Tautas Saeima

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas Republikas Tautas Saeima

Darbības laiks: 1940. gada 21. jūlijs25. augusts

Priekšsēdētājs: Pēteris Briedis
Priekšsēdētāja biedri: Kārlis Šics, Jānis Vāgners

4. Saeima (1934) 5. Saeima (1993)→

Tautas Saeima bija Latvijas Republikas parlaments laika posmā no 1940. gada 21. jūlija līdz 5. augustam un Latvijas PSR parlaments laika posmā no 5. augusta līdz 25. augustam.

Vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautas Saeimas vēlēšanas notika 1940. gada 14. un 15. jūlijā. Vēlēšanas bija nedemokrātiskas, to rīkošanā tika pārkāpti vairāki likumi un tās tika rīkotas okupācijas apstākļos.[1] PSRS IeTK Izlūkošanas, terora un diversiju 4. Pārvaldes vadītājs P. Sudoplatovs vēlāk atzina: “Latviju okupēja mūsu karaspēks”.[2] Piedalījās tikai viens saraksts — "Darba tautas bloks", kas kopā virzīja 100 kandidātus, no kuriem visi tika ievēlēti. Atis Ķeniņš mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā.

Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, tika oficiāli paziņots, ka ar 97,6% pārsvaru Latvijas pilsoņi ir nobalsojuši par izvirzītiem kandidātiem.[3]

Tautas Saeimas darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautas Saeimas deputāti pie tobrīd vēl ar Latvijas karogiem rotātā Latvijas Nacionālā teātra 1940. gada 21. jūlijā. Okupācijas leģitimēšanai bija izraudzīta Latvijas valsts pasludināšanas vieta.

Tautas Saeima savā pirmajā sēdē 21. jūlijā pasludināja, ka tikai iestāšanās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā nodrošina mūsu valsts īstenu suverenitāti, mūsu rūpniecības, mūsu lauksaimniecības, mūsu nacionālās kultūras patiesu uzplaukumu, spožu un varenu Latvijas tautas materiālās un kulturālās labklājības kāpinājumu, varenu mūsu mīļās dzimtenes attīstību un zelšanu.[4] 2. sesijā 25. augustā tā vienbalsīgi pieņēma PSKP CK Politbirojā apstiprināto Latvijas PSR Konstitūciju, kā arī pārdēvēja sevi par "Latvijas Padomju Savienotās Sociālistiskās Republikas pagaidu Augstāko Padomi".[5] Tautas Saeimas laikā darbojās Kirhenšteina Ministru kabinets.

Tautas Saeimas pirmo sēdi atklāja tās vecākais deputāts — Dāvids Krūza. Par priekšsēdētāju ievēlēja Pēteri Briedi, prezidijā darbojās Pauls Galenieks, Galaktions Iļjins, Oļģerts Krastiņš, Kārlis Žanis Prieže, Sīmanis Simanovičs, Kārlis Šics, Kārlis Šuba un Jānis Vagners.[6]

Deputāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. PSRS aizsardzības tautas komisāra maršala S. Timošenko 1940. gada 17. jūnija ziņojumā nr. 390-ss VK(b)P CK Politbirojam teikts: “Lai ātrāk nodrošinātu Baltijas K[ara] D[arbības] T[eritoriju], uzskatu par nepieciešamu nekavējoši uzsākt ieņemto B[altijas] republiku teritorijā šādus pasākumus: ...Austrumprūsijas un Baltijas pierobežu nekavējoši ieņemt mūsu robežapsardzības karaspēkam. ... Uzsākt ieņemto republiku armiju atbruņošanu un izformēšanu. Atbruņot iedzīvotājus, policiju un nemilitārās organizācijas. ... [Valsts] objektu apsardzību, sardžu un garnizonu dienestu uzdot mūsu [Sarkanās armijas] karaspēkam. ... Uzsākt ieņemto republiku sovetizāciju. ... Ieņemto republiku teritorijā izveidot Baltijas kara apgabalu ar štābu Rīgā. Par apgabala karaspēka pavēlnieku iecelt ģenerālpulkvedi Afanasenko.” (1941 год в 2-х книгах. Книга первая. — Москва, 1998, c. 44-45).
  2. Судоплатов П. Спецоперации Лубъянки и Кремля в 1930—1950 годы, с. 155.
  3. I. Feldmanis. Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa www.mfa.gov.lv: Maskavā padomju ziņu aģentūra TASS sniedza informāciju par vēlēšanu minēto iznākumu jau divpadsmit stundas pirms balsu skaitīšanas uzsākšanas Latvijā.
  4. Deklarācija par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā
  5. «Par Latvijas politiskā teātra lomām, kuras sadalīja Kremlis». vip.latnet.lv. 2002.04.26. Skatīts: 2012.07.08.
  6. «Latvijas darba tautas Saeimas vēsturiskā sēde 1940. g. 21. jūlijā». Cukurbiešu Kultūra un Cukurrūpniecība. 1940. gadā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]