Pāriet uz saturu

Transilvānijas sakši

Vikipēdijas lapa
Transilvānijas sakšu karogs

Transilvānijas sakši (vācu: Siebenbürger Sachsen) ir vāciešu tautas daļa, kas dzīvo Transilvānijā (tagadējā Rumānijas centrālajā daļā).

Transilvānijas sakši ir vācu kolonistu pēcteči, kurus 12. gadsimtā uzaicināja Ungārijas karalis Geza II, lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem. Viņi nāca galvenokārt no Reinzemes, Mozeles un Luksemburgas reģioniem. Lai gan viņi nebija tikai no Saksijas, Ungārijas karaļa kanceleja viņus apzīmēja ar vispārīgu terminu "sakši", kas bija bieži lietots vārds vācu kolonistu apzīmēšanai viduslaikos.

Lielākā daļa Transilvānijas sakšu pēc reformācijas pieņēma luterānismu.

Pēc Otrā pasaules kara lielu daļu Transilvānijas sakšu deportēja uz PSRS (lielākā daļa vēlāk atgriezās atpakaļ), vai tie emigrēja uz Vāciju. Komunistiskā režīma laikā Rumānijā daudzi palikušie izceļoja. Mūsdienās viņu skaits Rumānijā ir neliels (saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem vāciešu skaits Rumānijā bija 36 000 jeb 0,2 procenti iedzīvotāju), bet viņu kultūras mantojums joprojām ir redzams.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]