Tehnoloģija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Koka ritenis tika izgudrots ap 4000. gadu p.m.ē.

Ar tehnoloģiju plašā nozīmē saprot materiālas lietas - instrumentus, mašīnas, iekārtas, aparātus, dažādas konstrukcijas, kā arī to pielietošanas iemaņas, paņēmienus un metodes sadzīves, saimniecisku, militāru vai citu mērķu sasniegšanai. Ar jēdzienu tehnoloģija var apzīmēt vienkāršus priekšmetus, kā, piemēram, koka ritenis, svira, āmurs kontekstā ar to pielietošanas paņēmieniem. Tehnoloģija var ietvert arī ļoti sarežģītas mūsdienu tehniskas sistēmas. Piemēram, informācijas tehnoloģiju komponentes parasti ir datori, telekomunikāciju iekārtas, datu pārraides kanāli, utt.

Tehnoloģija kā civilizācijas vai valsts attīstības līmeņa rādītājs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Wikipedia. Pasaules interneta tīmeklis

Tehnoloģija, kuru pielieto tā vai cita civilizācija vai valsts, ir arī viens no tās attīstības vispārīgajiem rādītājiem. Piemēram, cilvēce agrīnā savā attīstības stadijā izmantoja pārsvarā vienkāršus akmens darbarīkus jeb akmens tehnoloģiju. Līdz ar to šis civilizācijas attīstības līmenis tiek apzīmēts kā Akmens laikmets. Šajā laikmetā cilvēki vēl nepazina rakstību, vāji bija attīstīta valoda, mākslu raksturoja vienkāršas rotas lietas un zīmējumi uz alu sienām.

Bronzas un vēl jo vairāk Dzelzs laikmeti raksturojas ar tehnoloģiskiem sasniegumiem arvien pieaugošā skaitā. Tie kļūst arī arvien sarežģītāki. Tie izraisa apvērsumus un revolūcijas cilvēku dzīves veidā, saimniecībā, sociālajā jomā un kultūrā. Piemēram, trīslemešu arkla līdz ar tā aprīkojuma izgudrošanu un pilnveidošanu, kā arī zirga kā vilcējspēka izmantošanu būtiski uzlaboja zemes apstrādes tehnoloģiju Eiropā 12.-13.gs., palielināja darba produktivitāti lauksaimniecībā un bija viens no galvenajiem faktoriem, kas radikāli izmainīja Eiropas iedzīvotāju dzīves līmeni agrīno viduslaiku beigās, ievadot Eiropas civilizāciju vidējos viduslaikos.

Tehnoloģiju ietekme uz ekonomikas nozarēm[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējo gadu desmitu pētījumi devuši pamatu agrāko zinātnes atziņu par tehnoloģiju lomu cilvēces attīstībā pārvērtēšanai un precizēšanai. Tā, piemēram, agrāk tika uzskatīts, ka šajā attīstības procesā izšķirošās bijušas tehnoloģiskās izmaiņas, kas saistītas galvenokārt ar darbarīkiem, ar ražošanas procesu. Piemēram, Neolīta revolūcija tika saistīta lielā mērā ar bronzas metalurģijas attīstību. Patiesībā jaunas tehnikas un tehnoloģijas izmantošana ne vienmēr tika uzsākta ražošanā. Piemēram, arheoloģiskie atradumi liecina, ka bronzas izmantošana aizsākusies dienvidrietumu Āzijā, izgatavojot no tā kulta priekšmetus un izrotājumus. Tikai vēlāk to sāka pielietot arī darbarīku izgatavošanai.

Tehnoloģiskās inovācijas spēlēja savu revolucionāro lomu ne tikai ražošanā. Piemēram, riteņa izgudrošana Mezopotāmijā un buras pielietošana kuģiem Ēģiptē radīja apvērsumu nevis ražošanā, bet gan transportā, kas, protams, pastarpināti veicināja arī ražošanas attīstību.