Teds Tērners

Vikipēdijas lapa
Teds Tērners
Ted Turner
Teds Tērners 2015. gadā
Teds Tērners 2015. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1938. gada 19. novembrī (85 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Sinsinati, Ohaio, ASV
Dzīves vieta Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Atlanta, Džordžija, ASV
Pilsonība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Nodarbošanās mediju magnāts
Vecāki tēvs: Roberts Edvards Turners II
māte: Florensa Rūnija
Māsas Mērija Džeina Tērnere
Dzīvesbiedre Džūlija Geila Naja (1960–1964)
Džeina Šērlija Smita (1964–1988)
Džeina Fonda (1991–2001)
Bērni 5

Roberts Edvards "Teds" Tērners III (angļu: Robert Edward "Ted" Turner III; dzimis 1938. gada 19. novembrī) ir amerikāņu mediju magnāts un filantrops, pazīstams kā ASV televīzijas kompānijas CNN (pasaulē pirmā 24 stundu ziņu kanāla) dibinātājs. Izveidojis arī WTBS kanālu, ieviešot neatkarīgu TV pārraidīšanas staciju koncepciju kabeļtelevīzijā.

Kā filantrops zināms ar savu 1 miljarda dolāru lielo dāvinājumu ANO darbības atbalstam, kā rezultātā tika izveidots sabiedriskais labdarības fonds United Nations Foundation.[1] Tērners ir šī fonda valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmējdarbības sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tērners uzsāka savu darbību biznesā 24 gadu vecumā, kad pēc tēva pašnāvības 1963. gadā pārņēma viņa vides reklāmu kompāniju Turner Outdoor Advertising un spēja uzlabot kompānijas finansiālo situāciju. Iegūto peļņu viņš izlietoja nopērkot dažas radio stacijas, ko pēc tam pārdeva un 1970. gadā nopirka nelielu Atlantas TV staciju. Uz tās pamata Tērners nodibināja Turner Broadcasting System mediju kompāniju. Trijos gados šī neatkarīgā TV stacija kļuva ļoti ienesīga. 1976. gadā tā bija viena no pirmajām, kas lietoja jaunās komunikāciju satelītu iespējas, lai pārraidītu savu kanālu plašai kabeļtelevīzijas auditorijai visas valsts līmenī.

Mediju biznesa attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēlāk Tērners nodibināja vēl divus kanālus CNN (Cable News Network, 1980) un TNT (Turner Network Television, 1988).[2]

1986. gadā Tērners nopirka MGM/UA Entertainment kompāniju, kurā ietilpa Metro-Goldwyn-Mayer kinostudija un tās bibliotēka ar vairāk kā 4000 filmām. Vēlāk gan viņam nācās atkal pārdot šo kompāniju, kā arī daļu no Turner Broadcasting System. Tomēr kontroli pār Turner Broadcasting System viņš saglabāja, kā arī viņa īpašumā palika MGM filmu kolekcija, starp kurām ir daudzas slavenas Holivudas klasiskās filmas.[2]

1990. gados Tērners atsāka sava mediju biznesa paplašināšanu, izveidojot Cartoon Network (1992) kanālu un 1993. gadā nopērkot divas filmu producēšanas kompānijas (New Line Cinema un Castle Rock Entertainment). 1994. gadā Tērners nodibināja TCM kanālu (Turner Classic Movies), kurā tiek rādītas filmas no Warner Bros, RKO un MGM filmu kolekcijām.

1996. gadā kompānijai Time Warner izdevās iegūt Turner Broadcasting System par 7,5 miljardiem dolāru. Saskaņā ar vienošanos, Tērners kļuva par Time Warner priekšsēdētāja vietnieku un vadīja kompānijas kabeļtelevīzijas tīklu. Pēc Time Warner apvienošanās ar interneta kompāniju AOL Tērners ieņēma līdzīgu posteni, kuru viņš pameta 2003. gadā.[2]

Iesaistīšanās labdarībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gadā Tērners nodibināja fondu Turner Foundation, kas finansiāli atbalsta apkārtējai videi un iedzīvotāju labklājībai veltītus pasākumus.

Lai palīdzētu ANO finansiāli, 1998. gadā Tērners izveidoja labdarības fondu United Nations Foundation, ziedojot tam 1 miljardu dolāru un aicinot arī citus piedalīties fonda darba nodrošināšanā. Tērners nosaucis ziedojumu par ieguldījumu cilvēces nākotnē. Viņš ir fonda valdes priekšsēdētājs.[3]

Sports un kinobizness[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

12 gadu vecumā Tērners sāka nodarboties ar burāšanu. Vēlāk viņš guva arī atzīstamus panākumus šajā sportā. Viņš ir uzvarējis Amerikas kausa izcīņā 1977. gadā.[4] 1993. gadā Tērners uzņemts Amerikas kausa slavas zālē,[5] bet 2011. gadā Nacionālajā Burāšanas slavas zālē.[6]

Tērners sportā iesaistījies arī finansiāli. 1976. gadā viņš iegādājās beisbola klubu Atlantas "Braves", bet 1977. gadā profesionālo basketbola klubu Atlantas "Hawks". Tērners ir iniciējis un finansiāli atbalstījis Labas gribas spēles (1986–2001), cenšoties mazināt Aukstā kara ietekmi ar sporta sadraudzības spēlēm.[2]

Tērners iesastījies arī kinofilmu un TV filmu producēšanā, piedalījies TV programmās un dažās filmās. 2008. gadā Tērners izdeva savu autobiogrāfiju Call Me Ted.[7]

Teds Tērners un Džeina Fonda 1990. gadā (autors Alan Ligh).

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tērners bija precējies ar Džūliju Geilu Naju (1960–1964). Laulībā dzimuši divi bērni - dēls Roberts Edvards IV un meita Laura Lī.

Otrā Tērnera sieva bija stjuarte Džeina Šērlija Smita (1964–1988). Šajā laulībā piedzima trīs bērni (Boregārds, Rets, Dženija).

Trešo reizi Tērners apprecējās 1991. gadā ar aktrisi Džeinu Fondu. Laulība tika šķirta 2001. gadā.[7]

Pēc Time Warner atstāšanas 2003. gadā, Tērners pievērsies zemes īpašumu apsaimniekošanai. Viņš ir viens no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem ASV, viņam pieder 2 miljoni akru zemes. Uz šīs zemes Tērners ir attīstījis projektus apkārtējās vides saglabāšanai, izveidojot savvaļas rezervātus. Viņa īpašumos ir ap 50 000 bizonu.[8][9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «UN Foundation».
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Encyclopædia Britannica. «Ted Turner – Britannica Online Encyclopedia». Britannica.com. Skatīts: 2010. gada 24. marts.
  3. «UN Foundation Board». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. februārī. Skatīts: 2014. gada 11. februārī.
  4. «Ted Turner on Sports Illustrated cover». CNN. 1977. gada 4. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. maijā. Skatīts: 2011. gada 27. aprīlis.
  5. «Herreshoff Marine Museum & America's Cup Hall of Fame». Herreshoff.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 10. oktobris.
  6. «Turner, Ted - 2011 Inductee». Nshof.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. decembrī. Skatīts: 2012. gada 10. oktobris.
  7. 7,0 7,1 «Ted Turner Biography (1938-)». Film Reference. Skatīts: 2010. gada 24. marts.
  8. Leonard Doyle. «Turner becomes largest private landowner in US – Americas, World». London : The Independent, 2007. gada 1. decembris. Skatīts: 2009. gada 29. marts.
  9. Katharine Q. Seelye. «For Land Barons, Acres by the Millions». The New York Times, 2011. gada 28. janvāris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]