Tiverieši
Tiverieši (senaustrumslāvu: Тиверци) bija viduslaiku austrumslāvu cilts vai cilšu savienība, kas apdzīvoja Dņestras un Prutas baseina teritorijas, kā arī zemes pie Dņestras lejteces un Melnās jūras ziemeļrietumu piekrastes.
Saskaņā ar Pagājušo gadu vēsturi tiverieši dzīvoja gar Dņestru līdz pat Donavai. Hronikās viņi bieži minēti kopā ar uļičiem, jo abu cilšu apdzīvotās teritorijas atradās stepes pierobežā un bija saistītas ar dienvidrietumu austrumslāvu apdzīvotības zonu.
10. gadsimtā tiverieši nonāca Kijivas Krievzemes politiskajā ietekmē. Viņi piedalījās Kijivas kņazu karagājienos, tostarp karagājienos pret Bizantiju. Vēlāk viņu zemes daļēji ietekmēja stepju klejotāju kustības, kā arī politiskās pārmaiņas Dņestras un Donavas pierobežā.
Tiveriešu vēsturiskā attīstība bija cieši saistīta ar kontaktzonu starp austrumslāvu zemkopju kopienām, Melnās jūras stepes klejotāju tautām, Bizantiju un Donavas reģiona iedzīvotājiem. Šī teritorija bija nozīmīga tirdzniecības, militāro sakaru un kultūras mijiedarbības zona.
No vēlajiem viduslaikiem tiveriešu pēcteči kopā ar citām dienvidrietumu austrumslāvu grupām piedalījās ukraiņu tautas etnoģenēzē.