Tauvas josla
 | Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: Raksts ir tikai par Latviju, bet tēma ir globāla Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas Latvijā paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem.[1] Latvijas tiesībās tauvas josla tiek noteikta visiem ūdeņiem, izņemot tos, kas visā krasta garumā pieder vienam īpašniekam un kuros zvejas tiesības nepieder valstij.[1] Tauvas joslu aizliegts norobežot ar žogiem vai citā veidā,[2] taču apmeklētāji drīkst tajā ierīkot teltis, ugunskurus un apmetnes tikai ar zemes īpašnieka atļauju un uz to, tāpat kā uz citām vietām, attiecas sabiedriskās kārtības traucēšanas un piemēslošanas aizliegums. Tauvas joslā bez saskaņošanas atļauta caurstaigāšana un makšķerēšana,[3] velosipēda lietošanas statuss palicis likuma "pelēkajā zonā".[4] Gar privāto ūdeņu krastiem tauvas joslas platums ir 4 metri, citos iekšējos ūdeņos — 10 metri, bet gar jūru — 20 metri.[1] Ministrijas īpašās vietās var noteikt citu platumu, biezas apbūves vietās tauvas joslu var sašaurināt, saglabājot ērtai izbraukšanai vajadzīgo platumu, tauvas josla nav spēkā ostu teritorijā.[5] Mākslīgi izbūvētos krastos pieļaujama tauvas joslu aizstāšana ar brīvi pieejamām piestātnēm.[1] Attālumu skaita, sākot no krasta kraujas stāvos krastos vai no normālās ūdenslīnijas lēzenos krastos. Gājējiem jāvar desmit metru platā joslā brīvi pārvietoties jebkurā gadalaikā.[6]
Šis likums bieži netiek ievērots, īpaši ap Pierīgas ezeriem, un likuma interpretācijas dažādas iespējas rada grūtības panākt no īpašniekiem viņu ievērošanu.[5][4] Likums prasa vērsties ar prasību par tauvas joslas atbrīvošanu attiecīgajā pašvaldībā, un ja tā nespēj vai nevēlas sakārtot savu teritoriju, tad iespējams vērsties ar administratīvo procesu jau pret pašvaldību.[5] Likuma atšķirīgās interpretācijas parāda, piemēram, Lielais Baltezers, kurā Garkalnes pašvaldība pieļauj būvēt žogus pat ezerā, kamēr Ādažu pašvaldība stingri ierobežo būvniecību gan tauvas joslā, gan ezera 50 metru aizsargjoslā.[6] Pašvaldības, kuras nevēlas vai baidās risināt šo problēmu, bieži atsaucas uz likumu nesakārtotību.[7]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 4 «Zvejniecības likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2025-12-15.
- ↑ lvportals.lv. «Tauvas josla - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2025-12-15.
- ↑ «Vai drīkstam peldēties un makšķerēt, kur ienāk prātā? Kas ir un ko nozīmē tauvas josla?». https://jauns.lv (latviešu). 2021-10-22. Skatīts: 2025-12-15.
- 1 2 lvportals.lv. «Ko drīkst un ko nedrīkst darīt tauvas joslā - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2025-12-15.
- 1 2 3 «Tauvas josla – obligāta. Kā cīnīties ar īpašnieku pretlikumīgi uzceltiem žogiem pie ūdensmalām?». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2025-12-15.
- 1 2 «Pretēji likumam zemju īpašnieki Lielā Baltezera ūdenī ceļ žogus un aizšķērso tauvas joslu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-12-15.
- ↑ «Žurnāls: Par tauvas joslas tiesisko statusu – Jurista Vārds». m.juristavards.lv (latviešu). Skatīts: 2025-12-15.