirmkodu]Salas ekonomika vēsturiski galvenokārt ir bijusi orientēta uz kokospalmu audzēšanu kopras ieguvei, plantācijām aptverot visu galveno motu ziemeļos. 2001. gadā uzsākta milzu gliemeņu Tridacna maxima akvakultūra, kas lagūnā ir plaši izplatīta — tā īpaši piemērota īsto gliemeņu pavairošanai, kā rezultātā gliemeņu koncentrācija ir unikāla pasaulē — vairāk nekā 500 īpatņi/m². Gliemeņu audzēšana tiek praktizēta gaļas patēriņam Polinēzijā un eksportam Eiropas un Āzijas akvāriju tirdzniecībai. 2012. gadā audzēšana aptvēra vairāk nekā 50 ha lagūnas (aptuveni 3% no tās kopējās platības), kļūstot arvien svarīgākai un ienesīgākai atola iedzīvotājiem.[3]
Attīstīts tiek tūrisms — atola rietumos no 1979. gada atrodas Tatakoto lidosta ar 1200 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Papeeti un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo 2—3 tūkstošus pasažieru.[4]
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tatakoto.