Taurupes svīta

Taurupes svīta
Pamatinformācija
Stratotips:	Taurupes 25. urbuma intervāls 828—848 m
Vecums:	ap 462 Ma
Atklājējs:	Tatjana Spriņģe
Stratigrāfija
Sistēma:	Ordoviks
Nodalījums:	Vidusordoviks
Stāvs:	Darrivilas
Horizonts:	Uhaku
Svīta:	Taurupes
Ģeogrāfija
Valsts:	Latvija, Igaunija, Lietuva
Reģions:	Baltija
Raksturlielumi
Iežu sastāvs:	kaļķakmeņi
Biezums:	10-20 m
Fosilijas:	trilobīti, gliemeņvēži

Taurupes svīta ir vidusordovika uhaku horizonta stratigrāfiskā vienība Baltijā. Svītu 1974. gadā izdalīja Tatjana Spriņģe kā ridu Taurupes 25. urbumā, 828—848 m intervālā.

Apraksts

Taurupes svītu veido pelēki un zaļganpelēki smalkgraudaini organogēni detrītiski kaļķakmeņi ar neskaidri viļņoti slāņotu un masīvu, retāk pikainu tekstūru. Smalku, viļņoti sazarotu starpkārtu (0,01—0,05 m) veidā kaļķakmeņi iekļauj sevī zaļganīgi pelēkus, retāk tumši pelēkus mālainus merģeļus. Svītai ļoti raksturīgi ir daudzskaitlīgi sedimentācijas virsmu izskalojumi, kas impregnēti ar pirītu. Ovišu 94. urbuma griezumā kaļķakmeņi satur baltus pseidooolītus, iespējams, sastāvošus no šamozīta. Kolkas 54., Ventspils D-3., Piltenes 31. un Puikules urbumos šie kaļķakmeņi iekļauj sevī getīta pseidooolītus.

Svīta bez pārrāvuma uzguļ uz stirnas svītas kaļķakmeņiem. Noteikt robežu starp tiem urbuma serdē ir samērā grūti stirnas un taurupes kaļķakmeņu lielās ārējās līdzības dēļ, kas savā starpā atšķiras, galvenokārt, ar iežu mālainības pakāpi (stirnas kaļķakmeņi pēc sastāva ir mālaināki). Karotāžas diagrammās robeža starp svītām ir ļoti krasa un raksturojas ar iežu pretestības vērtību palielināšanos. Taurupes kaļķakmeņu biezums variē no 10 m (Ventspils D-3. urbums) līdz 18 m (Degoles 85., Dzērbenes 100. urbums) un 20 m (Taurupes urbums).^[1]

Igaunijā svīta ir sastopama valsts dienvidu daļā, bet Lietuvā — ziemeļrietumos. Lietuvā svītas biezums sastāda 16,5 metrus. Bez kaļķakmeņiem Lietuvā ir sastopami arī mālaini merģeļi. Vietām svītu veido arī dolomīti ar pelēko kaļķakmeņa un merģeļu starpkārtām. Igaunijā vietām svītas kaļķakmeņi ir tumšāki, viļņoti vai pauguraini.

Paleontoloģiskais raksturojums

Taurupes svītā ir sastopamas šādas organismu paliekas: trilobītus — Illaenus schroeteri, Pseudobasilicus? brachyrachis, Pseudomegalespis patagiata, Illaenus intermedius, ostrakodus — Steusloffia linnarssoni, kas norāda uz šīs svītas piederību lasnamē un uhaku horizontiem.^[2]

Atsauces

↑ Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, Ордовик Латвии, Рига, Зинатне, 1982. 32. lpp.
↑ Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. Стратиграфические схемы Латвийской ССР, Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 46. lpp

[1] Ульст, Р. Ж., Л. К. Гайлите и В. И. Яковлева, Ордовик Латвии, Рига, Зинатне, 1982. 32. lpp.

[2] Биркис А.П., Брангулис А.П., Гаврилова A.B., Гайлите Л.К., Даниланс И.Я., Лунц А.Я., Лярская Л.А., Менакер Е.А., Мурниекс Л.Э., Савваитова Л.С., Сорокин B.C., Ульст Р.Ж., Фридрихсоне А.И. Стратиграфические схемы Латвийской ССР, Рига, "Зиннтне", 1976. 230 с. 46. lpp

[1]

[2]