Torijs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Torijs
90
2
10
18
32
18
8
2
Th

232,03806 g/mol

[Rn]6d27s2
Th-TableImage.svg
MonaziteUSGOV.jpg    Thorotrast.jpg
Monacīts — torija minerāls; torotrasts — toriju saturoša kontrastviela
Oksidēšanas pakāpes +4
Elektronegativitāte 1,3
Blīvums 11700 kg/m3
Kušanas temperatūra 2115 K (1842 °C)
Viršanas temperatūra 5061 K (4788 °C)

Torijs ir vāji radioaktīvs ķīmiskais elements ar simbolu Th un atomskaitli 90. Tīrs torijs ir sudrabbalts metāls un apsūbē melns, ja nonāks saskarē ar gaisu, veidojot torija dioksīdu. Torijs ir mēreni ciets, kaļams un ar augstu kušanas temperatūru. Tas ir elektropozitīvs aktinīds, kura dominējošā oksidēšanas pakāpe ir +4; tas ir diezgan reaģētspējīgs un, smalki sasmalcināts, var gaisā uzliesmot.

Toriju iegūst no polimetālu rūdām. Torijs ir izplatītāks elements Zemes garozā nekā urāns. Toriju lieto magnija sakausējumiem, karstumizturīgai keramikai (torija oksīdam kušanas temperatūra ir 3300 °C). Ķīmiskajos savienojumos torijs parasti ir četrvērtīgs.

Torijs ir vāji radioaktīvs. Tam dabā ir sastopams tikai viens izotops, kura pussabrukšanas periods ir 14,0 miljardi gadu.[1] Toriju var arī lietot par kodoldegvielu, ja reakcijas sākumu nodrošina ar ārēju neitronu avotu, piemēram, ar urānu vai plutoniju. Tālākā reakcijā neitronus nodrošina torija sabrukšana.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā ir sastopams tikai viens torija izotops232Th. Tā pussabrukšanas periods ir 14,0 miljardi gadu,[1] aptuveni Visuma vecums. Mākslīgi ir iegūti torija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 208 līdz 239. No mākslīgi iegūtajiem torija izotopiem visstabilākie ir 230Th (pussabrukšanas periods ir 75,4 tūkstoši gadu), 229Th (7932 gadi) un 228Th (1,91 gadi).[1]

Savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir zināmi daudzi torija savienojumu, jo torijs un urāns ir visstabilākie un pieejamākie aktinīdi, un tie ir vienīgie aktinīdi, kurus var droši un legāli pētīt parastā laboratorijā. Torija atomā ir 90 elektroni, no kuriem 4 ir vērtības elektroni. Zināmākie torija savienojumi ir torija dioksīds (ThO2), torija hidroksīds (Th(OH)4), torija karbīds (ThC), torija hlorīds (ThCl4), torija tetrafluorīds (ThF4), torija jodīds (ThI4), torija ortosilikāts (ThSiO4), torija oksalāts (Th(C2O4)2), torija sulfīds (ThS2), torija nitrāts (Th(NO3)4) un torosēns (Th(C8H8)2), kā arī torija monoksīds (ThO).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Toriju 1829. gadā atklāja norvēģu amatieris mineralogs Mortens Trāne Esmarks (Morten Thrane Esmark), bet identificēja zviedru ķīmiķis Jenss Jākobs Bercēliuss, kurš šo elementu nosauca par godu senskandināvu dievam Toram.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Isotopes of the Element Thorium» (angļu). Jefferson Lab. Skatīts: 2018. gada 28. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]