Tits Līvijs (latīņu: Titus Livius; tiek uzskatīts, ka dzimis 59. gadā p.m.ē., miris 17. gadā)[1]) bija romiešuvēsturnieks, kurš dzīvoja imperatora Oktaviāna Augusta laikā, ar kura ģimeni bija personīgi pazīstams.
Tits Līvijs ir autors monumentālam, visaptverošam darbam par Senās Romas vēsturi - "Ab Urbe Condita Libri" ("No pilsētas dibināšanas") un aptver laiku posmu no 753 p.m.ē līdz 9. gadam mūsu ērā. Tas tika sadalīts 142 grāmatās, no kurām līdz mūsdienām pilnībā saglabājušās 35. Īsi izklāsti par daļu no nesaglabājušām grāmatām ir atrasti Oksirinkhosas papirusos.