Tautas skaitīšana Palestīnā (1931)
Tautas skaitīšana Britu Palestīnas mandātteritorijā notika 1931. gada 18. novembrī. Tā bija jau otrā tautas skaitīšana britu mandātteritorijā, pēc 1922. gada tautas skaitīšanas. Pēc skaitīšanas datiem Palestīnā dzīvoja 1 035 821 iedzīvotājs, no kuriem 759 712 (73%) bija musulmaņi, 174 610 (17%) ebreji, 91 398 (9%) kristieši un 10 101 piederēja citām grupām. Jeruzalemes iedzīvotāju skaits tika norādīts kā 90 503, no kuriem 19 294 bija musulmaņi, 51 222 ebreji, 19 335 kristieši un 52 citi.[1][2]
Rezultāti
[rediģēt | labot pirmkodu]759 712 musulmaņi veidoja 73% no kopējā saskaitītā iedzīvotāju skaita, savukārt 174 610 ebreji pārstāvēja 16,9% iedzīvotāju, bet 91 398 kristieši veidoja 8,6% no iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinot ar 1922. gada tautas skaitīšanu bija pieaudzis musulmaņu skaits pilsētu iedzīvotāju vidū, lai gan kopumā viņi joprojām pārsvarā dzīvoja laukos. Arī kristieši ievērojamā skaitā pārcēlās uz pilsētu centriem – īpaši Jafu un Haifu, tomēr kristiešu kopiena jau tradicionāli bija urbanizētāka nekā musulmaņi. Cionistiskās imigrācijas rezultātā bija dubultojies ebreju iedzīvotāju skaits. Pieauga ebreju lauksaimnieku kopskaits, tomēr ebreju kopiena kopumā joprojām saglabājās izteikti pilsētnieciska.[3]
Lauksaimniecības dati uzrādīja, ka 63% musulmaņu bija nodarbināti lauksaimniecības sektorā, saražojot 86% līdz 97% visu lauksaimniecības produktu ražas. Kamēr musulmaņi dominēja lauksaimniecībā, kristiešu kopiena uzrādīja pretēju tendenci – vairāk nekā 60% kristiešu bija nodarbināti rūpniecībā, tirdzniecībā, brīvajās profesijās vai valsts dienestā.[4]
Ebreju iedzīvotāju skaits kopš 1922. gada bija vairāk nekā divkāršojies. Kopumā 58% no 1931. gadā saskaitītajiem ebrejiem bija dzimuši ārpus Palestīnas, no kuriem lielākā daļa – 80 347 cilvēki – bija dzimuši Eiropā un bijušajā Krievijas Impērijā. Vairāk nekā 74 000 ebreju nebija ieguvuši Palestīnas pilsonību un palika ārvalstu pavalstnieki. Eiropas izglītības ietekme atspoguļojās 72% ebreju lasītprasmes līmenī, kas bija ievērojami augstāks nekā 48% kristiešu un 10% musulmaņu vidū.[5]