Transanatolijas dabasgāzesvads
Transanatolijas dabasgāzesvads (angļu: Trans-Anatolian Natural Gas Pipeline, TANAP) ir starptautisks dabasgāzes vads, kas šķērso Turcijas teritoriju no Gruzijas līdz Grieķijas robežai. Tas ir galvenā posma elements Dienvidu gāzes koridora sistēmā, kas paredzēta Azerbaidžānas gāzes piegādei uz Eiropu, samazinot atkarību no Krievijas energoresursiem.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Ideja par Transanatolijas gāzesvada izbūvi radās 2011. gadā, kad Azerbaidžāna un Turcija parakstīja saprašanās memorandu par gāzes transportēšanu no Šahdeņas atradnes (Shah Deniz) Kaspijas jūras reģionā līdz Eiropas tirgum. Oficiālais starpvaldību līgums tika parakstīts 2012. gada jūnijā, un būvniecība sākās 2015. gadā.[1]
Gāzesvads tika atklāts 2018. gada jūnijā, bet tā savienojums ar Transadriātijas gāzesvadu (TAP) Grieķijas un Turcijas robežas tuvumā sāka darboties 2020. gadā, nodrošinot pirmās tiešās gāzes piegādes no Azerbaidžānas uz Eiropu.[2]
Maršruts un tehniskie parametri
[labot | labot pirmkodu]TANAP sākas pie Gruzijas robežas pilsētas Ardahānas apkaimē, kur tas savienojas ar Dienvidkaukāza gāzesvadu. No turienes tas šķērso visu Turciju aptuveni 1 850 kilometru garumā un beidzas pie Ipsalas pilsētas, Grieķijas robežā, kur pieslēdzas TAP sistēmai.
Gāzesvada sākotnējā jauda ir 16 miljardi kubikmetru gāzes gadā, no kuriem aptuveni 6 miljardi paredzēti Turcijas iekšējam patēriņam un 10 miljardi — eksportam uz Eiropu.[3] Projekta infrastruktūra paredz paplašināšanu līdz 31 miljardam kubikmetru gadā nākotnē.
Politiskā un ekonomiskā nozīme
[labot | labot pirmkodu]Transanatolijas gāzesvads ir stratēģiski nozīmīgs projekts gan Turcijai, gan Azerbaidžānai, kā arī visai Eiropas Savienībai. Tas nostiprina Turcijas lomu kā reģionālu enerģētikas centru un tranzītvalsti starp Kaspijas reģionu un Eiropu, savukārt Azerbaidžānai tas nodrošina tiešu piekļuvi Eiropas tirgum.
Projekts ir daļa no plašākas politiskās stratēģijas, kuras mērķis ir diversificēt Eiropas energoapgādi un mazināt atkarību no Krievijas gāzes. TANAP tiek uzskatīts par galveno posmu Dienvidu gāzes koridorā, kas ietver arī Dienvidkaukāza gāzesvadu un Transadriātijas gāzesvadu.
TANAP būvniecība veicināja Azerbaidžānas un Turcijas ekonomisko un politisko partnerību, kā arī paplašināja abu valstu ietekmi Dienvidkaukāzā un Balkānu reģionā.
Pašreizējais stāvoklis
[labot | labot pirmkodu]Līdz 2025. gadam TANAP darbojas pilnā apjomā un turpina piegādāt dabasgāzi no Azerbaidžānas uz Turciju un Eiropu. Notiek diskusijas par jaudas palielināšanu un iespējamu savienojumu ar citiem reģionālajiem projektiem, tostarp potenciālo Transkaspijas gāzesvadu, kas ļautu pievienot arī Turkmenistānas gāzes resursus.
Gāzesvada nozīme ir pieaugusi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad Eiropa aktīvi meklē alternatīvus energoresursu piegādes avotus. TANAP tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem elementiem Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijā.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Azerbaijan: Trans Anatolian Natural Gas Pipeline Project (TANAP) - Projects - AIIB». www.aiib.org (angļu). Skatīts: 2025-11-08.
- ↑ «TANAP - The Trans Anatolian Natural Gas Pipeline Project». www.tanap.com. Skatīts: 2025-11-08.
- ↑ «Trans Anatolian Natural Gas Pipeline (TANAP) Project - FEED | ENKA İnşaat ve Sanayi A.Ş.» (en-US). 2014-08-01. Skatīts: 2025-11-08.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Transanatolijas dabasgāzesvads.
