Tiesību teorija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Tiesību teorija kā atsevišķa nozare radās 17. gadsimtā. 19. gadsimtā Vācijas universitātēs sāka pasniegt šo kursu ar nosaukumu Tiesību zinātnes. Latvijā tiesību teorijas kursu ar nosaukumu Ievads tiesību zinātnē uzsāka pasniegt ievērojamais jurists Augusts Lēbers (August Loeber) 1920. gadu sākumā.

Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiesību teorija iedalās divos pamatvirzienos pēc sabiedrības izpratnes par tiesībām:

  1. pozitīviskā tiesību teorija (dominēja 19. gadsimtā);
  2. dabiskā tiesību teorija (parādās 20. gadsimta sākumā kā kritika dogmatiskajām pozitīvajām tiesībām). Ejot laikam, mainās arī tiesiskā apziņa- priekšstati par tiesiskumu.