Teizinas miera līgums

Teizinas miera līgums (zviedru: freden i Teusina, krievu: Тявзинский мирный договор) bija starpvalstu līgums, kuru pēc krievu—zviedru kara beigām 1595. gada 18. maijā parakstīja Krievijas caristes un Zviedrijas karalistes pārstāvji. Krievija atguva Ingriju un Korelu, bet atteicās no pretenzijām uz Igaunijas hercogisti. Līgums noteica Krievijas un Zviedrijas robežu līdz Ziemeļu Ledus okeānam.

Vēsture

Miera līgums pārtrauca 25 gadus ilgušo karu, kas notika Igaunijas, Ingrijas un Karēlijas teritorijā. Izšķirošās kaujas notika 1590. gadā pie Narvas un Ivangorodas cietokšņiem. 20. februārī cietokšņa aizstāvji Kārļa Horna vadībā sāka sarunas par pamieru uz vienu gadu, kuru parakstīja 25. februārī, un atstāja Ivangorodas cietoksni. Zviedrijas karalis Juhans III atteicās atzīt Horna parakstīto pamiera līgumu un novembrī zviedru karaspēks neveiksmīgi mēģināja atgūt Ivangorodu. Tajā pašā laikā zviedru karaspēks ieņēma krievu Petsamo klosteri pie Ziemeļu Ledus okeāna. Kad 1592. gada oktobrī Krievijas karaspēks uzbruka Viborgas cietoksnim, 1593. gada janvārī Krievija un Zviedrija noslēdza divu gadu pamieru.

Sarunu vedēji

Zviedrijas puse: karaļa padomnieks Stens Baners (Sten Banér); Kristers Klāsons Horns (Krister Klasson (Horn)); Jērans Boije (Göran Boije); Arveds Eriksons; sekretāri: Niklass Rasks un Hanss Kranks. Krievijas puse: kņazs Ivans Tureņins (Иван Самсонович Туренин); bajārs Ostafijs Puškins (Остафий Михайлович Пушкин); rakstveži Grigorijs Klobukovs (Григорий Иванович Клобуков) un Posņiks Dmitrijevs (Посник Дмитриев). Sarunās kā starpnieks piedalījās Svētās Romas impērijas sūtnis Ērenfrīds fon Minkovičs.

Saturs

Krievija atteicās no pretenzijām uz Zviedru Igaunijas teritoriju, kurā bija uzskaitīti šādi cietokšņi: Narva, Rēvele, Veisenšteinas pils, Vezenbergas pils, Padizes klosteris, Tolsburgas pils, Jaunpils, Borkholmas pils, Hāpsalas pils, Lodes pils, Leāles pils, Vec-Fikeles pils.
Zviedrija atdeva Krievijai Keksholmas, Ivangorodas, Jamburgas, Koporjes, Nēteburgas, Lādogas cietokšņus un apņēmās neuzbrukt Kolai un Pleskavai, kā arī Solovecas klosterim, Sumai, Kargopolei, Holmogoriem.
Krievija apņēmās nesākt karu pret Zviedru Somijā un Zviedru Igaunijā esošajām pilīm, kā arī pret Kveņu zemi un Lapzemi.
Tirgotāji no citām valstīm drīkstēja tirgoties ar krieviem tikai caur Viborgas un Rēveles ostām, Narvas ostā bija brīva pieeja zviedru tirgotājiem.
Zviedru tirgotājiem bija pieejami Nēteburgas, Lādogas, Novgorodas, Keksholmas cietokšņi, kā arī Narvas upes abas puses no grīvas līdz Peipusa ezeram, Pleskava un citas pilsētas, kur varēja nokļūt tikai zviedru kuģi.
Narvas pilsēta bija slēgta ārvalstu tirgotājiem. Zviedru tirgotājiem tika piešķirtas tiesības brīvi tirgoties uz Krievijas zemes, tostarp Maskavā, Novgorodā, Pleskavā un citās Krievijas pilsētās līdz tatāru un citām zemēm.
Obligātā savstarpējā palīdzība tika noteikta kuģa avārijas gadījumā ar īpašuma atdošanu cietušajai pusei.
Noteica aizliegumu iekasēt nodevas no lapiem vietās, kur starp abām valstīm bija strīds par zemes īpašumtiesībām.
Izsludināja visu gūstekņu apmaiņa bez izpirkuma maksas un kompensācijas.
Līguma nosacījumi ir jāapstiprina parakstītāju valstu valdnieku pēctečiem.
Visi incidenti bija kopīgi jāizmeklē, un tie, kas pārkāpa mieru, bija jāsoda. Pārbēdzēji, ja viņi izdarījuši kādu noziegumu, bija jāizdod vienai no pusēm, kas to pieprasīja.
Līgums nodrošināja brīvu, bez šķēršļiem un negodīguma pārvietošanos diplomātiskajā pārstāvniecībā un diplomātiskā pasta pārvadāšanu.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Teizinas miera līgums.
Miera līguma teksts zviedriski un angliski: Treaty of Peace between Sweden and Russia [1]
Miera līguma teksts krieviski: Текст договора на русском. Перевод со шведского подлинника А. Чумиков, 1868 г. [2]
Miera līguma teksts zviedriski. Fotogrāfija, РГАДА.