Pāriet uz saturu

Tido Gašpars

Vikipēdijas lapa
Tido Jozefs Gašpars
Tido Jozef Gašpar
Slovākijas Republikas Propagandas pārvaldes vadītājs
Amatā
1941  1945

Dzimšanas dati 1893. gada 7. martā
Valsts karogs: Austroungārija Austroungārija (tagad Karogs: Slovākija Slovākija)
Miršanas dati 1972. gada 10. maijā (79 gadu vecumā)
Valsts karogs: Slovākija Nove Zāmki, Slovākija
Tautība slovāks
Politiskā partija Hlinkas slovāku tautas partija
Profesija politiķis, žurnālists, rakstnieks, dramaturgs

Tido Jozefs Gašpars (slovāku: Tido Jozef Gašpar; dzimis 1893. gada 7. martā Rakovā, Austroungārija (mūsdienu Slovākija, Žilinas apgabals), miris 1972. gada 10. maijā Nove Zāmkos) bija slovāku politiķis, fašistiskās ideoloģijas pārstāvis, žurnālists, rakstnieks un dramaturgs. No 1939. līdz 1945. gadam vadīja Slovākijas Republikas Propagandas pārvaldi.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Izglītību ieguva Rakovā un Martinā. No 18 gadu vecuma strādāja par jūrnieku uz kuģiem Adrijas jūrā. 1919. gadā kļuva par apriņķa ierēdni, bet no 1922. gada strādāja preses nodaļā Čehoslovākijas Rūpniecības ministrijā.

Viņš rediģēja nedēļas izdevumu Slovenský svet (“Slovāku pasaule”), vēlāk bija oficiālā vēstneša redaktors un nedēļas laikraksta Nový svet (“Jaunā pasaule”) redakcijas loceklis.

1925.—1927. gadā vadīja dramaturģijas daļu Slovākijas Nacionālajā teātrī Bratislavā.

No 1938. gada strādāja Slovākijas autonomajā valdībā, bet no 1939. gada — Slovākijas Republikas premjerministra preses departamenta vadītājs.

Bija Hlinkas slovāku tautas partijas biedrs.

1940. gadā tika iecelts par Slovākijas Republikas pagaidu pilnvaroto lietvedi Šveicē, bet no 1941. līdz 1945. gadam bija Propagandas pārvaldes vadītājs. Viņš bija viens no galvenajiem slovāku valstiskuma ideologiem, balstīta uz nacionālistiskiem principiem, kā arī atbalstīja ciešu sadarbību ar Nacistisko Vāciju.

1939.—1944. gadā bija Slovākijas Seima deputāts.

Viņš ir autors runai, ko 1944. gada 29. augustā radio nolasīja aizsardzības ministrs Ferdinands Čatlošs. Runā tika paziņots par vācu karaspēka ienākšanu Slovākijā un aicināts nepretoties okupācijas spēkiem. Tā rezultātā daļa militāro garnizonu neiesaistījās pretošanās kustībā.

1945. gadā Gašpars tika arestēts un notiesāts uz mūža ieslodzījumu. 1958. gadā viņš tika amnestēts.

No 1963. gada līdz nāvei dzīvoja Nove Zamkos. Apbedīts Bratislavā Ondrejský cintorín kapsētā.

Daiļrade

[labot | labot pirmkodu]

Literāro darbību uzsāka 1920. gadā ar stāstu krājumu Hana a iné novely. Aktīvi sadarbojās ar slovāku presi, rakstīja rakstus, stāstus un lugas, kā arī nodarbojās ar tulkošanu.

1935. gadā tika apbalvots ar valsts literāro prēmiju par darbu Námorníci (“Jūrnieki”).

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]