Tebras ozolu meži
| Tebras ozolu meži | |
|---|---|
 Tebras meži maija sākumā | |
  Tebras ozolu meži | |
| Tips | dabas liegums |
| Atrašanās vieta |
 Lažas pagasts, Dienvidkurzemes novads, Latvija |
| Tuvākā pilsēta | Aizpute |
| Koordinātas | 56°45′30″N 21°34′02″E / 56.75833°N 21.56722°EKoordinātas: 56°45′30″N 21°34′02″E / 56.75833°N 21.56722°E |
| Platība | 49 ha |
| Dibināts | 2004. gadā |
| Pārvaldes institūcija | Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija[1] |
Tebras ozolu meži ir dabas liegums Dienvidkurzemes novada Lažas pagasta teritorijā starp autoceļu V1199 (Aizpute-Saka) un Tebras upes kreiso krastu,[2] 4 km uz ZR no Aizputes. Aizņem 49,44 ha,[1] no kuriem 47 ha aizņem ozolu audze. 18,9 ha ir dabiskais meža biotops.[3] Fizioģeogrāfiski liegums atrodas Rietumkursas augstienes Apriķu līdzenumā[3][4] (pēc dažiem avotiem — Bandavas paugurainē)[5]. Iekļauts Natura 2000 teritoriju sarakstā ar kodu LV0535800.[6]
Bioloģiskā nozīme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Liegums izveidots esošo veco ozolu un ozolu-liepu mežu aizsardzībai,[1] kuri atbilst Eiropas aizsargājamam biotopam 9160 (ozolu meži). 2006. gadā tika izstrādāts aizsardzības plāns.[7] Plāns paredzēja egļu izciršanu liegumā, lai tās nenomāktu platlapjus un nepaskābinātu augsni, kā arī pastiprinātu mežacūku izmedīšanu, lai tās rokot nebojātu jaunos kociņus.[3] Pēc LVM darbinieku vērtējuma, aptuveni 98% zīļu izrok un apēd mežacūkas.[3] Stirnas apgrauž jauno ozoliņu galotnes, tādējādi samazinot to dzīvesspēju. Ieplānoja jaunos ozoliņus apstrādāt ar stirnu ķīmisko atbaidītāju.[3]
Tūrisma infrastruktūras izveide liegumā tika atzīta par nepieņemamu. Teritoriju vietējie iedzīvotāji lieto medībām (aļņi, stirnas, mežacūkas) un sēņošanai. LVM regulāri veic zīļu ieguvi.[3]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās daļas teritorijas augstums ir starp 45 un 50,3 m vjl., austrumdaļā līdz Tebras upei pazeminās līdz 36 m.
Reģionā ir salīdzinoši nelielas temperatūras svārstības: gada vidējā temperatūra ir 6,5 °C, janvāra — -3,5 °C, jūlija — 16,5 °C. Bezsala periods 140 — 150 dienas, aktīvo temperatūru summa 1900 — 2000 °C. Sniega sega nepastāvīga, parasti izveidojas pēc 20. decembra un saglabājas līdz marta vidum. Nokrišņi vidēji 800 — 850 mm gadā (pēc 1990. gadu datiem).[3]
Gandrīz visā teritorijā dominē ozoli (94,9%), izņemot ziemeļrietumus, kur ir purvs, meža dzīvnieku lauce un 6. nogabalā liepu dominance.[3] Neliela lauce ir arī pie Tebras. Biežākās koku piemaisījuma sugas ir bērzi, egles, apses, pamežā lazdas. Pēc mežu tipa 57% lieguma ir vēris, 38% — gārša. Vecākajām ozolu audzēm ir 178 gadi, tās atrodas dabas lieguma austrumdaļā blakus Tebras upei. 52% mežaudžu ir vecākas par 100 gadiem.[3]
Caur lieguma austrumdaļu iet grants seguma pagasta ceļš no Aizputes uz Strēļiem, kā arī 20 kV „Latvenergo” gaisvadu elektrolīnija. Liegumu šķērso nelieli meža ceļi un grāvis ZR-DA virzienā. Teritorija nav apdzīvota, blakus liegumam ir dažas viensētas, 1 km attālumā — Padures ciemats.
Uz rietumiem no lieguma ir vairāki uzstādināti dīķi. Lieguma ziemeļrietumos ir neliels purvs, daļa no kura ietilpst liegumā (0,7 ha). Visas dabas lieguma meža zemes pieder „Latvijas valsts mežiem”, pie meža masīva pieder arī salīdzinoši nelielas liegumā neiekļautas privātā īpašumā esošas meža daļas. Daļu no lieguma ozolu mežiem Valsts meža dienests ir izdalījis kā ģenētisko resursu mežaudzes ģenētiskās daudzveidības un genofonda saglabāšanai.[3]
Lieguma teritoriju apsaimnieko LVM Dienvidkurzemes mežsaimniecības Apriķu meža iecirknis.[3]
Aizsargājamās sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Liegumā atrastas 4 aizsargājamas augu sugas, tai skaitā krāsu zeltlape, sīpoliņu zobainīte, melnējošā dedestiņa un kalnu grīslis.[1] Dabas liegumā atrastas arī trīs aizsargājamas dzīvnieku sugas — vītolu slaidkoksngrauzis, vidējais dzenis un mazais mušķērājs. Dabas liegums ir bagāts ar sēnēm — konstatēts ap 200 sēņu sugu, trīs no tām aizsargājamas (ēzeļu ausene, daivainā čemurene, sarkanā samtbeka).[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Tebras ozolu meži | Dabas aizsardzības pārvalde». www.daba.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2024-08-05.
- ↑ Likumi.lv. Noteikumi par dabas liegumiem.
- ↑ 3,00 3,01 3,02 3,03 3,04 3,05 3,06 3,07 3,08 3,09 3,10 3,11 Dabas aizsardzības plāns dabas liegumam „Tebras ozolu audze” laika posmam 2006. -2016.
- ↑ Kūdras atradnes “Pleces purva papildizpēte” vides norādījumi darba izpildei
- ↑ «Tebras ozolu meži | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2024-08-05.
- ↑ «EUNIS -Site factsheet for Tebras ozolu mezi». eunis.eea.europa.eu. Skatīts: 2024-08-05.
- ↑ «Tebras ozolu meži». old.ldf.lv. Skatīts: 2024-08-05.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tebras ozolu meži.
