Testosterons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Testosterons
Testosteron.svg
Testosterona struktūrformula
Testosterone-from-xtal-3D-balls.png
Testosterona molekulas modelis
Citi nosaukumi (8R,9S,10R,13S,14S,17S)-17-hidroksi-
10,13-dimetil-1,2,6,7,8,9,11,12,14,15,16,17-
dodekahidrociklopenta[a]fenantrēn-3-ons
CAS numurs 58-22-0
Ķīmiskā formula C19H28O2
Molmasa 288,42 g/mol
Kušanas temperatūra 155 °C
Viršanas temperatūra sadalās
Šķīdība ūdenī praktiski nešķīst

Testosterons (latīņu: testis — 'sēklinieks' + sterol —'sterīns') ir svarīgākais vīrišķais dzimumhormons.[1] Vīriešu organismā to producē sēklinieku Leidiga šūnas. Nelielos daudzumos tas veidojas arī sieviešu olnīcās, kā arī abu dzimumu virsnieru garozā. Pats testosterons ir bioloģiski visai neaktīvs, bet šūnās tas reducējas (pievieno ūdeņradi) līdz aktīvajai formai — dihidrotestosteronam. To nodrošina īpašs ferments, ko sauc par 5-alfa-reduktāzi. Reta ģenētiskā defekta gadījumā 5-alfa-reduktāzes var nebūt vai arī būt ļoti maz — tad vīriešu dzimuma auglis attīstās ar sievišķā tipa dzimumorgāniem vai ar neattīstītiem vīrišķajiem dzimumorgāniem. Ja medicīniskiem mērķiem nepieciešams nomākt testosterona aktivitāti, lieto 5-alfa-reduktāzi inhibējošus medikamentus.

200 mg/ml testosterona injekciju šķīdums

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1935. gadā Leopolds Ružička un citi ķīmiķi noskaidroja testosterona struktūru un veica nepilnu sintēzi no holesterīna.

Bioloģiskā iedarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Testosteronam ir plaša iedarbība uz cilvēka organismu. Galvenokārt androgēni, tostarp testosterons, veicina proteīnu sintēzi un audu augšanu, saistoties ar androgēnu receptoriem. Testosterons tiek uzskatīts gan par anabolisku, gan virilizējošu. Anaboliskie efekti saistās ar muskuļu masas, spēka un kaulu izturības pieaugumu. Androgēnie efekti saistīti ar normālu vīrišķo dzimumorgānu attīstību, balss lūzumu un tipisko apmatojumu. [2]

Pēc dzimšanas cilvēkam efektus rada brīvais (nesaistītais) cirkulējošais testosterons asinīs.

Pirms dzimšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Testosterons ietekmē augli 4.-6. attīstības nedēļas laikā. Lai gan testosteronam ir mazāka nekā dihidrotestosteronam loma augļa dzimuma determinācijā, tas arī ietekmē dzimumlocekļa, vīriešu tipa urīnizvadkanāla, prostatas un sēklas pūslīšu veidošanos auglim.

Pēc dzimšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Androgēnu efekti jaundzimušajiem nav vēl līdz galam izpētīti. Pirmajās dzīves nedēļās testosterona līmenis strauji pieaug (pubertātes līmenī) un tad 4-6 mēnešu vecumā tas jau ir ļoti zemā līmenī. Līdzšinējā teorija ir, ka tas nepieciešams smadzeņu attīstībai pēc vīrišķā tipa, jo nekādas pārmaiņas citos orgānos nav atrastas.

Pubertātē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsevišķas pazīmes veidojās gan meitenēm, gan zēniem.

  • Tauku dziedzeru palielināšanās, kas var izraisīt akni jeb pinnes.
  • Dzimumorgānu palielināšanās.
  • Palielināts libido un erekcija.
  • Parādās kaunuma rajona apmatojums.
  • Parādās sejas apmatojums.
  • Samazinās matu daudzums skalpa rajonā.
  • Parādās apmatojums uz krūtīm, ap areolu un ap anālo atveri .
  • Apmatojums uz kājām.
  • Apmatojums padusēs.
  • Samazinās zemādas tauku slānis uz sejas.
  • Palielināts muskuļu spēks un masa.[3]
  • Balss pazemināšanās.
  • Izveidojas ādamābols.
  • Attīstās spermatogēnie audi vīriešiem.
  • Deguna, žokļa formas maiņa (saistībā ar augšanas hormonu).
  • Pleci un krūškurvis kļūst platāki.
  • Kaulu nobriešana un mineralizācijas pakāpes pieaugšana (kļūst cietāki).

Sintēze organismā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Testosterons lielākoties veidojas sēkliniekos, bet mazāk citur — ādā, virsnieru garozas tīklveida zonā, kā arī sievietēm olnīcās. Sēkliniekos hormonu veido Leidiga šūnas. Šī hormona priekštecis ir holesterīns, kura pirmais modifikācijas posms norit šūnu mitohondrijos.

Vispirms šīs šūnas veido pregnenolonu, tad progesteronu, kas sarežģītu pārvērtību ceļā (par 17 α-hidroksiprogesteronu, pēc tam par androstendionu) tiek pārvērsts par testosteronu, kas fizioloģiski ir aktīvākais androgēns.

Testosterons no sēkliniekiem nonāk asinīs un tā lielākā daļa tiek saistīta ar specifiskiem plazmas proteīniem.

Testosterona līmeni ietekmē:

  • Svara zudums var paaugstināt testosterona līmeni. Tauku šūnas normā pārveido ar enzīma aromatāzes palīdzību testosteronu par estradiolu (sieviešu dzimumhormonu), tādējādi samazinot svaru samazināsies arī sieviešu dzimumhormonu līmenis.
  • D vitamīns 400–1000 IU/d (10–25 µg/d) paaugstina testosterona līmeni.[4]
  • Cinka deficīts samazina testosteronu, bet pārlieku liela cinka uzņemšana nepalīdz palielināt testosterona daudzumu.
  • Konkurence un dominēšana var paaugstināt dažās situācijās testosteronu.
  • A vitamīna trūkums samazina testosteronu.[5]
  • Novecošanās samazina testosteronu.
  • Mazi sēklinieki izraisa samazinātu testosterona līmeni.
  • REM miegs paaugstina nakts testosterona līmeni.[6]
  • Dabīgi (tostarp piparmētras) vai mākslīgie antiandrogēni samazina testosterona līmeni. [7]
  • Spēka treniņi palielina testosterona līmeni.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Cilvēka fizioloģija. R:, Zvaigzne, 1986, 293. lpp.
  2. Mooradian AD, Morley JE, Korenman SG (February 1987). "Biological actions of androgens". Endocr. Rev. 8 (1): 1–28.doi:10.1210/edrv-8-1-1. PMID 3549275.
  3. Bhasin S, Storer TW, Berman N, Callegari C, Clevenger B, Phillips J, Bunnell TJ, Tricker R, Shirazi A, Casaburi R (July 1996). "The effects of supraphysiologic doses of testosterone on muscle size and strength in normal men". N. Engl. J. Med. 335 (1): 1–7.doi:10.1056/NEJM199607043350101. PMID 8637535.
  4. Pilz S, Frisch S, Koertke H, Kuhn J, Dreier J, Obermayer-Pietsch B, Wehr E, Zittermann A (March 2011). "Effect of vitamin D supplementation on testosterone levels in men". Horm. Metab. Res.43 (3): 223–5. doi:10.1055/s-0030-1269854. PMID 21154195.
  5. Livera G, Rouiller-Fabre V, Pairault C, Levacher C, Habert R (2002). "Regulation and perturbation of testicular functions by vitamin A". Reproduction 124 (2): 173–80.doi:10.1530/rep.0.1240173. PMID 12141930.
  6. Andersen ML, Tufik S (October 2008). "The effects of testosterone on sleep and sleep-disordered breathing in men: its bidirectional interaction with erectile function" (PDF). Sleep Med Rev 12 (5): 365–79. doi:10.1016/j.smrv.2007.12.003.PMID 18519168.
  7. Akdoğan M, Tamer MN, Cüre E, Cüre MC, Köroğlu BK, Delibaş N (May 2007). "Effect of spearmint (Mentha spicata Labiatae) teas on androgen levels in women with hirsutism". Phytother Res 21 (5): 444–7. doi:10.1002/ptr.2074. PMID 17310494.