Tikehau

Tikehau
Tikehau
Tikehau Landsat satelītattēls
Tikehau Tikehau
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	14°59′S 148°09′W
Arhipelāgs	Palisera salas
Platība	20 km²
Lagūnas platība	461 km²
Garums	27 km
Platums	19 km
Krasta līnija	78 km
Administrācija
Valsts	Francija
Aizjūras teritorija	Franču Polinēzija
Komūna	Raniroa
Lielākais ciems	Tikehau
Demogrāfija
Iedzīvotāji	560 (2017)
Blīvums	28/km²
Pamatiedzīvotāji	tuamotieši
Tikehau Vikikrātuvē

Tikehau (tuamotiešu: Tikehau) ir koraļļu atols Tuamotu salās Klusajā okeānā, ietilpst Palisera salu grupā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, ietilpst Raniroas komūnā. Salu pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tuamotieši.

Ģeogrāfija

Tikehau atola austrumu mala

Tikehau atrodas Palisera salu ziemeļrietumos, tuvākās salas ir 13 km attālā Raniroa austrumos un 38 km attālā Mataiva rietumos. Atols atrodas vulkāniskā zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 1760 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 63,5 līdz 65,1 miljoniem gadu. Atols ovālas formas, tā garums ir 27 km, platums — 19 km, bet rifa perimetrs — 78 km. Rifs iekļauj 461 km² lielu lagūnu, kurai ir viens ap 250 m plats savienojošais šaurums ar okeānu rifa rietumos.

Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni.

Vēsture

Le Tikehau by Pearl Resorts kūrorts

Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja krievu ekspedīcija Oto fon Kocebū vadībā 1816. gadā, kas to nodēvēja par Krūzenšterna salu (остров Крузенштерна) par godu admirālim Ivanam Krūzenšternam.

Saimniecība

Tikehau galvenā saimniecības nozare ir tūrisms. Atola dienvidos atrodas Tikehau lidosta, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Papeeti un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 40 tūkstošiem pasažieru. Nelielos apmēros attīstīta arī zveja, kokospalmu audzēšana un un pērļu audzēšana.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tikehau.