Teodors Pruss
| ||||||||||||||
Teodors Pruss (1888—1938) bija latviešu strēlnieks un komunistiskā genocīda upuris.
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimis 1888. gadā Vitebskā Ādolfa Prusa un Annas Priedes ģimenē. Tēvs bija mazlietuviešu izcelsmes dzelzceļnieks. Māte bija latviete no Rīgas, bocmaņa Kārļa Eduarda Priedes meita.[1]
Pirmā pasaules kara laikā dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā, piedalījās Ziemassvētku kaujās un tika ievainots 1917. gada janvārī. Tā paša gada novembrī apprecējās ar sievieti vārdā Helēna un pārcēlās uz Maskavu. Tur viņš strādāja par grāmatvedi sporta inventāra rūpnīcā.[2]
NKVD "Latviešu operācijas" laikā viņu 1938. gada 12. februārī apcietināja, 23. martā apsūdzēja "kontrrevolucionāras latviešu nacionālistiskas spiegu grupas" organizēšanā un kopā ar daudziem citiem latviešiem 7. aprīlī nošāva un apraka Butovas poligonā.[3]
Radinieki
[labot | labot pirmkodu]Teodora vecākais brālis Jānis Ādams Voldemārs Pruss bija kara ārsts. Krievijas pilsoņu kara laikā dienējis Baltajā armijā, pēc komunistu uzvaras emigrēja uz Igauniju. Viņa dēls Voldemārs Pruss bija vēsturnieks un Atirau Universitātes vēstures nodaļas dibinātājs. Žurnāliste Irina Pruse ir Voldemāra Prusa meita un Jāņa Ādama Voldemāra Prusa mazmeita.[1]
Vēl viens brālis, Vilhelms Pruss, bija latviešu sociālistu revolucionāru grupas biedrs 1905. gada revolūcijas laikā Daugavpilī. 1937. gadā izsūtīts uz Kazahstānu, kur miris.[1]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 Dors Šabaševics. «II. Ādolfs Prusis un Anna Priede». Prusu dzimtas vēsture (krievu), 2024.
- ↑ «Pruss, Teodors Ādolfa dēls». Pirmais pasaules karš. Informācijas portāls (krievu).
- ↑ «Teodors Pruss». Timenote.