Trama (mikoloģija)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Egļu baravikas trama. Redzamas arī cepurītes un kātiņa virsmiziņas, un stobriņu slānis - himenofors.

Trama jeb sēnes mīkstums mikoloģijā ir sēnes augļķermeņa iekšējā, gaļīgā daļa. Tas atšķiras no audu ārējā slāņa, kas saucas par virsmiziņu vai kutikulu, no sporas veidojošā audu slāņa — himenofora un to nesošā audu slāņa himēnija. Daļa autoru iekļauj himēniju tramā.[1]

Vienkāršojot tramu parasti sauc par sēņu "mīkstumu".[2] Tiek izšķirta trama sēnes cepurītē un tās kātiņā, kur tā parasti ir stingrāka un cietāka.

Burtiski, "trama" ir latīņu vārds dzijai un tās aušanai.[3] Tas, iespējams, ir saistīts ar to, ka trama ir veidota no hifām — cieši sapītiem sēņotnes pavedieniem.[4] Reizēm šie pavedieni ir trausli un vāji saistīti savā starpā, un tad trama ir irdena kā, piemēram, bērzlapēm. Tramas īpašības mainās, sēnes augļķermenim novecojot. Uz augsnes augošajām sēnēm tā kļūst neizturīga un bieži ļumīga sapūstot, kamēr piepēm tā pārkoksnējas un kļūst par pamatni nākamās sezonas himēnijam.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lexikon der Biologie:Trama
  2. Largent D, Johnson D, Watling R. 1977. How to Identify Mushrooms to Genus III: Microscopic Features. Arcata, CA: Mad River Press. ISBN 0-916422-09-7. pp. 60–70.
  3. Jaeger, Edmund C. A Source-Book of Biological Names and Terms. Springfield, Ill : Thomas, 1959. ISBN 0-398-06179-3.
  4. T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998., 10. lpp. ISBN 9984-22-283-7.