Tigraja

Tigraja
ትግራይ
—  reģions  —
Tigrajas ainava Tigrajas ainava
Karogs Ģerbonis
Tigrajas pavalsts Etiopijā
Koordinātas: 14°07′N 38°43′E
Galvaspilsēta	Mekele
Oficiālā valoda	tigrinja, amharu
Valsts	Etiopija
Dibināts	1991. gadā
Iedalījums	7 zonas Centrālā Tigraja Austrumtigraja Dienvidtigraja Dienvidaustrumu Tigraja Ziemeļrietumu Tigraja Rietumtigraja Mekele
Platība
- Kopā	53 036 km²
Iedzīvotāji (2024)
- Kopā	5 936 000
- Blīvums	111,9/km²
- Etniskais sastāvs	tigraji (96,6 %), amhari (1,6 %)
- Konfesijas	pareizticīgie (97 %), musulmaņi (3 %)
Laika josla	EAT (UTC+3)
ISO 3166	ET-TI
Tigraja Vikikrātuvē

Tigrajas nacionālā reģiona pavalsts (tigriņu: ብሄራዊ ክልላዊ መንግስቲ ትግራይ, Bǝherawi Kǝllǝlawi Mängǝsti Tǝgray; amharu: የትግራይ ብሔራዊ ክልላዊ መንግስት, yä-Tǝgray Bǝḥerawi Kǝllǝlawi Mängǝst) ir viena no Etiopijas reģionālajām pavalstīm. Tā atrodas valsts ziemeļrietumos, robežojas rietumos ar Sudānu, ziemeļos — ar Eritreju, austrumos — ar Afāru, bet dienvidos — ar Amharu. Pavalsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Mekele, citas lielākās pilsētas ir Adigrata, Šire Indaselasi un Aksuma. Lielākā daļa iedzīvotāju ir titulnācija tigraji, pēc konfesionālās pārliecības — etiopiešu pareizticīgie.

Ģeogrāfija

Tigrajas pavalsts aizņem Etiopijas kalnienes ziemeļdaļu, augstākais kalns ir Ferrahs 3954 m vjl. Galvenās upes ir Nīlas pieteka Tekeze un Mareba. Pavalsts ziemeļrietumos 2007. gadā izveidots Kaftas Šeraro nacionālais parks 6000 km² platībā.

Vēsture

Tigraju bieži uzskata par Etiopijas civilizācijas šūpuli. Šeit ir daudz vēstures, reliģisko un kultūras pieminekļu. Trīs galvenās monoteistiskās reliģijas — jūdaisms, kristietība un islāms — ieradās Etiopijā pa Sarkano jūru un pēc tam caur Tigraju.

8.–4. gadsimtā p.m.ē. šeit pastāvēja Daamotas karaliste ar galvaspilsētu Jehā; tajā bija attīstīta irigācijas lauksaimniecība (audzēja prosu), izgatavoja dzelzs ieročus un darbarīkus. Pēc Daamotas norieta šeit attīstījās jauna civilizācija, kas no mūsu ēras 1. gadsimta kļuva pazīstama kā Aksumas valsts ar galvaspilsētu senajā Aksumā. Aksuma pārvaldīja plašas teritorijas mūsdienu Etiopijā, Eritrejā, Sudānā, Somālijā un Jemenā. Šajā laikā pirmoreiz parādās Etiopijas nosaukums — tas cēlies no Kušas augstmaņa Itijopisa, kas saskaņā ar «Aksumas grāmatu» dibinājis pirmo galvaspilsētu Mazaberu; vēlāk tā pārcelta uz Aksumu. 325. vai 328. gadā Aksūma pieņēma kristietību un bija pirmā valsts, kuras kaltajās monētās bija attēlots krusts.Pēc Aksumas norieta 10. gadsimtā tigraju zemes nonāca Zagves dinastijas varā, bet 1270. gadā — Etiopijas impērijā. Tigraju zemes pa Marebas upi tika sadalītas divās provincēs; ziemeļu provinces pārvaldniekam bija tituls «Jūru valdnieks», bet dienvidu — «Tigraju valdnieks».

Vienots Tigrajas reģions izveidots 1991. gadā, kad varu pārņēma Tigraju tautas atbrīvošanas fronte. No 2020. līdz 2022. gadam norisinājās Tigrajas karš starp Etiopijas un Eritrejas valdību spēkiem no vienas puses un Tigraju tautas atbrīvošanas fronti no otras; karadarbības un tās izraisītā bada rezultātā gāja bojā pēc dažādām aplēsēm ap 80–380 tūkstošu cilvēku un izraisīja bēgļu krīzi.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tigraja.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)