Tetramorfs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Tetramorfs ir mītisks tēls ar četrām (cilvēka, lauvas, vērša un ērgļa) sejām no pravieša Ecēhiēla vīzijas Vecajā derībā. Termins cēlies no grieķu valodas vārdiem "četri" (Τέσσᾰρες, τέσσερες, τέττᾰρες, τέττορες, τέτορες) un "forma" (Μορφή, μορφά).

Pravieša Ecehiēla redzējums (Rafaēls, 1518)

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau senatnē cilvēks laiku vai telpu mēdza dalīt četrās daļās, piemēram – četros gadalaikos, četrās debespusēs, personificējot un attiecinot arī cilvēciskas īpašības uz tiem. Tāpat arī mitoloģijā atrodami piemēri dažādu dzīvnieku elementu apvienošanai vienā tēlā, piemēram, Ēģiptes, Grieķijas un Babilonijas sfinksas attēlojot kā vēršus ar putna spārniem, lauvas ķepām un cilvēku sejām. Jūdu - kristiešu teoloģijā Tetramorfs ir spārnots radījums no Vecās Derības Ecēhiēla vīzijas

Es redzēju piepeši nāca stipra vētra no ziemeļiem,pacēlās liels mākonis ar uguni, tam bija spožums visapkārt un pašā vidū spulgoja kaut kas kā spilgti mirdzošs metāls. Tam vidū bija redzami četri dzīviem radījumiem līdzīgi veidojumi tie bija cilvēkiem līdzīgi tēli. Bet ikvienam no tiem bija četras sejas un četri spārni. Viņu kājas bija taisnas, un viņu kāju pēdas bija kā teļa nagi un laistījās kā nogludināts varš. Zem viņu spārniem bija cilvēka rokas uz visām četrām pusēm.Visiem četriem bija katram sava seja un savi spārni.Visi viena tēla spārni bija salikti kopā cits pie cita. Iedami tēli negrieza seju atpakaļ, bet katrs gāja taisni uz priekšu.Viņu seja bija šāda priekšpusē tiem bija cilvēka seja, labajā pusē lauvas seja visiem četriem, kreisajā pusē vērša seja visiem četriem un iekšpusē ērgļa seja visiem četriem. Viņu sejas bija vērstas un spārni bija izplesti uz augšu, katram tēlam divi, kas saskārās ar blakustēlu spārniem, un divi apsedza katram viņa ķermeni. Tie ikviens gāja taisni uz priekšu, tie gāja neatskatīdamies, kurp gars tos dzina.Šo dzīvo tēlu izskats bija kā kvēlojošas ogles, kā lāpu spožums: to uguns spulgoja dzīvo tēlu starpā.Ugunij bija spilgts spožums, no uguns izšāvās zibeņi.Dzīvie tēli šaudījās šurpu turpu un izskatījās kā zibeņi. Tuvāk aplūkojot dzīvos tēlus, es redzēju četrus riteņus zemē, pa vienam katra tēla priekšā. (Eceh. 1.nod. 4. - 15.).

Tetramorfs tiek attēlots ar četrām sejām - cilvēka, lauvas, vērša un ērgļa. Jaunajā Derībā Tetramorfs ir minēts Atklāsmes grāmatā, kur tas tiek attēlots kā četri apokaliptiski radījumi (lat. Quattuor Animalia), kas ir četri Dieva troņa sargi.

Goda krēsla priekšā kā stikla jūra, līdzīga kristālam. Goda krēsla vidū un goda krēslam apkārt četras dzīvas būtnes pilnas acīm, no priekšas un muguras puses. Pirmā līdzīga lauvam, otra līdzīga vērsim, trešai kā cilvēka seja un ceturtā līdzīga skrejošam ērglim. Un četras dzīvas būtnes, kam katrai pa seši spārni, kas pilni acīm visapkārt un iekšpusē un bez mitēšanās dienu un nakti sauc: "Svēts, svēts, svēts Kungs Dievs, Visuvaldītājs, kas bija, kas ir un kas nāks"(Atkl.4, 6 - 8)

Tetramorfa freska Meteorā

Vēlāk šie dzīvnieki tiek interpretēti kā simbols četriem evaņģēlistiem un termins Tetramorfs tiek izmantots, lai apzīmētu to simbolisko attēlojumu. Tetramorfa četras radības (sejas) kopš 2.gs. kļūst par evaņģēlistu klasiskā attēlojuma simboliem. Visbiežāk (piem. Sv.Hieronīma un vēlāko komentētāju darbos) Matejs tiek attēlots kā cilvēks, Marks kā lauva, Lūkas kā vērsis/ teļš, Jānis kā ērglis. Taču baznīctēvu darbos sastopami arī citi evaņģēlistu Mateja, Marka un Jāņa apzīmējumi:

Matejs Marks Lūka Jānis
Sv. Irenejs , arī Sinajas Anastasijs Cilvēks (eņģelis) Ērglis Vērsis/Teļš Lauva
Sv. Augustīns Lauva Cilvēks Vērsis/Teļš Ērglis
Sv. Hieronīms un vēlākie komentētāji Cilvēks Lauva Vērsis/Teļš Ērglis

Kopš 7.gs. Sv. Hieronīma evaņģēlistu simboliskais sadalījuma variants kļūst par obligāto Rietumu kristietībā. Kopš Patriarha Nikona reformas laikiem (no 1666.gada) arī Krievijas Pareizticīgā baznīca lieto šo Sv.Hieronīma evaņģēlistu simbolisko sadalījumu, taču vecticībnieki pieturas pie Sv. Ireneja lietotajiem evaņģēlistu apzīmējumiem.[1]

Sv. Hieronīms komentārā par Ecehiēla grāmatu pamato šos evaņģēlistu simboliskos apzīmējumus. Matejs tiek asociēts ar cilvēka (eņģeļa) tēlu, jo viņš savā evaņģēlijā vairāk attēlojis tieši Kristus cilvēcisko dabu. Marks saistīts ar lauvas tēlu, jo viņš evaņģēlijā attēlojis Kristus kā valdnieka īpašības. Lūka tiek asociēts ar vērsi (teļu), kas ir upurējamā dzīvnieka simbols, jo viņš uzsvēris Kristus kā garīdznieka būtību, kas nozīmē upuri citu labā. Jānis tiek asociēts ar ērgli, lai uzsvērtu viņa ticības augsto lidojumu. Sv. Hieronīms arī saista četrus dzīvniekus ar četrām debess pusēm, četriem elementiem, četriem gadalaikiem.[2]

Gregors Lielais uzskatīja ka Tetramorfs ir Kristus simbols tā zemes dzīves dažādos posmos. Kristus dzimis kā cilvēks (incarnio), pieņēmis nāvi kā upurējams vērsis (passio), augšāmcēlies kā lauva (resurrectio), uzņemts debesīs kā ērglis (ascensio).[3]

Tetramorfs tiek lietots arī kā vienotā Evaņģēlija (Dieva Vārda) simbols.

Analoģijas citās tradīcijās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules tautu mitoloģijā vairākkārt sastopami mitoloģisku dzīvnieku četrotne, kas personificē laika un telpas sadalījuma četras daļas, veicot laika un telpas četrdaļīgās struktūras sakārtošanu un aizsardzību pret haosu.

Virsraksta teksts Ziemeļi Rietumi Dienvidi Austrumi
Dienvidaustrumu Āzija Melns bruņurupucis Balts tīģeris Tumšsarkans fēnikss Zaļš pūķis
Asīrija, Senā Izraēla Ērglis Vērsis Lauva Cilvēks
Senā Grieķija Ērglis Zilonis Pūķis Zivs
Senā Ēģipte Vanags Šakālis Pērtiķis Cilvēks

Attēlojums mākslā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tetramorfs kristīgajā sakrālajā mākslā parasti tiek attēlots kopā ar uguns ratiem no Ecehiēla redzējuma. Ikonogrāfijā Tetramorfs tiek attēlots arī ikonas „Kristus slavā” kompozīcijā, Kristus tronim balstoties uz četriem svētajiem dzīvniekiem. Kristus tiek attēlots mandorlā (īpašs nimba veids), kura stūros atrodas Tetramorfa evaņģēlistu attēli, ar evaņģēlijiem rokās. Tie simbolizē Labās Vēsts izplatīšanos uz četrām debespusēm. Tetramorfs bieži tiek lietots arī kā arhitektūras elements baznīcu portālos un timpānos. Visi radījumi, saskaņā ar Ecehiēla un Jāņa vīzijām, parasti tiek attēloti ar spārniem. Daži mākslinieki, saskaņā ar Jāņa redzējumiem, uz radījumu spārniem attēlo arī acis. Renesanses laikā zināmākais Tetramorfa attēlojums mākslā ir Rafaela darbs „Pravieša Ecehiēla vīzija”.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Поморские ответы. Глава 21 О Евангелистах
  2. «Propter quattuor cardines mundi quibus orbis includitur» — Hieron. Comm. in Ez. 1,1 [PL, 25,15—22]
  3. Григорий Великий. In Ez. I. Ill, 1 и I. IV, 1—2 (PL, 76, 806; 815—816))