Tautas Balss

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Tautas Balss (1942. gada februāris - septembris) bija pagrīdes pretošanās kustības organizācijas Latviešu nacionālistu savienība nelegāls izdevums, kas iznāca vācu okupētajā Latvijā. Kopā iznāca deviņi laikraksta numuri, katrs no tiem 5-6 lapaspušu apjomā. Laikrakstu pavairoja uz rotatora vairāku simtu eksemplāru metienā.

Tautas Balss pirmais numurs iznāca 1942. gada 15. februārī. Laikraksta redakcijas grupu vadīja teoloģijas students Artūrs Kaminskis (segvārds Kalns), klasiskās filoloģijas students Arnolds Čaupals (segvārds Vilks) un students R.Jansons. Laikrakstu konsultēja arī Kārlis Skalbe, Jānis Endzelīns un Teodors Celms. Tekstus rakstīja A.Čaupals, Staņislavs Barkāns, A.Kaminskis, Ieva Birgere (Lase) un citi. Parakstot rakstus, tika lietoti segvārdi.

Tekstus uz matricēm rakstīja Latvijas Universitātes matemātikas profesora Edgara Lejnieka meita Irēna Lejniece (segvārds Vija) un romāņu filoloģijas studente Ieva Birgere (Lase), kas strādāja Valsts tipogrāfijā. Izplatīšanu organizēja tehniskais redaktors Arnolds Bērziņš, bet pēc viņa aresta 1942. gada jūnijā - LNS propagandas daļas vadītājs Valērijs Geidāns-Kļava. Laikraksta izdošanā un izplatīšanā bija iesaistīti arī citi LNS dalībnieki.

Laikrakstu iespieda dažādās vietās - M.Treimanes dzīvoklī Rīgā, Valmieras ielā 45-1, V.Veščunas-Jansones vasarnīcā Bulduros, L.Krasta dzīvoklī Čiekurkalnā un citur. Grūtības laikraksta izdošanai sagādāja papīra trūkums. Tas tika iegūts Rīgas Paraugtipogrāfijā, Centrālajā pastā un citur. Vaskpapīru matricēm sagādāja A.Bērziņš un Ansis Ēlerts.

Laikraksta izplatīšana Rīgā notika, iemetot to pastkastītēs vai nododot konkrētiem cilvēkiem. Tautas Balss tika izplatīta arī Valmierā, Cēsīs, Madonā, Daugavpilī, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Jelgavā un citur.

Lai traucētu Tautas Balss iznākšanu, vācu okupācijas drošības iestādes 1942. gada vasarā izdeva viltus Tautas Balss 7. numuru, kas ārēji bija līdzīgs iepriekšējiem avīzes numuriem, bet saturiski bija vērsts uz nesaskaņu provocēšanu latviešu sabiedrībā.

Vācu drošības policijai pamazām izdevās izsekot laikraksta izdevējus. 1942. gada martā apcietināja V.Pavlovski, maijā B.Loču, bet jūlijā - A.Bērziņu. Taču laikraksta izdošana turpinājās. Lielākās apcietināšanas norisinājās 1942. gada 14. novembrī, kad arestēja A.Čaupalu, S.Barkānu, A.Kaminski un daudzus citus Tautas Balss grupas cilvēkus. Tieši pirms arestu veikšanas gatavs iespiešanai bija Latvijai neatkarības gadskārtai veltītais laikraksta 10.numurs. Drukai sagatavotās matricas atradās LNS militārās grupas vadītāja Viļa Rutka darbavietā - Rīgas 6. policijas iecirknī. Pēc apcietināšanas viņš pārliecināja vācu drošības iestādes, ka matricas pēdējā brīdī iznīcinātas, lai arī tās tika sadedzinātas tikai pēc viņa aresta.

Apcietinātie LNS dalībnieki tika ieslodzīti SD galvenajā ēkā Reimersa ielā 1, Rīgā, tad pārvesti uz Centrālcietumu un Salaspils koncentrācijas nometni. Ir zināms, ka daži LNS biedri tika atbrīvoti, citi nosūtīti dienēt Latviešu leģionā, citi nosūtīti uz Štuthofas, Mauthauzenes un Dahavas koncentrācijas nometnēm.

90. gadu sākumā vairāki LNS dalībnieki nesekmīgi mēģināja atrast laikraksta pirmo numuru matrices, kuras Arnolds Bērziņš neilgi pirms savas apcietināšanas 1942. gada jūnijā bija paslēpis nama bēniņos Rīgā, Tēraudlietuves ielā 8.[1]

Nearestētie LNS locekļi uzsāka jaunu nelegālo izdevumu - Lāčplēsis.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]