Tīringene

Tīringenes Brīvvalsts
	Tīringenes Brīvvalsts; Freistaat Thüringen
	— Federālā zeme —
	Tīringenes ainavaTīringenes ainava
; Karogs	; Ģerbonis
	Tīringene Vācijas kartē
	Platība
- Kopējā	16 172,50 km²
	Iedzīvotāji (2013. gada 31. maijā)
- Kopā	2 188 589
- Blīvums	135,3/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
- Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
ISO 3166-2	DE-TH
	Mājaslapa: www.thueringen.de
	Tīringenes Brīvvalsts Vikikrātuvē

Tīringene (vācu: Thüringen), oficiāli Tīringenes Brīvvalsts (Freistaat Thüringen, izrunā: [ˈfʁaɪʃtaːt ˈtyːʁɪŋən]), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm. Tā atrodas valsts centrālajā daļā. Tīringenes platība ir 16 172,50 km², bet iedzīvotāju skaits 2013. gada maijā bija 2,19 miljoni. Lielākā daļa no federālās zemes atrodas Zāles upes baseina teritorijā. Tīringene robežojas ar Lejassaksijas, Saksijas-Anhaltes, Saksijas, Bavārijas un Hesenes federālajām zemēm.

Tīringenē ir attīstīti daudzi ziemas sporta veidi. Aptuveni pusi no Vācijas iegūtajām zelta medaļām ziemas olimpiskajās spēlēs pēdējos 20 gados ir ieguvuši Tīringenē dzimuši un auguši sportisti. Oberhofas pilsētiņā regulāri notiek dažādu ziemas sporta veidu Pasaules un Eiropas čempionāti, kā arī dažādu ziemas sporta veidu Pasaules kausa posmi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīvvalsts nosaukums atvasināts no seno ģermāņu cilts tīringu (vācu: Thüringer) vārda. Tas netika lietots līdz 1920. gadam, kad pēc Pirmā pasaules kara beigām t.s. Veimāras Republikas ietvaros izveidoja Tīringas zemi (1920–1952) ar galvaspilsētu Veimārā, kurā ietilpa septiņas agrāk pastāvējušās hercogistes Saksija-Veimāra-Eizenaha (Sachsen-Weimar-Eisenach), Saksija-Meiningene (Sachsen-Meiningen), Saksija-Altenburga (Sachsen-Altenburg), Saksija-Gota (Sachsen-Gotha), Švarcburga-Rudolštate (Schwarzburg-Rudolstadt), Švarcburga-Zonderhauzene ( Schwarzburg-Sondershausen) un Roisa (Reuß). Saksija-Koburga (Sachsen-Coburg) pievienojās Bavārijai, bet Erfurte un Ziemeļtīringa palika Prūsijas sastāvā līdz 1945. gadam.

Pēc Otrā pasaules kara Tīringas zeme atradās PSRS okupācijas zonā, no 1949. gada VDR sastāvā. 1952. gadā to sadalīja trīs apgabalos: Erfurtes, Gēras un Zūlas. Pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā atjaunoja Tīringas zemi ar galvaspilsētu Erfurtē. 1993. gadā tā ieguva Tīringenes brīvvalsts nosaukumu.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās pilsētas: Erfurte, Gēra, Jēna, Veimāra

Lielākās upes: Leine, Zāle, Vera

Kalni un augstienes: Harcs (Harz), Rēns (Rhön), Tīringenes Mežs (Thüringer Wald)

Adminitratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīringene administratīvi sīkāk dalās 17 apriņķos (Landkreis) un 6 neatkarīgajās pilsētās (kreisfreie Städte).

Apriņķis	Nosaukums vācu valodā	Platība (km²)	Iedzīvotāji (2011. gadā)
Altenburgas apriņķis	Landkreis Altenburger Land	569,08	95829
Eiksfeldas apriņķis	Landkreis Eichsfeld	939,82	101906
Gotas apriņķis	Landkreis Gotha	935,59	135986
Greicas apriņķis	Landkreis Greiz	834,52	104464
Hildburghauzenes apriņķis	Landkreis Hildburghausen	937,38	66007
Ilmas apriņķis	Ilm-Kreis	843,3	110135
Kīfheizeres apriņķis	Kyffhäuserkreis	1035,13	79464
Nordhauzenes apriņķis	Landkreis Nordhausen	714	86734
Šmalkaldenes-Meiningenes apriņķis	Landkreis Schmalkalden-Meiningen	1210,14	127042
Unstrutas-Hainihas apriņķis	Unstrut-Hainich-Kreis	975,48	105683
Vartburgas apriņķis	Wartburgkreis	1304,84	128105
Veimāreres apriņķis	Landkreis Weimarer Land	803,03	82458
Zāles-Holclandes apriņķis	Saale-Holzland-Kreis	816,99	84677
Zāles-Orlas apriņķis	Saale-Orla-Kreis	1148,41	85259
Zālfeldes-Rūdolštates apriņķis	Landkreis Saalfeld-Rudolstadt	1034,58	112555
Zemmerdas apriņķis	Landkreis Sömmerda	804,17	71544
Zonnebergas apriņķis	Landkreis Sonneberg	433,36	58465