Trīsstūris (zvaigznājs)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Trīsstūris
Triangulum
Zvaigznāja karte ar tā robežām
Saīsinājums (latīniski): Tri
Nosaukums (latīniski) Triangulum
Rektascensija: 2 h
Deklinācija: +30°
Zvaigznāja platība: 132 kv. grādi. (78. vieta)
Galvenās zvaigznes: 3
Zvaigznes ar eksoplanētām: 3
Spožas zvaigznes: 0
Tuvās zvaigznes: 0
Spožākā zvaigzne: β Tri (3m)
Tuvākā zvaigzne: δ Tri (35,4 ly)
Mesjē kataloga objekti: 1
Meteoru plūsmas:
Robežzvaigznāji Andromeda
Zivis
Auns
Persejs
Redzams Latvijā rudenī
Redzams platuma grādos no +90° līdz −60°

Trīsstūris jeb Trijstūris (latīņu: Triangulus) ir ziemeļu puslodes zvaigznājs. Zvaigznājā ir 19 zvaigznes, kas spožākas par 6. redzamo zvaigžņlielumu un tādēļ saskatāmas ar neapbruņotu aci. Tomēr neviena no šī nelielā zvaigznāja (78. no 88 pēc izmēra) zvaigznēm nav spožāka par 3. zvaigžņlielumu, tādēļ zvaigznājs nav viegli pamanāms. Trīs spožākās tā zvaigznes veido šaurleņķa trijstūri, pateicoties kam tas arī ieguvis savu vārdu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zvaigznājs pašlaik zināmajās Eiropas debesu kartēs ieviests 2. gadsimtā, Klaudija Ptolemaja darbā Almagests, kas lielā mērā bāzēts uz mūsdienās zudušajiem Hiparha datiem. Jau pirms viņiem tā zvaigznes bijušas zināmas feniķiešiem un krētiešiem.

Babilonijas zvaigžņu katalogos šis zvaigznājs tika apvienots ar Andromēdas Gammu un saukts par "Arklu", jo Trīsstūra parādīšanās debesīs Divupē februārī iezīmēja aršanas darbu sākumu.[1]

Grieķi nosauca Trīsstūri par Deltotonu (Δελτωτόν), pamatojoties uz trīsstūra līdzību grieķu burtam "delta". Vēlāk grieķiem parādījās arī versija, ka tas līdzinās Sicīlijai.[2]

Arābi Trīsstūra zvaigznes dēvējuši par Mutallu, bet senie ebreji — par Šālīšu, atbilstoši tālaika trīsstūrainam mūzikas instrumentam.

Ķīnieši Trīsstūra daļu debesīs apvienoja ar Andromēdas Gammu un nosauca šo figūru par "Debesu Lielo ģenerāli".[2]

Astronoms Jans Hevēlijs XVII gadsimtā no Trīsstūra atdalīja atsevišķu Mazā Trīsstūra zvaigznāju, bet šī ideja neguva popularitāti un mūsdienās šāda zvaigznāja nav.[3]

Spožākās zvaigznes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tabulā uzskaitītas 10 spožākās zvaigznes Trīsstūra zvaigznājā pēc redzamā spožuma.

Nosaukums Baiera
apzīmējums
Saīsināts
nosaukums
Redzamais
spožums
Absolūtais
spožums
Attālums (ly) Spektra klase Piezīmes
Trīsstūra Bēta β β Tri 3,00 0,09 124 A5III Fizikālā dubultzvaigzne, otrais komponents - ļoti tuva F klases zvaigzne.
Ras al-Mutalla α α Tri 3,42 1,95 64 F6IV Saucas arī Motala. Fizikālā dubultzvaigzne, otrais komponents — ļoti tuva M klases zvaigzne.
Trīsstūra Gamma γ γ Tri 4,03 1,24 118 A1Vnn
Trīsstūra Delta δ δ Tri 4,84 4,66 35 G0V Fizikālā dubultzvaigzne, otrais komponents — ļoti tuva K klases zvaigzne.
Trīsstūra Jota ι ι Tri 4,94 0,08 305 F5V comp SB Četrkārša zvaigžņu sistēma.
Trīsstūra 14 - 14 Tri 5,15 −0,25 391 K5III Maiņzvaigzne.
Trīsstūra 7 - 7 Tri 5,25 0,48 293 A0V
Trīsstūra 10 - 10 Tri 5,29 0,13 350 A2V
Trīsstūra 12 - 12 Tri 5,29 1,90 155 F0III
Trīsstūra 15 - 15 Tri 5,38 M3III Maiņzvaigzne.

Citi objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zvaigznājā atrodas Trīsstūra galaktika, kura, tāpat kā mūsu galaktika, pieder pie Lokālās galaktiku grupas un ir viena no lielākajām tajā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rogers, John H. (1998). "Origins of the Ancient Constellations: I. The Mesopotamian Traditions". Journal of the British Astronomical Association. 108: 9–28. Bibcode:1998JBAA..108....9R.
  2. 2,0 2,1 Allen, Richard Hinckley (1963) [1899. Star Names: Their Lore and Meaning (Reprint ed.). New York, New York: Dover Publications Inc. pp. 414–15. ISBN 0-486-21079-0.]
  3. Allen, Richard Hinckley (1963) [1899]. Star Names: Their Lore and Meaning (Reprint ed.). New York, New York: Dover Publications Inc. pp. 417. ISBN 0-486-21079-0.