Terekija
| Terekija | |
|---|---|
_(53969645800).jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Dzimta | Sloku dzimta (Scolopacidae) |
| Ģints | Terekijas (Xenus) |
| Suga | Terekija (X. cinereus) |
 Terekija Vikikrātuvē | |
Terekija (Xenus cinereus) ir neliela auguma bridējputns, kurš ligzdo Eirāzijas taigas zonā. Migrācijas laikā reti sastopams arī Latvijā. Vienīgā suga terekiju ģintī.
Sugas nosaukums cēlies no Terekas upes, kuras lejtecē pie Kaspijas jūras to 1775. gadā aprakstīja vācu naturālists Johans Antons Gildenštets.[1]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Terekija ligzdo Eirāzijas taigas zonā no Somijas līdz Tālajiem Austrumiem, ietverot visu Sibīriju. Ziemo Āzijas dienvidu piekrastēs, kā arī Āfrikas un Austrālijas piekrastēs. Rietumeiropā terekija ir rets ieklejotājs.
Latvijā terekija ir reta, bet regulāra ieceļotāja, sastopama gan pavasara, gan rudens migrācijā. 20. gadsimta 80. un 90. gados ligzdojusi zivju dīķos pie Lubāna ezera,[2] bet pēdējās desmitgadēs terekijas ligzdošana Latvijā ir maz ticama.
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Terekija ir nedaudz lielāka par upes tilbīti, garums 22—25 cm. Raksturīgs garš, uz augšu izliekts knābis, kas to padara atšķirīgu no citiem bridējputniem. Kā norāda zinātniskais nosaukums cinereus, putnam visās sezonās ir pelēka mugura, seja un krūtis. Vēders ir bālgans, bet kājas dzeltenas; knābja pamatne ir dzeltenīga, pārējā daļa — melna.
Dzīvesveids
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Barojas ar kukaiņiem, tārpiem un gliemežiem, bradājot seklā ūdenī un izmantojot savu garo knābi. Barību atrod gan virspusē, gan iebāžot dziļi mitrajā substrātā. Meklējot barību, bieži pārvietojas ātri, veicot īsus, saraustītus soļus, sprintus un pēkšņus pagriezienus.
Ligzdo taigā, pie ūdens. Ligzdas bedrīte tiek izveidota ieplakā atklātā vietā vai zemā veģetācijā un izklāta ar augiem. Perējumā 2—5 olas. Olas brūnas ar melnbrūniem plankumiem šļakatām. Dēj maija beigās, un olu inkubācijas periods ir 23 dienas. Mazuļi ir ligzdbēgļi. Perēšanas un mazuļu audzināšanas laikā raksturīga ienaidnieka aizvilināšana, pieaugušajam putnam izliekoties par ievainotu vai arī nolidojot nelielu attālumu, piezemējoties un mēģinot piesaistīt iespējamā uzbrucēja uzmanību.
Terekijai ir raksturīga tāla migrācija, sasniedzot Āzijas dienvidus, Āfrikas un Austrālijas piekrastes. Ziemošanas laikā lielākoties uzturas piekrastē, dodot priekšroku dubļainām vietām.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Johann Anton Güldenstädt. Novi Commentarii academiae scientiarium imperialis Petropolitanae (Latin) 19, 1775. 473–475, Plate 19. lpp.
- ↑ «Terekija». www.putni.lv. Skatīts: 2025-10-04.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Terekija.