Termopilu kauja
| Termopilu kauja | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no grieķu—persiešu kariem | |||||||||
 Kaujas vieta mūsdienās | |||||||||
| |||||||||
| Karotāji | |||||||||
| Sengrieķu pilsētvalstis | Ahemenīdu impērija | ||||||||
| Komandieri un līderi | |||||||||
| Spēks | |||||||||
| 7000 | 120 000–300 000 | ||||||||
| Zaudējumi | |||||||||
| 4000 (saskaņā ar Hērodotu)[3] | apmēram 20 000 (saskaņā ar Hērodotu)[4] | ||||||||
Termopilu kauja (grieķu: Μάχη τῶν Θερμοπυλῶν, Máchē tōn Thermopylōn; persiešu: نبرد ترموپیل, Nbrd Trmwpeal) bija viena no pazīstamākajām kaujām antīkajā vēsturē un nozīmīgs notikums grieķu—persiešu karu laikā. Tajā skaitliski neliels sengrieķu karaspēks mēģināja apturēt daudz lielākas Ahemenīdu impērijas armijas iebrukumu Grieķijā, kļūstot par drosmes, pašaizliedzības un militārās disciplīnas simbolu Rietumu vēsturiskajā atmiņā un militārajā kultūrā. Kauja norisinājās 480. gadā p.m.ē. šaurajā Termopilu pārejā Centrālajā Grieķijā pie Malijas līča. Sengrieķu spēkus vadīja Spartas valdnieks Leonids I, savukārt Ahemenīdu armiju — valdnieks Kserkss I. Pārejas šaurais reljefs būtiski ierobežoja uzbrucēju skaitlisko pārsvaru un ļāva aizstāvjiem vairākas dienas sekmīgi atvairīt persiešu uzbrukumus.
Termopilu kauja bija daļa no Ahemenīdu impērijas otrā iebrukuma Grieķijā. Militāri tā beidzās ar grieķu sakāvi, kad persieši, izmantojot nodevību un kalnu takas atklāšanu, apgāja aizsardzības pozīcijas. Lielākā daļa aizstāvju krita kaujā. Tomēr stratēģiski kauja deva Grieķijas pilsētvalstīm laiku sagatavoties turpmākai pretestībai, tostarp izšķirošajai Salamīnas jūras kaujai. Vēsturiski un simboliski Termopilu kauja iemieso apzināta upura ideju kopīga mērķa vārdā. Leonida I un viņa pavadoņu nāve kļuva par spēcīgu morālu piemēru visai Grieķijai un vēlākajām paaudzēm, simbolizējot brīvības aizstāvēšanu pret pārspēku. Jau antīkajā laikmetā kauja tika apdziedāta dzejā un aprakstīta vēstures darbos, bet mūsdienās tā ieņem stabilu vietu kā viens no visietekmīgākajiem notikumiem militārās un kultūras vēstures tradīcijā.
Kaujas gaita
[rediģēt | labot pirmkodu]Termopilu kaujas gaitā grieķu pilsētvalstu apvienotie spēki, stājoties pretī Ahemenīdu impērijas iebrukumam, apzināti izvēlējās aizsardzību šaurajā Termopilu pārejā. Šī vieta ir šaurs sauszemes koridors Centrālajā Grieķijā starp kalniem un jūru, kas būtiski samazināja persiešu skaitliskā pārsvara ietekmi un ļāva grieķiem ar salīdzinoši nelieliem spēkiem bloķēt ceļu uz Grieķijas dienvidiem. Aizsardzības plāns bija daļa no plašākas stratēģijas. Paralēli sauszemes aizstāvēšanai Termopilās grieķu flote centās kavēt persiešu jūras spēkus pie Artemīsijas. Sauszemes aizsardzībā tika izmantots arī nocietinājuma posms, ko antīkajā tradīcijā saista ar fokiešu mūri. Grieķu spēkus vadīja Spartas valdnieks Leonids I, savukārt persiešu armija 480. gadā p.m.ē. vasaras beigās, virzoties no ziemeļiem uz Grieķijas dienvidiem, pietuvojās pārejai valdnieka Kserksa I vadībā. Pēc ierašanās persieši vairākas dienas nogaidīja, cerot, ka grieķi atkāpsies, un tikai pēc tam uzsāka frontālus uzbrukumus. Persijas sauszemes operācijas pavadīja flotes darbība Egejas jūrā, kas uzsvēra otrā Persijas iebrukuma Grieķijā stratēģisko mērogu.
Pirmajās divās kaujas dienās grieķi sekmīgi izmantoja smagi bruņoto hoplītu falangas taktiku. Cieši sakārtotā ierinda ar lieliem vairogiem un šķēpiem ļāva pilnībā aizšķērsot šauro pāreju un atvairīt atkārtotus persiešu uzbrukumus. Persiešu karaspēks uzbruka viļņveidīgi, iesaistot gan vieglāk bruņotus kājniekus, gan elitārās vienības (avotos tradicionāli min arī mīdiešu daļas), taču reljefs liedza efektīvi izmantot manevrus un kavalēriju. Rezultātā persiešu uzbrukumi cieta ievērojamus cilvēku zaudējumus, kamēr grieķu aizstāvji, ciešot salīdzinoši nelielus zaudējumus, saglabāja pozīcijas un kaujas spēju.
Izšķirošs pavērsiens notika pēc tam, kad vietējais iedzīvotājs Efialts nodeva persiešiem ziņas par kalnu taku — Anopajas ceļu (Anopaia) —, kas ļāva apiet Termopilu aizsardzības līniju. Persieši nosūtīja vienību pa šo ceļu, lai izietu grieķiem aizmugurē. Takas posmu apsargāja grieķu vienība (bieži min fokiešus), taču persieši, neiesaistoties ilgstošā kaujā, turpināja manevru. Nakts laikā persiešu vienības nonāca grieķu pozīciju aizmugurē, padarot turpmāku aizsardzības noturēšanu militāri neiespējamu.
Saņemot ziņu par ielenkuma draudiem, Leonids sasauca kara padomi un pieņēma lēmumu atlaist lielāko daļu sabiedroto, lai tie atkāptos un saglabātos turpmākai aizsardzībai. Pats viņš palika pārejā ar 300 spartiešiem un daļu sabiedroto, tostarp tespiešiem (tradicionāli min ap 700 karavīru), kuri — pēc avotu interpretācijām — brīvprātīgi izvēlējās palikt kopā ar spartiešiem. Kaujas pēdējā fāzē grieķu aizmugures sardze tika ielenkta. Pēc šķēpu salūšanas cīņa turpinājās tuvcīņā, līdz Leonids un viņa pavadoņi krita kaujā. Termopilu pāreja tika atvērta persiešu armijai, tomēr pirmo dienu aizkavēšana deva Grieķijas spēkiem laiku pārgrupēties un sagatavoties turpmākajām grieķu—persiešu karu epizodēm, nostiprinot kaujas stratēģisko un simbolisko nozīmi vēsturē.
Termopilu kauja kultūrā
[rediģēt | labot pirmkodu]Par kaujas notikumiem ir uzņemtas filmas "300: Termopilu kauja" un The 300 Spartans.
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ Ernle Bradford. Thermopylae: The Battle for the West. Da Capo Press, 2004. 162. lpp. ISBN 0-306-81360-2.
- ↑ Edward Greswell. Origines kalendariæ Hellenicæ. E. Duychinck, Collin & co, 1827. 374. lpp.
- ↑ Herodotus VIII, 25
- ↑ Herodotus VIII, 24
Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Termopilu kauja.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |