Toragajs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Koordinātas: 40°09′55″N 49°17′46″E / 40.16528°N 49.29611°E / 40.16528; 49.29611
Toragajs
Torağay, Torağay palçıq vulkanı
Toragajs (Azerbaidžāna)
Toragajs
Toragajs
Augstums ap 400 m v.j.l.
Atrašanās vieta Azerbaidžāna
Tips Dubļu vulkāns
Pēdējais izvirdums 2018
Toragajs Vikikrātuvē

Toragajs (azerbaidžāņu: Torağay) jeb Torahajs ir aktīvs dubļu vulkāns Azerbaidžānā. Tas atrodas Gobustanas nacionālajā parkā (Qobustan Milli Parkı), kurā ir daudz līdzīgu, bet krietni zemāku dubļu vulkānu. Toragaja augstums virs jūras līmeņa ir ap 400 m un virs apkārtējās ainavas — ap 300 m,[1] kas padara to par augstāko dubļu vulkānu pasaulē, iekļautu Ginesa rekordu grāmatā.[2] Vulkāna krāteris ir 500 — 550 m diametrā, to ierobežo 8 metrus augsta dabiska siena ar izlauzumu rietumu pusē. Vulkāna apakšdaļa aizņem 754 hektārus, dubļu slāņa vidējais biezums ir 100 metru un apjoms 350 miljoni m³.[3] Kopš novērojumu sākuma 1841. gadā vislielāko aktivitāti vulkāns parādījis 1984.—1988. gados, izvirstot 5 gados 4 reizes.

Tulkojumā vārds "Torağay" azerbaidžāniski nozīmē cīruli, un, lai izvairītos no sajaukšanas, kalnu bieži apzīmē pilnā nosaukumā "Toragaja dubļu vulkāns" (Torağay palçıq vulkanı).

Netālu no Toragaja atrodas arheoloģiskais Gobustanas valsts mākslas un vēstures rezervāts.

Azerbaidžānas dubļu vulkāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dubļu vulkāni, ieskaitot Toragaju, ir bieži naftas un gāzes atradņu vietās. Azerbaidžānā tādu uzskaitīts nepilni 400.[4] Visvairāk to ir Gobustanas pilsētas apkaimē, kur 1966. gadā izveidota aizsargājama dabas teritorija, ietverot arī Toragaju. Tā tika iekļauta starp pasaules 7 jauno dabas brīnumu 28 finālistiem.[5]

Šādu vulkānu izvirdums sākas ar pazemē uzkrājušos ogļūdeņražu gāzu sprādzienu, kas izsviež gaisā krātera sacietējušo dubļu garozu un izvirž no tā šķidru dubļu straumi, kas sajaukta ar naftu. Sprādzienu pavada zemestrīce. Izdalījušās gāzes bieži aizdegas.[6]

Dažas dienas pēc izvirduma sākuma tas apsīkst, krāterī veidojas liels daudzums nelielu krāterīšu, kuri katrs atsevišķi izdala gāzes un šķidrumu, bieži arī naftu.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mapcarta: Toragaja apkaimes reljefs
  2. Guinness World Records: Largest mud volcano (angliski)
  3. Discover the Largest Mud Volcanoe in the World- Toragay (angliski)
  4. AzConsulate: Mud Volcanoes (angliski)
  5. New7wonders: Gobustan Mud Volcanoes (angliski)
  6. 6,0 6,1 О природе грязевых вулканов. Профессор В. Н. Холодов. Геологический институт РАН, Москва (krieviski)