Tojotomi Hidejosi (japāņu: 豊臣 秀吉, izrunā: /to.jo.to.mʲi çi.de(ꜜ).jo.ɕi/; dzimis 1537. gada 27. martā, miris 1598. gada 18. septembrī) bija japāņu samurajs, karavadonis un valstsvīrs, viens no trim Japānas lielajiem apvienotājiem līdzās Odam Nobunagam un Tokugavam Iejasu. Viņš kļuva par dominējošu politisko un militāro spēku pēc sava kunga Odas Nobunagas nāves 1582. gadā, pabeidzot lielāko daļu Japānas apvienošanas procesa, kas bija sācies Sengoku periodā. Tojotomi Hidejosi izcēlās Odas Nobunagas dienestā, no zemnieku izcelsmes kļūdams par vienu no viņa redzamākajiem komandieriem. Pēc Odas Nobunagas bojāejas viņš sakāva pretiniekus un konsolidēja varu rietumu un centrālajā Japānā, ieņemot kampaku (reģenta) un vēlāk taiko (bijušā reģenta) titulus, de facto kļūstot par valsts vadītāju.
Viņa valdīšanas laikā tika īstenotas plašas administratīvās un sociālās reformas — zemes uzmērīšana (kenči), zobenu medības (katanagari) un karavīru un zemnieku kārtu nošķīrums, kas nostiprināja centralizētu pārvaldi. Tojotomi Hidejosi vadīja arī lielus celtniecības projektus, piemēram, Osakas pils būvniecību, un viņa laikā attīstījās Azuči–Momojamas laikmeta kultūra. Tomēr viņa militārās ekspansijas mēģinājumi Korejā (1592–1598) izrādījās neveiksmīgi un izsmēla valsts resursus. Tojotomi Hidejosi ar savu darbību noslēdza Sengoku periodu un ielika pamatus Tokugavas sjogunāta (Edo perioda) izveidei, kas Japānā nodrošināja mieru un stabilitāti vairāk nekā divu gadsimtu garumā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajām personībām Japānas vēsturē, kura politiskā un institucionālā darbība noteica valsts attīstības virzienu turpmākajos gadsimtos.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tojotomi Hidejosi.
