Pāriet uz saturu

Tomass Hendriks Ilvess

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Tomass Ilvess)
Tomass Hendriks Ilvess
Toomas Hendrik Ilves
Igaunijas prezidents
Amatā
2006. gada 9. oktobris — 2016. gada 10. oktobris
Premjerministrs Andruss Ansips
Tāvi Reivass
Priekštecis Arnolds Rītels
Pēctecis Kersti Kaljulaida

Dzimšanas dati 1953. gada 26. decembrī (70 gadi)
Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija
Tautība igaunis
Politiskā partija bezpartejisks, pirms tam Sociāldemokrātiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e)
Profesija žurnālists, diplomāts
Augstskola Kolumbijas Universitāte,
Pensilvānijas Universitāte

Tomass Hendriks Ilvess (igauņu: Toomas Hendrik Ilves; dzimis 1953. gada 26. decembrī Stokholmā, Zviedrijā) ir bijušais Igaunijas prezidents. Iepriekš darbojies kā žurnālists un diplomāts, 1990. gados bija Igaunijas Sociāldemokrātiskās partijas līderis, vēlāk — Eiropas parlamenta deputāts. Igaunijas prezidenta amatā Ilvess darbojās kopš 2006. gada 9. oktobra, 2011. gada 29. augustā viņš tika pārvēlēts uz otro prezidentūras termiņu.

Bērnība un izglītība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ilvess ir dzimis Stokholmā, Zviedrijā; viņa vecāki bija igauņu bēgļi. Viņš uzauga ASV, ieguva grādu psiholoģijā Kolumbijas un Pensilvānijas universitātēs.

1980. gados Ilvess bija Radio Brīvā Eiropa žurnālists un aktīvi iesaistījās Igaunijas neatkarības atjaunošanas procesā 1991. gadā. Vairākus gadus bijis Igaunijas vēstnieks ASV, Kanādā un Meksikā.

1996. gada decembrī Ilvess kļuva par Igaunijas ārlietu ministru, esot šajā amatā līdz 1998. gada septembrim, kad kļuva par mazās opozīcijas Zemnieku partijas vadītāju. Drīz Ilvess kļuva par Tautas partijas (reformētās Zemnieku partijas) vadītāju, kas apvienojās ar Sociāldemokrātisko partiju. 1999. gada martā viņš atkal atgriezās ārlietu ministra amatā, kurā sabija līdz 2002. gadam, kad izjuka valdošā koalīcija. Ilvess atbalstīja Igaunijas iestāšanos Eiropas Savienībā un vadīja pārrunas ar Savienību, kas noveda pie Igaunijas iestāšanās tajā 2004. gada 1. maijā. 2003. gadā Ilvess tika ievēlēts Eiroparlamentā, par pilntiesīgu tā deputātu kļūstot 2004. gada 1. maijā. Eiroparlamentā Ilvess bija Eiropas Sociālistiskās partijas sastāvā.

Prezidenta vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kersti Kaljulaida, viņas vīrs Georgijs-Renē Maksimovskis, Tomass Hendriks Ilvess, viņa sieva Ieva Ilvesa (2016).

2006. gada 23. maijā Ilvesu prezidenta vēlēšanām izvirzīja Reformu partija, Tēvzemes savienība un Sociāldemokrātiskā partija. 29. augustā Ilvess bija vienīgais kandidāts prezidenta vēlēšanu otrajā un trešajā kārtā, tādējādi viņš ieguva 64 no 65 nodotajām balsīm (vēlēšanas boikotēja Centra partija un Tautas savienība). Tā kā netika sasniegtas 2/3 no Rīgikogu (Igaunijas parlamenta) deputātu balsīm, viņa kandidatūra tika pārcelta uz nākamo vēlēšanu kārtu Elektorātu asamblejā. 23. septembrī Ilvess saņēma 174 balsis Elektorātu asamblejas balsojumā un kļuva par Igaunijas ceturto prezidentu.

Ilvesa piecu gadu prezidentūras termiņš sākās 2006. gada 9. oktobrī. Pats Ilvess sacījis, ka savu darbību galvenokārt vērsīs ārpolitikā.

2011. gada 29. augustā viņš tika pārvēlēts uz otro prezidentūras termiņu.[1]

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ilvess ir trīs reiz precējies. Ar pirmo sievu Meriju Buloku, amerikāņu psiholoģi, ir divi bērni: dēls, 1987. gadā dzimušais Lūkass Kristjans, kurš 2009. gadā absolvēja Stenforda Universitāti, un meita Jūlija Kristīne, kas dzimusi 1992. gadā.

2004. gadā Ilvess apprecēja savu partneri — Evelīnu Intu-Lambotu, ar kuru ir meita Kadri Keiu, kas dzimusi 2003. gadā. 2015. gada 17. aprīlī Ilvess paziņoja par laulības ar Evelīnu Ilvesu šķiršanu tā paša gada 30. aprīlī, kas noticis ilgstošās nošķirtības dēļ.

2015. gada 7. decembrī Ilvess paziņoja par saderināšanos, bet 2016. gada 2. janvārī salaulājās ar latvieti Ievu Kupci. 2016. gada 28. novembrī Ievai piedzima dēls Hanss Hendriks Ilvess.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Arnolds Rītels
Igaunijas prezidents
2006. gada 9. oktobris2016. gada 10. oktobris
Pēctecis:
Kersti Kaljulaida