Tortonas stāvs
Tortonas stāvs (angļu: Tortonian stage) ir neogēna sistēmas un miocēna nodalījuma piektais stāvs (ģeoloģiskā stratigrāfiskā vienība). Šī stāva nogulumi ir veidojušies tortonas laikmetā periodā no 11,63 līdz 7,246 miljoniem gadu (kopumā nepilnus 4,4 miljonus gadu). Tortonas stāva nogulumi atrodas virs miocēna serravalles stāva nogulumiem un zem mesīnas stāva nogulumiem.
| Periods (sistēma) | Epoha (nodalījums) | Laikmets (stāvs) | Intervāls |
|---|---|---|---|
| Neogēna periods (23,03 — 2,58 Ma) |
Pliocēns (5,333 — 2,58 Ma) | ||
| Pjačencas | (3,600 — 2,58 Ma) | ||
| Zankles | (5,333 — 3,600 Ma) | ||
| Miocēns (23,03 — 5,333 Ma) | |||
| Mesīnas | (7,246 — 5,333 Ma) | ||
| Tortonas | (11,63 — 7,246 Ma) | ||
| Serravalles | (13,82 — 11,63 Ma) | ||
| Langes | (15,98 — 13,82 Ma) | ||
| Burdigalas | (20,45 — 15,98 Ma) | ||
| Akvitānijas | (23,04 — 20,45 Ma) |
Izveidošana un stratigrāfija
[labot | labot pirmkodu]Tortonas stāvu 1867. gadā izdalīja šveiciešu ģeologs Kārlis Meijers Eimars Itālijas ziemeļos. Stāva nosaukums nāk no Tortonas pilsētas Pjemontā, Itālijā, kur to pārstāv gaišzili merģeļi ar dziļūdens molusku čaulām. Centrāleiropā tortonas stāvam ģeohronoloģiski apmēram atbilst panonijas (Pannonian) reģionālais stāvs, bet Austrumeiropā karaganas (Karaganian) un konkas (Konkian) Paratetisa reģionālie stāvi. Vēl tas sakrīt ar Eiropas sauszemes zīdītāju augšējo astarakas, vallejas un apakšējo turolijas stāvu, Ziemeļamerikas sauszemes zīdītāju augšējo klarendonas un apakšējo hemfilijas stāvu un Dienvidamerikas sauszemes zīdītāju augšējo časikoskas un apakšējo vaikerijas stāvu.
Tortona stāva pamatne attiecas uz pēdējo kopējo kalcīta nanoplanktona Discoaster kugleri un planktona foraminīferu Globigerinoides subquadratus parādīšanos. Tā sakrīt arī ar īso normāli polarizēto magnētisko hronozonu C5r.2n. GSSP par tortonas stāva globālo stratotipu noteica Monte dei Korvi griezumu pie Ankonas, Itālijā.[1] Tortona stāva augšējā robeža mesīnas stāva pamatnē tiek noteikta planktona foraminīferu Globorotalia conomiozea parādīšanās līmenī, kas stratigrāfiski atrodas C3Br. Ir magnētiskās hronozonas vidū.
Apstākļi
[labot | labot pirmkodu]Šī laikmeta būtiska iezīme bija savannveidīgu ainavu parādīšanās Amerikas abos kontinentos, ko izraisīja globāla atdzišana un progresējošs sauss klimats. Mērenā veģetācija parādījās Austrumāzijā, lai gan Āfrikā, Austrālijā un Rietumeirāzijā neparādījās nekādas īstas zālāju platības. Ziloņveidīgie jau bija attīstījušies un pārceļoja no Āfrikas uz Eirāziju. Hiparioni, kuru dzimtene ir Ziemeļamerika, caur Āziju nonāca Āfrikā. Abas Amerikas bija jau samērā tuvu viena otrai, lai pirmie "pārceļotāji" uz peldošiem stumbriem un augu daļām varētu pārcelties no kontinenta uz kontinentu.
Pirms apmēram 10 miljoniem gadu būtiski palielinājās Ziemeļatlantisko dziļūdens straumju (NADW) ieplūšana Indijas okeānā. Bet pirms apmēram 8,72 miljoniem gadu aktvizējās Jeloustona un notika Greilendingas superizvirdums, kura tilpums sastādīja virs 2800 km³.[2]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Hilgen, F.; Abdul Aziz, H.; Bice, D.; Iaccarino, S.; Krijgsman, W.; Kuiper, K.; Montanari, A.; Raffi, I.; Turco, E. & Zachariasse, W.-J.; 2005: The Global boundary Stratotype Section and Point (GSSP) of the Tortonian Stage (Upper Miocene) at Monte Dei Corvi, Episodes 28, p. 6-17.
- ↑ Knott, T.R.; Branney, M.J.; Reichow, M.K.; Finn, D.R.; Tapster, S.; Coe, R.S. (2020). "Discovery of two new super-eruptions from the Yellowstone hotspot track (USA): Is the Yellowstone hotspot waning?". Geology. 48 (9): 934–938.