Tilbītes

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tilbītes
Tringa (Linnaeus, 1758)
Tumšā tilbīte (Tringa erythropus)
Tumšā tilbīte (Tringa erythropus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
DzimtaSloku dzimta (Scolopacidae)
ĢintsTilbītes (Tringa)
Tilbītes Vikikrātuvē

Tilbītes (Tringa) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas. Lielākā daļa no tām mājo saldūdens ūdenstilpju krastos, lai gan dažas sugas apmetas arī okeāna krastā, piemēram klaidoņtilbīte.[1] Tilbītes galvenokārt izplatītas ziemeļu puslodes mērenajā joslā.Tās sastopamas Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, bet, piemēram, klaidoņtilbīte izplatīta arī Austrālijā.[1]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā tilbīte (Tringa nebularia) ir lielākā tilbīšu ģintī

Latvijā sastopamas 6 tilbīšu sugas: tumšā tilbīte (Tringa erythropus), purva tilbīte (Tringa glareola), lielā tilbīte (Tringa nebularia), meža tilbīte (Tringa ochropus), dīķa tilbīte (Tringa stagnatilis) un pļavu tilbīte (Tringa totanus).[2]

Sistemātikas izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem 2006. gadā ģints tika paplašināta ar 3 jaunām sugām: klaidoņtilbīti (Tringa incana), Sibīrijas klaidoņtilbīti (Tringa brevipes) un dubļu tilbīti (Tringa semipalmata).[3] Nesenā pagātnē tilbītes tika iedalītas vairākās apakšģintīs, tomēr DNS pētījumi liecina, ka šādam iedalījumam nav pamata.[4]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tilbītes ir vidēji lieli putni, kuru ķermeņa garums ir apmēram 21—31 cm. Lielākā ģintī ir lielā tilbīte, kuras ķermeņa garums sasniedz 35 cm, spārnu plētums 70 cm, svars 290 g.[5] Mazākā ir purva tilbīte, kuras mazāko īpatņu ķermeņa garums ir 19 cm, spārnu plētums 56 cm.[6] Visām tilbīšu sugām ir taisns un garš knābis, kas daļai sugu nedaudz uzliekts uz augšu. Apspalvojumā dominē baltā, pelēkā un tumši brūnā krāsa. Vairākām sugām ir košas kājas un knābji.

Tilbītes parasti apmetas upju, ezeru, purvu un dīķu krastos un ir izplatītas tundrā, mežos un stepē. Tās barojas ar dažādiem kukaiņiem un bezmugurkaulniekiem, kurus atrod, rakņājoties piekrastes dūņās un dubļos. Lielākā daļa sugu ligzdo uz zemes, bet, piemēram, meža tilbīte ligzdo kokos, izmantojot citu putnu pamestās ligzdas.[7]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Purva tilbīte (Tringa glareola)

Tilbīšu ģints (Tringa)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Tringa incana — Wandering Tattler
  2. Latvijas daba: Sloku dzimta
  3. Pereira, Sérgio Luiz & Baker, Alan J. (2005): Multiple Gene Evidence for Parallel Evolution and Retention of Ancestral Morphological States in the Shanks (Charadriiformes: Scolopacidae). Condor 107(3): 514–526. DOI: 10.1650/0010-5422(2005)107[0514:MGEFPE]2.0.CO;2
  4. Ballmann, Peter (1969): Les Oiseaux miocènes de la Grive-Saint-Alban (Isère) [The Miocene birds of Grive-Saint-Alban (Isère)]. Geobios 2: 157-204. [French with English abstract] doi:10.1016/S0016-6995(69)80005-7
  5. ARKive: Common greenshank (Tringa nebularia)
  6. Tringa glareola — Wood Sandpiper
  7. Nature Gate: Green Sandpiper

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]